Latvijas ilgtspējas mērķu sasniegšanu kavē politiskās gribas trūkums

Pagājušajā nedēļā Rīgā, 10. Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas ietvaros, norisinājās diskusija “Kopā par ilgtspējīgu Latviju: iedzīvotāju, uzņēmēju un valsts sadarbība”, kurā eksperti no dažādām nozarēm un valsts pārvaldes pārstāvji apsprieda Latvijai izvirzītos ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un meklēja atbildes uz jautājumu – kur Latvija šobrīd atrodas šo mērķu sasniegšanas procesā?

Diskusija tika organizēta ES Klimata pakta iniciatīvas ietvaros, kas ir Eiropas Komisijas uzsākta kustība, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

ANO IAM tika izvirzīti 2015. gadā, tāpēc rodas jautājums – kur mēs esam šodien, pēc deviņiem gadiem, un kādu lomu spēlē valsts IAM mērķu sasniegšanā? Diskusijas gaitā vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijai trūkst skaidras valsts virsvadības, lai pilnvērtīgi koordinētu un pārraudzītu šo mērķu izpildi. “Lai arī redzam pāris pozitīvus iedīgļus, resursu nepieejamība un politiskās ieinteresētības trūkums līdz šim ir kavējis šī procesa pilnveidi,” diskusijā norādīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Latvijas progress: dažādi vērtējumi, bet vai godīgi?

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tika izvirzīts diskusijā, bija par diviem, it kā stipri atšķirīgajiem vērtējumiem, kas rada ilūziju par Latvijas panākumiem mērķu izpildē. 2023. gadā Valsts kontroles publicētais revīzijas ziņojums norāda, ka Latvijā darbs pie ANO mērķiem norit bez konkrēta plāna, prognozējot, ka līdz 2030. gadam tiks sasniegti tikai 18 % no tiem. Savukārt 2024. gada Ilgtspējīgas attīstības ziņojumā par ANO dalībvalstu panākto progresu Latvija ierindota 13. vietā pasaulē, sasniedzot vai tuvojoties 63,4 % no mērķiem. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka svarīgi ir saprast, kā mēs sevi salīdzinām un pret ko. Vai mēs vēlamies izskatīties labi globālā mērogā vai godīgi izvērtēt sevi salīdzinājumā ar valstīm, kuru attīstība ir līdzvērtīga?

Kā skaidroja Valsts kontroles pārstāvis, tad dažādo ziņojumu vērtējumi nav ne nepareizi, ne pretrunīgi – atšķirība meklējama metodoloģijā. Globālo tīklu ekspertu ziņojumi izmanto ļoti daudz un dažādus indikatorus, kā arī Latvijas rezultāti tiek mērīti salīdzinājumā ar visām pasaules valstīm. Taču salīdzinājumi ar mazāk attīstītām valstīm var radīt mānīgu iespaidu par mūsu sasniegumiem, īpaši tādās jomās kā digitālās prasmes vai vides aizsardzība. Piemēram, ja mēs Latviju salīdzinām ar valstīm, kurām ir ļoti zemas digitālās prasmes, mūsu rādītāji izskatās iespaidīgi. Taču, ja mēs sevi salīdzinām ar citām Eiropas Savienības valstīm, tad redzam, ka mūsu digitālo prasmju līmenis pat krītas.

Tikmēr Latvijas nacionālie ziņojumi balstās uz specifiskākiem faktoriem un atbilstoši mūsu valsts izejas pozīcijai, pieejamiem resursiem un izaicinājumiem. “Mūsu pieeja ir vadīties pēc Eiropas mēroga, jo redzam to kā visatbilstošāko latiņu, pret kuru mērīt Latvijas rezultātu. Turklāt mūsu prioritāte ir nevis tieša mērķu izpildes uzraudzība, bet gan pašas sistēmas izveide, kas ļautu publiskajai pārvaldei gan valsts, gan pašvaldību līmenī saprast, kāpēc šī uzraudzība un atbildību sadalījums vispār ir nepieciešams,” piebilst O. Erdmanis.

Tāpat diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šis nav skaistumkonkurss, kur progresu vērtē pēc vienādiem parametriem. Katra valsts izvēlas prioritizēt tās jomas, kas tām ir aktuālākas – piemēram, mazāk attīstītās valstis vairāk koncentrējas uz nabadzības mazināšanu, kamēr Latvija varētu fokusēties uz vides aizsardzību vai inovāciju veicināšanu.

