Latvijas krievvalodīgie jaunieši izvēlas liberālas brīvības, ES vērtības un ir apmierināti ar dalību NATO

Latvijas krievvalodīgajā vidē iezīmējas plaisa. Un tā ir paaudžu plaisa, kas atklājas dzīves vērtību sfērā un pasaules uzskatu atšķirībās. Izrādījās, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem, kuri uzskata krievu valodu par savu dzimto, un ir dzimuši jau pēc PSRS izjukšanas un Latvijas neatkarības iegūšanas, pēc savām pasaules uzskatu vērtībām daudzējādā ziņā atšķiras no Padomju Savienības vecākās paaudzes, kuras savdabīgo jubileju mēs atzīmējam šajā gadā. Viņu dzīves uzskati nesakrīt arī ar viņu latviski runājošajiem vienaudžiem.

Pie šādiem secinājumiem ļauj nonākt žurnāla Spektr. Press kopā ar komunikācijas zinātņu doktori un stratēģisko konsultanti Olgu Procevskuju un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS pagājušā gada vērienīgā pētījuma «Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret Eiropas vērtībām un dažādiem politiskajiem un sociālajiem jautājumiem» — datu analīze.

Šajā analīzē Olga Procevskaja pievērsa uzmanību vienai nošķirtai atsevišķu respondentu grupai — jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Rūpīgāka datu izpēte parādīja, ka tieši šī grupa ievērojami atšķiras uzskatu ziņā no vecākajām vecuma grupām — eksperti izšķīra arī grupas no 31 līdz 50 gadiem un no 51 līdz 75 gadiem, kā arī vienaudžu grupu, kuru pamatvaloda ir latviešu valoda — SKDS apkopoja datus par šīm grupām.

Ļoti zīmīgi, ka tieši šajā vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem izrādījās visvairāk cilvēku, kas bija uzticīgi eiropeiskajām vērtībām — 76,2%. Viņi labāk par citām paaudzēm pārvalda latviešu valodu: 60% respondentu līdz 30 gadu vecumam ir novērtējuši savas valsts valodas zināšanas kā «labas». Salīdzinājumam, tāpat vērtē savas latviešu valodas zināšanas — 55,6% cilvēku vecumā no 31 līdz 50 gadiem, un tikai 36,5% to, kuri ir vecumā no 51 līdz 75 gadiem. Taču ievērojami spēcīgāka valodas plaisa ir angļu valodas piemērā – labā līmenī to pārvalda 42,7% krievvalodīgo jauniešu un tikai 28,1% abas vecākās vecuma grupās kopā.

Jauniešu vidū ir mazāk neapmierināto ar Latvijas dalību ES (15,1%), nekā divās nākamajās vecuma grupās (22,1% un atbilstoši — 23,7%). 45,4% krievvalodīgo latviešu līdz 30 gadu vecumam ir apmierināti ar Latvijas dalību NATO, savukārt vecuma grupā no 31 līdz 50 šādi atbildējuši tikai 35,1% respondentu, bet grupā, kas ir vecāka par 51 — vēl mazāk — 25,2%.

Vismazāk (55,5%) trīsdesmitgadnieku uzstājas pret ES sankcijām saistībā ar Krieviju, taču tās darbības Ukrainas austrumos atbalsta tikai 10,7% jauniešu, un šeit ir ļoti ievērojama atpalikšana no vecākajām paaudzēm — 22,3% (no 31 līdz 50) un 29,2% (no 51 līdz 75).

Latvijas krievvalodīgie jaunieši ir pacietīgāki un mazāk asinskāri, salīdzinot ar vecākajām paaudzēm: tikai 20,6% respondentu līdz 30 gadu vecumam uzskata, ka ir pieļaujams nāvessods, bet abās vecākajās vecuma grupās par to izteikušies vairāk nekā 31% katrā. Viendzimuma laulību oficiālajai atzīšanai ir gatavi 30% jauniešu, bet samierināties ar to spēj tikai 12,8% cilvēku vecumā no 31 līdz 50 un 5,9% – vecāki par 51 gadu.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)

TOP Komentāri

avatar