Kur nonāk mūsu dati un kā tie ietekmē dabu?

Automatizācija ir radījusi vēl nebijušu pieprasījumu pēc datiem. Šo fenomenu pastiprinājusi COVID-19 pandēmija, paātrinot digitalizācijas virzību, jo īpaši rūpniecībā. Šodien datu centri ir neatņemama digitālās patērētāju sabiedrības un rūpniecības nozares sastāvdaļa, taču tas maksā dārgi – nozarē, kas nemitīgi attīstītās, liels enerģijas patēriņš un oglekļa emisijas nav ilgtspējīgas nākotnes virzītājspēki. Tāpēc ir nepieciešami jauni, energoefektīvi risinājumi. Ja mēs ceram apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc datiem, mums ir jāpāriet uz videi nekaitīgākiem datu centriem, un tas ir jādara nekavējoties. Par datu uzglabāšanu un jaunākajām tendencēm nozarē stāsta Huawei eksperti un IT infrastruktūras uzņēmuma SIA “DATI Group” pārstāve Rasa Gulbe.

Nākotnes tendence – ilgtspējīgāki datu uzglabāšanas risinājumi

Huawei eksperti skaidro, ka, pieaugot pieprasījumam pēc datiem, pieaug arī nepieciešamība pēc lielākas mākoņtehnoloģiju jaudas un modernākas mākslīgā intelekta infrastruktūras ieviešanas. SIA “DATI Group” valdes locekle Rasa Gulbe stāsta, ka Latvijā radīto datu apjoms nepārtraukti aug. Pie mums arvien populārāka kļūst lietotņu pakalpojuma iegāde jeb abonēšana (Software as a Service). Tā ir ērta, ātra un salīdzinoši lēta. Šajos gadījumos lietotnē radītie dati tiek glabāti lietotnes izstrādātāja izvēlētā infrastruktūrā, visbiežāk publiskajos mākoņos, piemēram, Google Cloud, Amazon AWS vai Microsoft Azure. Šie lielie mākoņi tiek uzturēti datu centros, kas ASV uzņēmumu gadījumā pārsvarā atrodas ASV vien ar atsevišķiem datu centriem Rietumeiropā. Vēl 2019. gadā vairāk nekā 92% no Eiropā radītajiem datiem tika glabāti ārpus Eiropas, pārsvarā ASV dienvidu štatos.

Augsto oglekļa emisiju un enerģijas patēriņa dēļ dažās pasaules valstīs ir ieviesti stingri politikas pasākumi attiecībā uz jauniem datu centriem. Piemēram, gan Pekinā, gan Šanhajā ir aizliegti jaunu datu centru projekti, tāpēc jauni projekti tagad tiek izvietoti Ķīnas ziemeļu un rietumu daļā. Eksperti skaidro, ka kopš 2014. gada pasaules lielo datu centru enerģijas patēriņa efektivitātes koeficients, kam vajadzētu būt 1,0 vai mazāk, septiņus gadus pēc kārtas ir saglabājies aptuveni 1,6. Tas nozīmē, ka šie datu centri patērē vairāk enerģijas un izmaksā vairāk nekā vajadzētu. Ņemot vērā globālās saistības līdz 2030. gadam panākt nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeni, datu centru ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni ieviešana kļūs neizbēgama. Tomēr izaicinājums ir – kā to sasniegt?

