Latvieši atgriežas no 15000km ceļojuma ar motocikliem

Daudziem latviešiem, īpaši vīriešiem, Minsk motocikls saistās ar jaunību, bezrūpīgām izklaidēm pa lauku ceļiem un eļļainām rokām. Kāds to atceras kā savu darba transporta līdzekli vai vienīgo veidu, kā nokļūt līdz tuvākajam veikalam vai līdz diskotēkai. Savukārt, Jawa savulaik bija nākamais solis – nopietns motocikls, kuru iegūt savā īpašumā bija gods un piešķīra tā saimniekam īpašu statusu.

Lai arī šķiet, ka šo motociklu laiki ir aizgājuši, Mārcis Zariņš un Mārcis Pļaviņš domā savādāk. “Savulaik izbraukājos krustu šķērsu ar jaunajiem motocikliem, taču jau labu laiku atpakaļ atgriezos pie Jawas,” stāsta Latvijas Jawa kluba prezidents Mārcis Zariņš: “Šim motociklam ir īpaša aura un dvēsele, kuru es tā arī nekad neatradu mūsdienu motociklos.”

“Minsk’a ir kā simbols tam, ka ja ir sapņi – atliek saņemties un tos īstenot, pat ja šķiet, ka apstākļi to piepildīšanai nav paši spožākie,” par savu izvēli doties ceļojumā ar Minsk motociklu stāsta Mārcis Pļaviņš. Viņa sapnis jau sen bijis doties apskatīt pasauli ar motociklu.

Ceļā Mārcis Pļaviņš aizvadīja 5 mēnešus. Mārcis Zariņš pievienojās ceļojumam Turcijā, īsi pēc tam, kad pirmais pēc neveiksmīga kritiena no motocikla salauza labās kājas potīti.

Lai arī sākotnējais Mārča Pļaviņa plāns par Indiju pa ceļam mainījās līdz nepazīšanai, kā uzskata pats ceļotājs, tas mainījies tikai uz labu.

Ceļojums veda cauri Lietuvai, Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Rumānijai, Bulgārijai, Turcijai, Gruzijai, Azerbaidžānai, Kazahstānai un Krievijai. Ar motocikliem nobraukti vairāk kā 9 500 kilometru, savukārt 5500 – ar vilcieniem.

Abi avantūristi šķērsoja vairākas bīstamas kalnu pārejas, izdzīvoja Gruzīnu dzīvesstilu un baudīja to viesmīlību, pārvarējuši neciešamus karstumus Turcijā, salu Kazahstānā un Krievijā; piedzīvojuši neskaitāmus elpu aizraujošus un arī pa kādam skumjam mirklim.

Foto: publicitātes