Latvijas skolēniem ir augsti attīstītas digitālās prasmes, bet kā ar skolotājiem?
Mūsdienās tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu pedagogu darba sastāvdaļu. Digitālās vides un rīku izmantošana sniedz iespējas uzlabot gan mācību procesu, gan organizatorisko pusi. Izmantojot dažādus digitālo rīkus, iespējams līmeņot uzdevumus, pielāgojot tos skolēnu individuālajām vajadzībām, sagatavoties stundām vai labot skolēnu darbus. Tehnoloģijas palīdz būtiski ietaupīt laiku, ko veltīt skolēniem, tāpēc svarīgi izprast, kā šos rīkus izmantot jēgpilni un sabalansēt tradicionālās un digitālās metodes.
Digitālo rīku efektivitāte ir atkarīga no lietotāja prasmēm
Pedagogu ikdienas darbā aizvien vairāk ienāk digitālie rīki – klases žurnālus jau sen aizstājusi vietne “E-klase”, šobrīd pieejamas tādas mācību vides kā skolo.lv vai uzdevumi.lv u.c. Taču ar platformu izveidi un pieejamību vien nepietiek, jāņem vērā arī tas, kā šīs tehnoloģijas izmantot maksimāli efektīvi, lai tās patiesi atvieglotu darbu, nevis radītu papildu slodzi. Digitālie rīki, piemēram, interaktīvas mācību materiālu platformas piedāvā iespēju ātri izveidot uzdevumus un pielāgot tos dažādiem skolēnu prasmju līmeņiem, turklāt sagatavotos materiālus var uzglabāt un izmantot atkārtoti, kas būtiski ietaupa laiku nākotnē, taču, lai pedagogi būtu gatavi izmantot platformas, nepieciešams vismaz pamata digitālās prasmes. Turklāt, saskaņā ar digitālās desmitgades saistībām ES mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam 80 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem būtu vismaz digitālās pamatprasmes.
Skolotāju digitālo prasmju daudzveidība
Pedagogu digitālās prasmes ir ļoti atšķirīgas – ir skolotāji, kuri aktīvi apgūst jaunas tehnoloģijas, izmēģina dažādus rīkus un integrē tos gan savā darbā, gan skolēnu uzdevumos. Tajā pašā laikā ir arī konservatīvāk noskaņoti skolotāji, kuri priekšroku dod tradicionālām metodēm, piemēram, kopētām darba lapām. Mūsdienu izglītības sistēmā ir nepieciešams līdzsvars starp dažādām pieejām, lai gan skolotāji, gan skolēni gūtu labumu no labākajām praksēm. Tāpēc svarīgi, lai skolotājiem būtu iespēja apzināti izvēlēties metodes, balstoties uz mērķiem, nevis prasmju trūkumu.
Svarīgi atcerēties, ka ikviens digitālais rīks ir tikai instruments. Tā efektivitāte būs atkarīga no tā, cik pārdomāti un mērķtiecīgi to izmantosim. Piemēram, klasvadības sistēmā skolotājs var izmantot digitālus rīkus, lai skaitītu skolēnu pozitīvās, negatīvās piezīmes vai punktus, taču svarīgākais jautājums – vai un kā šie dati tiks izmantoti, lai uzlabotu mācību procesu?
