Latvijas ekonomika – pamatotu cerību un ģeopolitikas risku šūpolēs

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā.

Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.

Patēriņa smagais rats

Patēriņa pieaugums var sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība. Pērn patēriņš pieauga tikai par 0,6%, pretstatā līdzīgam kritumam 2023. gadā. Tikai gada nogalē algu līmenis attiecībā pret cenām atgriezās tur, kur tas bija pirms straujā cenu lēciena 2022. gadā. Šogad pirktspēja turpinās palielināties, par to liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu dinamika, kas īslaicīgi kļuva negatīva lielā inflācijas lēciena kulminācijā 2023. gada sākumā, bet šī gada sākumā kāpums gada griezumā sasniedza 9,1%.

Ir ļoti labi, ka aug uzkrājumi bankās, tas palielina iespējas bankām finansēt uzņēmēju attīstību, taču sabiedrība varētu atļauties tērēt vairāk. Paātrinās arī mājsaimniecību kredītu pieaugums, kas veicina noguldījumu pieaugumu un stimulē patēriņu. Šajā ziņā Latvija gan vēl atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Tomēr sagaidām, ka patēriņa kāpuma paātrinājums šogad un nākamajā gadā būs ļoti pakāpenisks, jo vispārējā ziņu veidotā emocionālā vide veicina piesardzību.

Iekšzemes kopprodukta neprognozējamā pagātne un nākotne

Par spīti neliela pieauguma gaidām pērn IKP samazinājās par 0,4%. Ir “objektīvi priekšnosacījumi” tam, lai IKP pieaugums šogad paātrinātos, bet vai tas notiks? Sagaidām, ka šogad IKP pieaugs par 1,3%, bet nākamgad attīstība paātrināsies līdz +2,9% un visdrīzāk paātrinājums turpināsies arī 2027. gadā.

Lielākā nenoteiktība šogad un nākamgad ir saistīta ar eksportu. Skatoties tikai uz ekonomiskajiem faktoriem, priekšnosacījumi ir diezgan labvēlīgi, taču jāpatur prātā, ka ierastā pasaules kārtība strauji mainās – krass ASV muitas tarifu pieaugums attiecībā pret Eiropu, ja tas notiks, var būt spēcīgs pretsvars labvēlīgajiem faktoriem.

Šogad un nākamgad galvenais ekonomikas pieauguma virzītājspēks būs investīcijas, ko veicinās ES fondu apguves paātrinājums, kuru apguves pērn lielā mērā noteica IKP samazinājumu. Sagaidāms, ka papildu ieguldījumi šī iemesla dēļ 2025. un 2026. gadā būs apmēram par pusmiljardu eiro lielāki nekā pērn, kas ir vairāk nekā par procents no IKP.

Nenotikušās investīcijas tomēr tiks īstenotas

Lai arī pērn kopējā investīciju dinamika neiepriecināja, ir spilgts un ļoti svarīgs izņēmums – apstrādes rūpniecība. Ja kopējie ieguldījumi pamatlīdzekļos faktiskajās cenās auga par 4,7%, tad apstrādes rūpniecībā tie palielinājās par 14,1%, un te investīciju īpatsvars sasniedza augstāko punktu (14,6%) kopš 2011. gada. Ir vērts aplūkot ieguldījumu dinamiku pēdējos trīs gados un, šādi skatoties, tā visizteiktāk ir bijusi transporta nozarē, kas nodrošina infrastruktūras pakalpojumus pārējām nozarēm. Otrajā vietā ar lielu atrāvienu ir apstrādes rūpniecība. Trešais lielākais investīciju kāpums ir bijis valsts pārvaldē, kas ir lielā mērā saistīts ar ieguldījumiem aizsardzībā.

Eksporta izaicinājumi un atveseļošanās cerības

Aizvadītais gads nebija labvēlīgs eksporta nozarēm. Mūsu galvenie eksporta tirgi – Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Vācija, kas parasti ir spēcīgi uz kopējā fona –, pērn tādi nebija. Īpaši nelabvēlīga situācija šajos tirgos ir celtniecība un jo īpaši maza mēroga celtniecība jeb privātmāju būve. Taču ar celtniecību saistītās nozares pamazām atgūstas. Ceturtais ceturksnis bija pat pārsteidzoši labvēlīgs kokrūpniecībai. To pirmkārt nosaka nevis noieta tirgu atgūšanās, bet mūsu ražotāju spēja pielāgoties apstākļiem.

Aizvadītais gads bija diezgan labvēlīgs pārtikas ražotājiem. Pērn pārtikas pārstrāde un kokapstrāde veidoja vairāk nekā pusi rūpniecības investīciju, un sagaidāms, ka tās šādi turpinās dominēt arī nākamgad. Diemžēl krīze metālapstrādē un mašīnbūvē pērn bija dziļāka par gaidīto, un tai gals nav redzams. Lielā mērā tas ir saistīts ar grūtībām Eiropas rūpniecībā kopumā, kas cieš no pastiprinātas Trešās pasaules valstu, īpaši Ķīnas, konkurences. Taču lielākais nepatīkamais pārsteigums eksportā nesenā pagātnē ir augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta kritums gadu mijā, bet jaunākie dati jau liecina, ka vājuma brīdis tiek pārvarēts. Arī šī gada pirmie dati ir iedrošinoši, kopējais pakalpojumu eksports janvārī gada griezumā audzis par 19%. Pat transporta pakalpojumu eksports ir pieaudzis par 12%, par spīti nebeidzamajai tranzīta krīzei, ceļojumu pakalpojumi auguši par 20%, bet pārējie, galvenokārt IT un biznesa pakalpojumi, auguši pat par 22%. Pakalpojumu eksports atkal uzņemas eksporta lokomotīves lomu.

Pēdējie trīs gadi ir iezīmējušies ar pārsteidzošiem kontrastiem Baltijas valstu ekonomikas rādītājos – Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija ieslīga dziļā recesijā, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju. Šis periods tuvojas beigām. Igaunijas ekonomika ir uzlabojusies trīs ceturkšņus pēc kārtas, sasniedzot izaugsmi ceturtajā ceturksnī. Latvijai pērn bija vilšanās laiks pēc diezgan veiksmīgā 2023. gada, taču eksporta nozares uzņem apgriezienus un veidojas valsts sektora finansēts investīciju bums. Paredzams, ka Lietuva brauks līdzi pienācīgā tempā.

Latvijas ekonomikas apskats pieejams šeit.

Pasaules un Baltijas valstu ekonomikas apskats pieejams šeit.

Foto: publicitātes