Laikus nepamanīti simptomi var maksāt dzīvību!

Par inficēšanos sieviete neapjauta līdz pat speciālistu apmeklējumam un analīžu rezultātu saņemšanai. Juta atzīst, ka tikai ar tagadējo pieredzi un zināšanām par šo slimību var apliecināt, ka nelieli slimības simptomi tomēr bijuši, bet tie prasījuši rūpīgāku un dziļāku izpēti, kas bija viens no iemesliem, kāpēc C hepatīts diagnosticēts novēloti.

Ilgstoša noguruma sajūta, miega bads, bieža saaukstēšanās un spiedoša sajūta paribē – tie bija galvenie simptomi, kurus Juta kļūdaini norakstīja uz citām saslimšanām, piemēram, žultspūšļa un žultsakmeņu problēmām, kuras parādījušās neilgi pēc pirmā bērna dzimšanas 1989.gadā.

2010.gadā, pārpratuma dēļ Juta tika nosūtīta pie hematologa. Pateicoties speciālistei, tās ieineresētībai un specifiskajiem jautājumiem, sieviete tika nosūtīta uz tālākām analīzēm (HIV/AIDS, C vīrushepatīta testiem), pēc kurām arī bija skaidra šausminošā diagnoze – C hepatīts. Pēc tam sekoja ceļš uz aknu biopsiju, kur noskaidrots slimības hroniskais raksturs – nopietni aknu bojājumi.

Lai gan Jutai bija liels prieks, ka tas nav HIV, sajūtas arvien bija briesmīgas un šokējošas, jo sieviete neko par C hepatītu un tā ārstēšanu iepriekš nav zinājusi. Protams, uzzinot par saslimšanu tika pārcilātas visas procedūras, kas veiktas iepriekš, lai mēģinātu noskaidrot inficēšanās iemeslus. Jutai pastāv aizdomas, ka slimība iegūta otrā bērna dzemdību laikā 1994.gadā, kam sekoja ķeizargrieziens ar smagām komplikācijām un asins pārliešanu, vai žultspūšļa operācjas laikā 2004.gadā, taču pierādījumu tam nav, ir tikai aizdomas un neziņa, jo apmeklēts arī zobārsta un manikīra procedūras, un patiesais inficēšanās avots nav zināms.

Jāpiemin, ka arī Jutas vīrs, kurš līdz 2011.gadam regulāri ziedojis asinis, inficējies ar C hepatītu, taču veiksmīgi no tā ir izārstējies. Vīram C hepatīts izpaudās kā akūta saslimšana ar ļoti augstu temperatūru, milzīgu svīšanu, nespēku, izsitumiem un ļoti augstiem ASAT un ALAT rādītājiem. Pēc vecāku saslimšanas pārbaudes veiktas arī bērniem, kuriem saslimšana, par laimi, nav diagnosticēta.

Tā kā man ļoti ilgi bija jāgaida, lai laikus tiktu uz pārbaudēm un uzsāktu ārstēšanos (vairāk nekā trīs mēneši) devos peļņā uz ārzemēm, lai varētu nosegt lielās ārstēšanās izmaksas, jo no ārstiem ļoti bieži saņēmu jautājumu, vai varēšu to atļauties, stāsta Juta.

Kad atgriezos, nekavējoties tika uzsākts ārstēšanās process ar interferonu, kas bija ļoti mokošs. Ārstēšana ilga veselu gadu. Vairākus mēnešus jutos slikti, jo regulāri cietu no iepriekš aprakstītajiem simptomiem.Pirmos divus mēnešus gan ārstēšanos panesu diezgan labi, ja neskaita regulāri nomāktu garstāvokli un miega traucējumus. Taču trešajā mēnesī sāka parādīties nopietnākas blaknes – ādas nieze gan dienā, gan naktī, bieža deguna asiņošana, izteikti strauji samazināts siekalu daudzums, īpaši naktī, kā arī jāpiemin matu izkrišana, lūpu un acu kaktiņu ādas sprēgāšana, nespēks, apātija un enerģijas trūkums,kas ļoti ietekmēja ikdienu. Pēc pirmās terapijas beigām jutos sagrauta, jo ārstēšanās izrādījās neveiksmīga un nedeva gaidītos rezultātus un cīņa ar C hepatītu būs jāturpina.  Jutos vīlusies, neapmierināta un izmisusi, stāsta sieviete.

Taču jāsaka liels paldies manai ārstējošajai ārstei dr.Agitai Jērumai, kura mani informēja par Līdzjūtības programmu, kuras ietvaros septiņpadsmit smagi slimiem C hepatīta pacientiem tiks dota iespēja bez maksas ārstēties ar jauno bez interferona C hepatīta terapiju, kas garantē 97 – 100% izārstēšanās iespējas.  Šo aicinājumu piedalīties programmā es pieņēmu ar vislielāko prieku un cerībām, jo sapratu, ka man ir sniegta vēl viena iespēja izārstēties, kas noteikti jāizmanto!

Ar lielām gaidām un cerībām uzsāku 12 nedeļu ārstēšanās kursu, kurš paskrēja nemanot! Es ļoti uzticējos dakterei, kas pārraudzīja ārstēšanas procesu.Tomēr, terapijas sākumā, brīžiem bažījos par  iespējamajām blaknēm, kuras man bija pirmās terapijas laikā ar interferonu. Šoreiz bija citādi! Vienīgais, kam vajadzēja sekot līdzi bija tas, lai zāles tiktu iedzertas laikā.

Visu terapijas laiku biju patīkami pārsteigta, ka īpaši nepaslikitnājās ne fiziskā labsajūta, ne emocionālais stāvoklis. Iztiku bez asarām un garstāvokļu maiņas, tāpat arī nemazinājās enerģija. Vienlaikus biju arī izbrīnīta, jo šīs terapijas laikā nebija neviena blakusparādība, kas būtu tik mokoša, cik iepriekšējās terapijas laikā.

Salīdzinot ar interferona terapiju, jaunā terapija atšķiras radikāli – tas ir salīdzinoši ātrs, vienkāršs un panesams process. Esmu neizsakāmi priecīga, ka terapija ilga vien trīs mēnešus, apgalvo Juta.

Protams, jāsaka liels paldies manai ģimenei un speciālistiem, kas mani atbalstīja, jo terapijas laikā ļoti baiļojos par tās gaidāmo rezultātu, ņemot vērā iepriekšējās terapijas  neveiksmi. Jāpiebilst, ka jaunās terapijas laikā palielinājās arī gribasspēks un vēlme noticēt rezultātam un pārmaiņām, kuras ved uz atveseļošanos!Tā bija fantastiska sajūta! Vislielākais paldies par iespēju būt veselai!