Mācību automašīnas visbiežāk iekļūst negadījumos krustojumos

To apliecina arī Braukšanas instruktoru biedrības novērojumi – vismaz 70% avāriju, kurās iesaistītas mācību automašīnas, notiek apļveida krustojumā, bet aptuveni 20% pie gājēju pārejām.

Kopumā vērtējot, lielākoties tiek pieteikti nelieli bojājumi, visbiežāk – skrāpējumi uz auto atdures stieņiem un spārniem. Negadījumi, kuros iesaistīti mācību vai eksāmenu auto, galvenokārt notiek, pašam kursantam apskādējot mācību auto uz apmalēm vai kā citādi saskrāpējot. Ja iesaistīts arī cits transportlīdzeklis – parasti notikusi ietriekšanās auto aizmugurē vai sānos.

“Analizējot ERGO pieteiktos negadījumus ar mācību auto, redzam, ka bojājumi parasti nav lieli, galvenokārt dažāda rakstura skrāpējumi. Tie visbiežāk radušies, kursantam veicot manevrus un saskrāpējot auto pret kādu šķērsli. Tomēr vismaz vienā no 10 gadījumiem zaudējumus mācību auto nodara cita transportlīdzekļa vadītājs, piemēram, cenšoties par katru cenu to apdzīt vai iebraucot aizmugurē, jo nav bijis gatavs tam, ka kursants bremzēs vai tieši pretēji – nesāks braukt, kad tas jādara,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.

Savukārt Braukšanas instruktoru biedrības valdes loceklis Andris Ķerpe atgādina: “Ir svarīgi, lai pārējie ceļu satiksmes dalībnieki izprot kursanta uzvedību uz ceļa. Kursants var būt bailīgs un dažreiz reaģēt lēnāk vai pārāk strauji. Protams, iespēju robežās blakus esošais instruktors dara visu, lai novērstu šādas situācijas, bet kādreiz tas nav iespējams.” Braucot apļveida krustojumā, kursantiem vēl trūkst iemaņas, lai operatīvi pamanītu, pa kuru joslu un ar kādu ātrumu brauc citi auto. Tāpēc viņi mēdz sabīties un apstājas, lai palaistu garām blakusjoslā braucošo auto. Savukārt pie gājēju pārejām, kuras autovadītāji nereti šķērso arī tad, ja gājējs pie tās jau gaida iespēju doties pāri, kursanti visdrīzāk apstāsies, kad tas vēl tikai tuvojas pārejai. “Lai izvairītos no iespējamas sadursmes, vislabāk citiem ceļu satiksmes dalībniekiem ieturēt lielāku distanci, braucot aiz mācību automašīnas,” uzsver Andris Ķerpe.

ERGO eksperts Ivars Vismanis aicina autovadītājus būt iecietīgiem un uzmanīgiem, ja gadījies atrasties vienā plūsmā ar mācību automašīnu: “Vislabāk ir atminēties, kādas pašam bija izjūtas, mācoties auto vadīšanu. Mēs visi, kam tiesības jau noliktas, labi zinām, ka tas ir satraukumu un pārdzīvojumu pilns posms. Cienīsim topošos autovadītājus un atcerēsimies, ka jebkura strauja rīcība vai nervozs manevrs vienmēr ir saistīti ar risku iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.”

ERGO atgādina:

–   Par negadījumiem, kas notiek ar mācību auto, atbildīgs ir instruktors. Mācību nodarbību laikā braukšanas instruktoram ir pilna materiālā un civiltiesiskā atbildība par auto vadīšanu, jo apmācāmais vēl nav auto vadītājs.

–   Mācību iestāžu braukšanas instruktoram jābūt atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt auto vadīšanu atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi.

–   Personai, kura mācās braukt ar motociklu, triciklu, kvadriciklu, automobili vai autobusu, jābūt klāt braukšanas mācību atļaujai vai dokumentam par tiesībām vadīt mehāniskos transportlīdzekļus.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt aprīkotiem ar speciālu atpazīšanas zīmi.