Kur doties un ko apskatīt, svinot Latvijas dzimšanas dienu

Kaujas vietas, bunkuri, karavīru kapi un muzeji – atzīmējot valsts svētkus, Rimi Bērniem eksperti, skolēni Klāvs un Lība Smildziņi iesaka tuvākus un tālākus tematiskos ekskursiju galamērķus ģimenes ceļojumam pa Latviju novembrī.

Tā kā Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena un Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī bija iespējama, pateicoties mūsu karotājiem, novembris ir īstais laiks, kad apmeklēt kaujas un karavīru piemiņas vietas, tematiskus muzejus un citos veidos uzzināt vairāk par Latvijas valsts veidošanos.

MUZEJI

Latvijas Kara muzejs atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20. “Ja vēl neesat tur bijuši, ir īstais laiks to apmeklēt, kopā ar ģimeni pārrunāt un uzzināt ko vairāk par Latvijai nozīmīgākajām kaujām. Jāatzīmē – muzeja ēka izskatās iespaidīga un apmeklējums ir bez maksas!” iesaka Klāvs Smildziņš. Vairāk uzzini Karamuzejs.lv.

Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta „Airītes” atrodas Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs”. “Ikvienam latvietim vajadzētu zināt, kas ir Oskars Kalpaks – latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris. Ja nav iespēju apmeklēt pulkvedim veltīto muzeju, ģimenes lokā ir vērts pārrunāt šī pulkveža devumu Latvijas neatkarībai,” domā Klāvs. Arī šī muzeja apmeklējums ir bez maksas.

Ziemassvētku kauju muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļos”. “Par Ziemassvētku kaujām esmu dzirdējusi, bet gribētu uzzinātu vairāk. Tētis stāstīja, ka latviešu karaspēks esot izdarījis neiespējamo – pārrāvis vācu veidoto aizsardzības līniju, un par šo notikumu esot rakstījuši gandrīz visi pasaules laikraksti,” Lība stāsta, kāpēc arī viņa šajos svētkos gribētu apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeju. Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika Pirmā pasaules kara laikā – Krievijas impērijas mērķis bija ieņemt Jelgavu. Muzeja apmeklējums ir bez maksas. Dodoties uz muzeju, ir vērts savlaicīgi rezervēt gidu. Informatīvie tālruņi: 28349259, 67228147.

KAUJAS UN PIEMIŅAS VIETAS

Tīreļpurvā norisinājās Ziemassvētku kaujas, tāpēc, dodoties uz Ziemassvētku kauju muzeju, paņemiet līdzi siltāku apģērbu, lai varētu doties ekskursijā arī pa Tīreļpurvu un apskatīt kaujas nozīmīgākās norises vietas. “Bērniem patiks uzkāpt 27 metrus augstajā Ložmetējkalna skatu tornī. Tāpat šajā ekskursijā var ņemt līdzi ko ēdamu un sarīkot rudenīgu pikniku kādā no speciāli ierīkotajām atpūtas vietām,” iesaka Lība.

Otrā pasaules kara Mores kaujas piemiņas vietas atrodas Siguldas novada Mores pagasta “Kalna kaķēnos”. “Mūsu lauki atrodas Mores pagastā, tāpēc zinām, ka šeit notikušas Latvijai nozīmīgas kaujas,” stāsta Klāvs. Morē ir Mores kauju piemiņas parks, kurā apskatāmi ierakumi, bunkuri, kaujas lauks, kritušo latviešu leģiona karavīru kapi. Apskatei izstādīts arī Padomju armijas tanks T-34, militārā tehnika brīvdabas ekspozīcijā un citas piemiņas vietas un lietas, kā arī šeit apmeklējams Mores kauju muzejs, kurā izstādīti Otrā pasaules kara ieroči, apbalvojumi, karavīru formas tērpi u. c. liecības. Laikā no novembra līdz aprīlim muzeja apmeklējumam jāpiesakās iepriekš pa tālruņiem 29446115 vai 26699694. Muzeja apmeklējums ir par maksu. Vairāk uzzini Moresmuzejs.lv.

BUNKURS

Nacionālo partizānu bunkurs Īles mežos atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā. Šo bunkuru, kas tiek uzskatīts par lielāko Baltijas valstīs, izbūvēja apvienotās latviešu/lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. Bunkurs ir atjaunots, tā iekārtojums saglabāts tāds kā tālajā 1948. gada ziemā. “Interesanti, ka Īles nacionālo partizānu bunkurs pieejams apskatei jebkurā diennakts laikā – tā apmeklējums tumšajā diennakts laikā varētu būt īpašs!” domā Klāvs. Viņš atgādina, ka Latvijā apskatei šobrīd pieejami vairāki partizānu būvētie bunkuri, ģimenes var izvēlēties ģeogrāfiski tuvāko.

Padomju slepenais bunkurs ar segvārdu “Pansionāts” atrodas Rehabilitācijas centra “Līgatne” teritorijā, precīzi 9 metrus zem rehabilitācijas centra. “Savu ģimeni brīvdienās aicināšu doties uz kādu bunkuru! Piemēram, uz Līgatnes bunkuru, kas tika uzbūvēts, lai paslēptos atomkara gadījumā,” skaidro Lība. Viņa zina, ka šim bunkuram nav saistības ne ar Pirmo, ne Otro pasaules karu, tomēr tā ir vēsturiska liecība par Padomju Latviju. 2000 kvadrātmetru plašais, labiekārtotais bunkurs izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām – lai vadītu valsti atomkara gadījumā. Šobrīd bunkurs ir atvērts ekskursijām un tajā pat tiek piedāvāta realitātes spēle “Objekts X”. Apmeklējums ir par maksu, vairāk informācijas – Bunkurs.lv.

INFORMĀCIJAS IEGŪŠANA ĢIMENES LOKĀ

Ciemošanās pie vecvecākiem kā izziņas avots. Vēsturiskas liecības mīt katras ģimenes vecvecāku un vecvecvecāku stāstos, tāpēc Klāvs un Lība aicina apciemot vecākos ģimenes locekļus, lai izzinātu viņu atmiņu stāstus, kas saistās ar karu vai pēckara laiku. “Mūsu vecvecmāmiņai ir 95 gadi, un viņa ir pārdzīvojusi karu un smago pēckara periodu, lielu nabadzību un skolu trūkumu,” stāsta Klāvs un Lība, rosinot savu senču stāstījumus pierakstīt, lai saglabātu nākamajām paaudzēm.

Uz kino skatīties spēlfilmu “Dvēseļu putenis”. Brālis ar māsu novembrī ģimenes lokā iesaka noskatīties jauno režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kuras pamatā ir Aleksandra Grīna romāns ar tādu pašu nosaukumu. “Filma ir stāsts par latviešu strēlniekiem, darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Karā tika sūtīti pat mana vecuma un jaunāki zēni!” stāsta Klāvs, atklājot, ka spēlfilmā jaunāko karotāju balsis ierunājis arī viņš.

Foto: publicitātes