Mājokļu kredītņēmējiem jārunā ar banku par kredīta pārfinansēšanu

Ieskicējot 2025. gada tendences mājokļu tirgū Latvijā, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš aicina potenciālos mājokļu pircējus iegūt dažādu banku piedāvājumus, lai saņemtu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus. Savukārt tos, kuri jau ir kredītņēmēji, – būt aktīviem un aicināt savas bankas uz diskusiju par mājokļa kredīta likmes pārskatīšanu. Jaunais gads nesīs zemākas Euribor likmes un labvēlīgākus mājokļa pirkšanas apstākļus.

Potenciāliem mājokļu pircējiem ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām

Pārmaiņas nozarē paver iespējas jaunajiem mājokļu pircējiem. Tomēr, lai dabūtu labāko piedāvājumu, ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām, salīdzināt nosacījumus un nebaidīties izvēlēties banku, ar kuru iepriekš sadarbība nav bijusi. Pieredze rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir raduši kredītu ņemt “savā” bankā, kura ne vienmēr piedāvā izdevīgāko risinājumu.

Jaunajiem kredītņēmējiem pozitīvs signāls būs arī gaidāmā Euribor procentlikmes samazināšanās. Rietumeiropas ekonomikas – Vācija, Francija, Itālija un Spānija – stagnē, līdz ar to analītiķi prognozē Eiropas Centrālās bankas (ECB) izvēli straujāk mazināt procentlikmi. Pašreiz 6 mēnešu Euribor likme ir 2,5 %. Nākamā ECB sēde paredzēta janvārī, kam varētu sekot vēl straujāks ECB likmes samazinājums: pēc Swedbank prognozēm, ECB likme no pašreizējiem 3 % septembrī tā varētu nokristies līdz 1,75 %. Mājokļu pircējiem tas varētu nozīmēt, ka 6 mēnešu Euribor likme varētu samazināties vairāk nekā par procentu.

Kredītņēmējiem – īstais brīdis apsvērt pārkreditēšanos

Mājokļu kredītņēmējiem ir beidzies valsts atbalsta periods, tādēļ pienācis īstais brīdis, lai uzsāktu diskusiju par mājokļa kredīta pievienotās likmes pārskatīšanu vai kredīta pārfinansēšanu. 2021. un 2022., pat 2023. gadā banku pievienotā likme bija vidēji virs 2 %, taču pašlaik ir iespējams vienoties par pievienoto likmi 1,5 % apmērā vai pat nedaudz zemāk atkarībā no konkrētā gadījuma. Šobrīd mūsu klienti, kuri iegādājušies, piemēram, vienu no mūsu trīsistabu dzīvokļiem, kur kredīta atlikums ir aptuveni 130 000 EUR, kredīta maksājumā var ietaupīt ap 40 EUR, ja ir proaktīvi un atvērti sarunām ar bankām.

Turklāt, ja esošie banku klienti – kredītņēmēji – būs ieinteresēti un vēlēsies pārkreditēties vai vismaz rosinās diskusiju ar banku par jauniem nosacījumiem, tas labvēlīgi atsauksies arī uz jaunajiem kredītņēmējiem. Esošo klientu bāze banku portfelī ir lielāka par jauno klientu daļu, tādēļ ir cerības uz banku savstarpējās konkurences saasināšanos, ar ko arī kredītu piedāvājums jaunajiem klientiem varētu kļūt izdevīgāks. Pēc Latvijas Bankas sniegtās informācijas Latvijā starp bankām konkurence ir neliela, taču jau pagājušā gada otrā puse iezīmēja pārmaiņas.

Kredītmaksājumi – atkal zemāki par īres maksu

Augsto banku likmju dēļ iepriekš kredītmaksājums bija lielāks par īres maksu, taču šogad paredzams, ka kredītmaksājums beidzot atkal būs zemāks. Ar šīm pārmaiņām iedzīvotāji, kas iepriekš vilcinājušies, varēs apsvērt mājokļa iegādāšanos. Īres dzīvokļu pievilcība, protams, slēpjas iespējā mēneša laikā izvēlēties citu mājokli, kas nav iespējams kredīta gadījumā. Taču vienlaikus tas nozīmē, ka gadiem maksātā īres maksa nav iekrāta savā kapitālā, ko tālāk izmantot, piemēram, dzīvokļa iegādē. Šobrīd redzam signālus, ka 2025. gadā mēs atgriezīsimies pie situācijas, ka īres maksas ir lielākas par kredītmaksājumiem.

Attīstītāja un pilsētas sadarbību iespējams uzlabot

Domājot par “Bonava Latvija” nākotnes plāniem un nekustamā īpašuma tendencēm 2025. gadā, svarīgi uzsvērt nepieciešamību pēc konstruktīvāka dialoga ar pašvaldībām par, pirmkārt, sadarbību mājokļu pieejamības problemātikas risināšanā un, otrkārt, teritorijas plānojuma atbilstību jaunajām prasībām saistībā ar mājokļa dzīvescikla oglekļa emisiju mazināšanu. Viens jautājums ir Rīgas valstspilsētas infrastruktūras pārdomāta attīstība – sabiedriskā transporta tīkla pilnveide un esošās infrastruktūras produktīvāka, intensīvāka izmantošana. Ja vēlamies kopīgi sasniegt pilsētas izvirzītos mērķus, kas ietver tostarp aktīvāku sabiedriskā transporta, nevis privātās automašīnas izmantošanu, maršrutu attīstība – arī no tālākām apkaimēm – ir lielākais izaicinājums.

Arī attīstītāji, protams, var rādīt labo piemēru: “Bonava Latvija” projektā “Pīlādžu mājas” Tumes ielā Ziepniekkalnā mēs parūpējāmies par vides uzlabojumiem un rekonstruējām ielas posmu par attīstītāja līdzekļiem. Vienlaikus, lai panāktu virzību uz klimatneitralitāti, no 2027. gada ir plānots sākt uzskaitīt jauno mājokļu siltumnīcefekta gāzu emisijas uz kvadrātmetru un veikt dzīvescikla oglekļa emisiju mazināšanu. Jaunas infrastruktūras izveide nozīmē lielāku emisiju daudzumu, tāpēc vēl jo vairāk ir jādomā par esošās infrastruktūras pārdomātu un efektīvu izmantošanu, sinhronizējot pilsētas attīstības plānus ar klimatneitralitātes mērķiem.

Attēls: publicitātes