Mākslā nav “pareizi” vai “nepareizi”

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izvērsušās dažādas diskusijas par mākslas darbiem – to, cik piemēroti vai pareizi tie ir. Gan interešu izglītībā, gan profesionālajā ievirzē jau no pašas pirmās mākslas nodarbības skaidrojam mazajiem māksliniekiem, ka mākslā nav jēdzienu “pareizi” vai “nepareizi” – bērni zīmē un rada tā, kā izjūt. Pats būtiskākais, lai radošais process sagādā prieku. Māksla nav tehniskā zinātne, kurā visiem tiek dots viens uzdevums un jābūt vienādam gala rezultātam.

Radošums noder ikvienā jomā

Strādājot ar dažāda vecuma bērniem, redzu, cik vecākiem ir būtiski attīstīt bērnos radošumu. Ja bērniem jau no agrīna vecuma ir iespēja nodarboties ar mākslu, bieži vien viņi to turpina darīt arī pusaudžu vecumā un vēlāk. Daļa, sākot ar interešu izglītības nodarbībām, atklāj sevī talantu un padziļinātāku interesi, nākotnē pievēršoties jau profesionālās ievirzes programmām. Visi bērni nekļūst par profesionāliem māksliniekiem, tomēr radošums noder arī ikvienā citā jomā.

Galvenais, lai mazajam māksliniekam būtu interesanti

Domājot par mākslas nodarbībām, nevajag baidīties, ka bērnam tas nepadosies vai nebūs talanta. Pats galvenais, lai mazajam māksliniekam būtu interesanti. Bērniem ir iespēja strādāt dažādās tehnikās – ar guaša krāsām, akvareļiem, vaska krītiņiem, zīmuļiem, flomāsteriem vai jauktām metodēm. Ir daudz dažādu tehniku un pedagogu uzdevums ir pamudināt bērnus pamēģināt kaut ko jaunu. Pats pirmais uzdevums, ar ko sāk visi bērni, ir līniju ritms – brīvā formā zīmējot vienkāršas līnijas, bērni sāk izprast, kas ir ritms, kas – krāsains, kas – melnbalts u.tml. Viena vecuma bērni šo uzdevumu izpilda ļoti dažādi un tas parāda katra sajūtas un radošo domāšanu.

Māksla sekmē patriotismu

Vecākiem nav arī jāraizējas, ka bērniem tiek doti pārāk grūti un sarežģīti uzdevumi. Mākslas mērķis ir ieraudzīt, saskatīt un radīt, uzmundrināt un sniegt gandarījumu. Bērni zīmē to, ko redz savā iztēlē, dabā vai lietas, uz ko rosina pedagogs, kā arī tēmas, kas tajā brīdī ir aktuālas – ziedus pedagogiem Skolotāju dienā, Ziemassvētku ainiņas vai veltījumus mammām Mātes dienā u.c. Māksla ir arī veids, kā nepiespiestā formā apgūt patriotisko audzināšanu, jo mīlestība pret savu zemi nav tikai stāsts par plīvojošiem karogiem, tā ir arī daba, vietas un cilvēki.

Attīsta arī loģisko domāšanu

Mākslas nodarbībās bērni attīsta ne tikai radošo, bet arī loģisko domāšanu, mācoties, kas ir gaismas, ēnas, kādi ir siltie un vēsie krāsu toņi, kādas ir krāsu un formas attiecības u.tml. Mazākie bērni vairāk redz pamatkrāsas, tāpēc ir svarīgi, lai bērns saredzētu arī pustoņus dabā, vidē un attīstītu savu krāsu izjūtu. Tāpat kā spēja sadzirdēt dažādas skaņas, arī spēja saredzēt dažādas krāsas ir ļoti būtiska. Radošums palīdz arī ikvienā citā jomā, arī tādās, kas pirmajā acu uzmetienā nav saistītas ar mākslu. Māksla ir arī veids, kā pilnveidot darba kultūru, piemēram, nekad neatstāt darbu nepabeigtu. Bērniem tiek uzdoti uzdevumi, kas prasa sarežģītāku, ilgstošāku radīšanas procesu. Šo prasmi viņi pārnes arī uz citiem darbiem, mācībām u.tml.

Runājot par bērniem un mākslu, svarīgi atcerēties, ka bērnu darbi ir jāizstāda un jārāda citiem. Mazajiem māksliniekiem tas ir ļoti svarīgi – tas vairo gandarījuma sajūtu un prieku par paveikto, salīdzināt un paskatīties uz savu veikumu „no malas”. Arī vecākiem ir prieks redzēt bērnu veikumu. Ļoti bieži vecākiem ir liels pozitīvs pārsteigums, kā viņu bērni pedagogu vadībā ir radījuši savu mākslas darbu. Mākslā nav “pareizi” vai “nepareizi” – tā ir katra cilvēka sajūtu attieksme, radošā pieredze un izzināšanas process.

Tekstilmāksliniece, Privātās mākslu skolas “Kultūras Patnis” mākslas nodaļas vadītāja Astra Rubene

Foto: publicitātes