Latvijas skolēnu digitālā pratība ir augstā līmenī
Pedagogiem jāņem vērā, ka mūsdienu skolēniem digitālā vide ir tikpat dabiska un ierasta, kā reālā pasaule. Viņi sāk lietot tehnoloģijas jau agrā bērnībā, bieži vien intuitīvi apgūstot dažādas ierīces un lietotnes. Pētījumi apliecina, ka Latvijas jauniešu datorprasmes ir ļoti augstā līmenī, salīdzinot ar vienaudžiem no citām valstīm. Starptautiskajā datorprasmju pētījumā Latvijas 8. klases skolēni ieguvuši augsto 7. vietu pasaulē, kas liecina par viņu spēju orientēties tehnoloģijās. Tomēr jānorāda, ka tajā pašā laikā 37 % no Latvijas skolēniem, kuri piedalījās pētījumā, uzrādīja zemu datorprasmju līmeni. Lai gan skolēni digitālajā vidē jūtas droši, viņiem nepieciešams arī skolotāja atbalsts, lai šīs prasmes izmantotu jēgpilni. Bez pedagogu palīdzības skolēni varētu aprobežoties ar tehnoloģiju izmantošanu izklaidei, nepievēršot uzmanību tam, kā tās var noderēt mācībās un dzīves problēmu risināšanā. Tieši skolotājs var palīdzēt izprast, kur un kā tehnoloģijas pielietot vislabāk, kā arī iemācīt atšķirt situācijas, kurās tehnoloģijas nevajadzētu izmantot.
Tehnoloģiju un tradicionālo metožu līdzsvars
Neraugoties uz tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, tās nevar pilnībā aizstāt tradicionālās metodes. Drukātā teksta lasīšana palīdz attīstīt uzmanību un spēju koncentrēties, kas digitālajā vidē nereti tiek traucēta. Līdzsvars starp digitālajām un analogajām metodēm ir būtisks, lai skolēniem sniegtu vispusīgu izglītību. Skolotājiem ir jāpārdomā, kuras metodes izvēlēties dažādās situācijās. Digitālie rīki var būt lieliski piemēroti grupu darbam vai interaktīviem uzdevumiem, bet klusām, dziļām pārdomām vai lasīšanai bieži vien piemērotākas ir tradicionālās metodes. Galvenais, lai izvēle būtu apzināta un pamatota, un skolēniem netiktu liegtas iespējas izmantot digitālos rīkus tikai tāpēc, ka skolotājs nezina, kā tos izmantot.
Plašas mācību iespējas skolotājiem
Svarīga loma izglītības kvalitātes veicināšanā ir skolotāju profesionālajai attīstībai. Piemēram, biedrības “Riga TechGirls” un “IT Izglītības fonda” īstenotā programma “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” piedāvā plašu mācību materiālu klāstu, kas pielāgots tieši skolotājiem. Tas sniedz pedagogiem iespēju izprast ne tikai tehnoloģiju pielietojuma iespējas, bet arī to, kā šīs zināšanas integrēt savā pedagoģiskajā pieejā. Domājot par digitālo prasmju pilnveidi, bieži vien grūtākais ir saprast, ar ko sākt – mācību programmu ir ļoti daudz. Minētā programma piedāvā iespēju apgūt datu pratību un drošību internetā, gatavošanos stundām un mācību materiālu izstrādi, digitālos rīkus skolotāja un skolēnu vai skolēnu savstarpējai sadarbībai u.c. Tēmas, kas ir uzreiz pielietojamas pedagoga ikdienas darbā.
Tehnoloģijas piedāvā skolotājiem plašas iespējas, taču tām jābūt sabalansētām ar tradicionālajām pieejām. Pedagogiem ir svarīgi attīstīt savas digitālās prasmes un mācīties izmantot tehnoloģijas ne tikai kā atbalstu skolēniem, bet arī lai atvieglotu savu darbu. Tajā pašā laikā skolotājiem ir jāapzinās, ka arī drukātās grāmatas, lasīšana ar izpratni un dziļāka refleksija joprojām ir vērtīga un neaizvietojama izglītības procesā. Lai digitālās prasmes kļūtu par dabisku mācību procesa sastāvdaļu, skolotājiem pašiem ir jābūt pārliecinātiem par šo rīku lietošanu. Pedagogiem jābūt drošiem, ka tehnoloģijas var atvieglot darbu un padarīt mācību procesu daudzveidīgāku.
Anda Priedīte – IT izglītības fonda “StartIT” izpilddirektore
Foto: publicitātes
TOP Komentāri