Latvijas iedzīvotāji ir tikpat apmierināti ar dzīvesvietu kā norvēģi un vācieši

Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar esošo dzīvesvietu novērtējuši samērā augstu, dzīvesvietas laimes indeksam sasniedzot 76 punktus no 100. Tas noskaidrots apjomīgā nekustamā īpašuma attīstītāja “Bonava” un pētījumu aģentūras “Cliente” starptautiskā pētījumā, aptaujājot 8582 iedzīvotājus astoņās Ziemeļvalstīs, tostarp Latvijā. Laimes indekss dzīvesvietā Latvijā pēdējo divu gadu laikā pieaudzis par 4%.

Starp Ziemeļeiropas valstīm visaugstākais laimes rādītājs dzīvesvietā ir Somijā – 82 punkti, kam seko Dānija ar 79 punktiem un Zviedrija ar 78, bet Norvēģijā un Vācijā laimes indekss sasniedz 77 punktus. Latvija ar 76 punktiem ierindojas 6. vietā, aiz sevis ar 73 punktiem atstājot Igauniju un Sanktpēterburgu Krievijā.

“Pētījuma mērķis ir noteikt un izvērtēt dzīves kvalitāti ietekmējošus aspektus, lai veidotu tādas dzīvesvietas, kur iedzīvotāji jūtas piederīgi un, protams, laimīgi. Labā ziņa ir tā, ka jau šobrīd mēs esam diezgan apmierināti ar vidi, kurā dzīvojam, un laimes sajūtās daudz neatpaliekam no citām ekonomiski augsti attīstītām valstīm. Pētījuma dati liecina – veltot lielāku uzmanību zaļo zonu attīstīšanai un radot arvien vairāk vietu kopā būšanai pilsētvidē – ar ģimeni, draugiem, domubiedriem vai kaimiņiem, mums ir visas iespējas  ātri vien Laimes indeksā pakāpties vēl augstāk,” saka “Bonava” valdes priekšsēdētājs Latvijā Mareks Kļaviņš.

Tieši mājvieta trešdaļai (32%) Latvijas iedzīvotāju dod lielāko laimes sajūtu. Tas ir augstākais rādītājs starp valstīm, kur pētījums veikts. Salīdzinājumam: mājvietas ietekme uz laimi Igaunijā veido 25%, Norvēģijā 24%, Zviedrijā 19%, Dānijā un Somijā18%, bet Vācijā 16%.

Laimes indekss atklāj arī svarīgākos faktorus, kas nepieciešami, lai cilvēki būtu laimīgi savā dzīvesvietā. Kā būtiskāko Latvijas iedzīvotāji norādījuši drošību (88%). Nozīmīgs ir arī infrastruktūras tuvums – veikali (81%) un sabiedriskā transporta pieejamība (78%). Vienlaikus iedzīvotājiem nepieciešams arī apzaļumotu teritoriju tuvums dzīvesvietai (78%), kā arī labas attiecības ar kaimiņiem (72%).

“Mājvietas lielo nozīmi Latvijas iedzīvotāju vidū, protams, var skaidrot dažādi, bet, manuprāt, viens no iemesliem ir dzīves apstākļi ārpus mājām. Iedzīvotāji strādā garas stundas un bieži vien mājvieta un ģimene ir būtiska cilvēku komforta zona, it īpaši izaicinošos sociālos apstākļos, kas saistīti ar darbu un ienākumiem. Lai arī cilvēki Latvijā ir tikpat apmierināti ar dzīvesvietu kā ekonomiski daudz attīstītākās valstīs, tas nebūt nenozīmē, ka dzīves kvalitāte ir tikpat augsta. Pieejams, drošs, stabils mājoklis, protams, ir šīs kvalitātes centrāls nosacījums,” stāsta ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

Pētījums “Dzīvesvietas laimes indekss” tika veikts laika posmā no 2018. gada decembra līdz 2019. gada janvārim astoņās valstīs: Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā. Kopumā tika aptaujāti 8582 cilvēki (aptuveni 1000 katrā valstī).

Foto: ilustratīvs (pexels.com)