Kā norāda Rasa Gulbe, lai skaitļošanu padarītu ilgtspējīgāku, nozīmīgākie aspekti ir elektrības patēriņš un dzesēšana. Proti, datu centri nepārtraukti patērē elektrību, lai veiktu skaitļošanas vai glabāšanas funkcijas, kuru blakusprodukts ir iekārtu saražotais siltums. Tādēļ, pirmkārt, jānodrošina, ka tiek izmantota elektrība no atjaunojamiem avotiem un tās patēriņš tiek samazināts. Baltijas reģionā redzami vairāk piemēri, ka datu centru pakalpojumu sniedzēji jau pārdomā, kāda elektrība tiek izmantota, un arvien biežāk par labāko tiek atzīta saules enerģija. Otrkārt, jāņem vērā, ka skaitļošanas iekārtas uzkarst gluži kā jebkurš dators, tādēļ tās ir nepārtraukti jādzesē. Latvijā par to varam neuztraukties ziemas mēnešos, bet vasarā dzesēšana ir vitāli nozīmīga. Tā patērē lielu enerģijas daudzumu, tādēļ globālie datu centru pakalpojumu sniedzēji, tostarp Google un Amazon, jau sākuši meklēt alternatīvus dzesēšanas veidus, piemēram, būvējot datu centru zem ūdens. Tepat, Latvijā arī mazāk radikāli risinājumi būtu pietiekami, piemēram, izmantojot radušos siltumu ēku apsildei vai būvējot telpas ziņā pārdomātus datu centrus, tā samazinot atdzesējamā gaisa apjomu.

Jāievieš sistemātiskas pārmaiņas 

Jaunākās datu uzglabāšanas tendences ietver ilgtspējību un energoefektivitāti, kas nozīmē ievērojamu pārmaiņu ieviešanu nozarē. Tai skaitā tīras enerģijas plaša mēroga izmantošanu, oglekļa emisiju samazināšanas tehnoloģiju, piemēram, enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju, izstrādi un to, kā tiek pārvaldīts viss produkta aprites cikls. Papildu jāattīsta autonomā braukšana. Kā skaidro Huawei eksperti, cilvēku manuālo darbību aizvietošana rada drošāku vidi un palielina pārbaudes ātrumu. Kā citus attīstības virzienus var minēt arī enerģijas optimizāciju, zaļās enerģijas plānošanu, enerģijas uzglabāšanu un rezerves jaudu. Turklāt svarīgi veicināt drošību un uzticamību, piemēram, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus. 

“Ņemot vērā straujo digitālo transformāciju un tās ietekmi uz mūsu dzīvi, zemas oglekļa dioksīda emisijas ir ne tikai nozares obligāts priekšnosacījums, bet arī būtisks priekšnosacījums videi draudzīgākai nākotnei. Inteliģenti un videi draudzīgi datu centri ir tikai viens no risinājumiem, kā datu uzglabāšanu padarīt ilgtspējīgāku. Mums ir jādomā par videi draudzīgu risinājumu jau no aprites cikla sākuma,” skaidro Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka. SIA “DATI Group” pārstāve norāda, ka lielai daļai IT nozares ilgtspējas rādītāju adaptēšana nozīmētu fundamentālu domāšanas izmaiņu. Jau tagad skaitļošanas joma veido 5 – 9% no globālā elektrības patēriņa un rada 2% no CO2 emisijām jeb tikpat, cik aviācijas nozare. Pamata atšķirība starp aviācijas jomu un IT ir veids, kā joma tiek regulēta. Lai mazinātu oglekļa emisiju daudzumu, būtu nepieciešams veidot un monitorēt visu tehnoloģiju radīšanas un izmantošanas ciklu, proti, veicināt pāreju no radīšanas ar plānotu novecošanu (planned obscelance) uz radīšanu tehnoloģiju ilgtermiņa izmantošanai, piemēram, no iepriekš minēto datu centru ilgtspējas prakšu ieviešanas līdz veco iekārtu pārstrādei un pārizmantošanai, kad tās patiesi vairs nav izmantojamas. Šajā procesā galvenais būtu neļauties maldīgam uzskatam, ka digitāls ir ilgtspējīgs. Mēs digitāli radām milzīgu informācijas apjomu, kas tomēr patērē elektrību, pieprasa nepārtrauktu dzesēšanu un rada pieprasījumu pēc arvien jaunām iekārtām, kuru iepriekšējās versijas nereti netiek pilnvērtīgi utilizētas.

Foto: publicitātes