Integrācija valsts budžetā un atbildības sadalījums

Diskusijas laikā izskanēja arī nozīmīgs jautājums par ANO IAM integrāciju valsts budžeta plānošanā. Kā norādīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis, tad šobrīd tiek aktīvi strādāts pie ministriju un valsts iestāžu atbildības sadalījuma jeb kartējuma, kas ļaus skaidri noteikt, kura ministrija vai iestāde ir atbildīga par konkrētajiem mērķiem un kā šie mērķi tiks sasniegti. Taču būtisks izaicinājums vēl priekšā – nodrošināt šo mērķu efektīvu iestrādāšanu valsts budžeta sistēmā. “Jā, mēs izstrādājam sistēmu, bet lielais jautājums ir – kā mēs varam nodrošināt, ka katrs valsts uzstādītais mērķis ANO IAM īstenošanai saņem atbilstošus finanšu resursus un līdz ar to tiek sasniegts arī finansiāli atbilstoši? Tas nozīmē ne tikai piešķirt reālu finansējumu, bet arī sekot līdzi tam, ka tas tiek izmantots, lai reāli īstenotu ANO izvirzītos ilgtspējas uzdevumus,” skaidroja V. Vesperis.

Kartējuma izstrāde, kuru plānots pabeigt līdz nākamā gada janvārim, ir tikai pirmais solis. Tas sniegs skaidru atbildību sadalījumu starp ministrijām, nodrošinot skaidras politikas un darbības virzienus katram no ANO IAM. “Ir būtiski, lai mēs spētu skaidri redzēt, ka šīs politikas un iniciatīvas strādā nacionālo mērķu virzienā. Tā ir prioritāte, lai ikviens, kas piedalās ilgtspējas stratēģiju veidošanā gan publiskajā pārvaldē, gan uzņēmumos skaidri saprastu, kas ir jādara, un noteikti jābūt iespējai vērtēt rezultātus,” piebilda V. Vesperis.

Izglītības un jauniešu loma ilgtspējīgā nākotnē

Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības sistēmai un jauniešu lomai IAM mērķu sasniegšanā. Kā norādīja ANO jauniešu delegātu programmas padomniece vides un klimata jautājumos Paula Patrīcija Avotiņa, tad citās valstīs, piemēram, Nīderlandē ANO IAM tiek integrēti izglītības programmās, kamēr Latvijā tā vēl nav izplatīta prakse. Tas rada plaisu izpratnē par ilgtspējas nozīmi un ilgtermiņa domāšanu.

Lai aizpildītu šo plaisu, daudzas nevalstiskās organizācijas un jaunieši aktīvi strādā, lai radošos veidos izglītotu sabiedrību par ilgtspējas jautājumiem. Šī jautājuma aktualitāti izceļ arī Eiropas Klimata pakts, kas Latvijā apvieno 12 vēstnešus, kuri brīvprātīgi darbojas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par klimata jautājumiem un rosinātu sabiedrību uz rīcību.

“Tāpat ir aktualizēts jautājums par ilgtspējas iekļaušanu izglītības programmās. Lai gan izglītības saistošajos dokumentos ir noteikts, ka par šo tēmu ir jārunā, bieži vien tā paliek kā izvēles iespēja vai arī tiek iekļauta tikai specifiskās programmās. Tomēr mums būtu jātiecas uz vispārīgu izglītības sistēmas apziņu, ka šī tēma ir svarīga,” skaidro biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma” (CSR Latvia) valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone.

Ilgtspējas izaicinājumi pieprasa rīcību šodien

Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka Latvijas virzība uz ANO IAM izpildi pieprasa ne tikai valsts, bet arī privātā sektora un visas sabiedrības aktīvu iesaisti. Lai gan progress ir redzams, priekšā vēl ir daudz darba, īpaši attiecībā uz resursu sadali, sadarbību starp sektoriem un ilgtermiņa politisko apņemšanos. Valsts kanceleja norāda, ka turpmākajos attīstības ziņojumos būs detalizēta informācija par visu iesaistīto pušu ieguldījumu, akcentējot nepieciešamību stiprināt kopīgus pūliņus ceļā uz ilgtspējīgu nākotni.

Par Eiropas Klimata paktu

Eiropas Klimata pakts ir cilvēku kustība, kuru vieno kopīgs mērķis – spert soļus, lai veidotu ilgtspējīgāku Eiropu mums visiem. Eiropas Komisijas uzsāktais pakts ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un palīdz ES sasniegt mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Pakta ietvaros arī turpmāk tiks organizētas diskusijas par dažādiem ar klimatu un ilgtspēju saistītiem jautājumiem. Tiks organizēti izglītojoši un iesaistoši braucieni uz skolām, tai skaitā foto/stāstu konkurss, kā arī dažādi neformālu sarunu vakari un citas aktivitātes dažādu sabiedrības grupu iesaistei.

Attēls: publicitātes