Krāpšanas shēmas sociālajos tīklos – kā atpazīt un sevi pasargāt?

Lai gan Latvijas iedzīvotāji norāda, ka visbiežāk saskārušies ar krāpnieciskiem zvaniem vai īsziņām*, krāpnieki aktīvi izmanto arī sociālos tīklus, kuros nāk klajā ar arvien jaunām shēmām. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede komentē, kādi ir “iecienītākie” krāpšanas veidi sociālajos tīklos, kā tos laicīgi atpazīt un sevi pasargāt.

“Krāpnieku aktivitāte sociālos tīklos ir daudzveidīga – tā var tikt vērsta uz viltus piedāvājumu izplatīšanu ar mērķi gūt mantisku labumu, kā arī uz informācijas iegūšanu, veicot darbības, kas vērstas uz reālu profilu pārņemšanu ar mērķi piekļūt kontaktu sarakstam, personas informācijai, kā arī tālāk izmantotu pārņemtos kontus krāpniecības izplatīšanai, piemēram, nosūtot viltus ziņas kontaktu lokam. Sociālie tīkli arī bieži tiek izmantoti, lai meklētu potenciālos krāpšanas upurus, aktīvi izplatot krāpnieciskus piedāvājumus dažādos veidos – ierakstu komentāru sadaļā krāpnieki mēdz ievietot savus piedāvājumus it kā aizdevuma saņemšanai ar labiem nosacījumiem. Tāpat platformas tiek izmantotas, lai uzrunātu par krāpnieciskiem iepazīšanās piedāvājumiem, kā arī reklāmu veidā izplatītu citus krāpnieciskus piedāvājumus. Tāpēc sociālos tīklos pieejamā informācija jāuztver ar aizdomām un pirms darbību veikšanas ir jāizvērtē,” stāsta eksperte.

Tirgošanās grupas – galvenais avots pirkumu krāpšanai

Krāpnieki plaši izmanto tirgošanās grupas dažādās platformās, piemēram, Facebook, kurās var pirkt un pārdot preces. Šķietami laba prece tiek ievietota par zemu cenu. Kad pircējs to ir iegādājies un veicis naudas pārskaitījumu, krāpnieks pazūd ar visu preci. Tāpat sociālajos tīklos ir iespējams saskarties ar viltus konkursiem vai darba sludinājumiem, kuros krāpnieki aicina upuri uzņemties starpnieka lomu un pārskaitīt no citām personām saņemtas naudas summas.

“Pēdējos mēnešos arvien izplatīta krāpšanas metode sociālajos tīklos ir lūgums pēc palīdzības loterijas laimesta iegūšanai. Šāds piedāvājums parasti tiek saņemts no pazīstamas personas, bet patiesībā ziņas sūtītājs ir krāpnieks, kas ieguvis piekļuvi personas sociālo tīklu profilam. Ja saņēmējs atsaucas, tad tam tiek nosūtīta saite, kurā jāapstiprina laimesta iegūšana, kas patiesībā ir viltus saite, paredzēta internetbankas pieejas datu/kartes datu izmānīšanai, lai krāpnieki varētu veikt darījumus kontā,” stāsta M. Briede.

Viltus piedāvājumi un viltus romantika

Viena no krāpnieku metodēm, kas ir “aktuāla” satura radītājiem, ir negodprātīgu piedāvājumu izteikšana, lai palīdzētu oficiāli pārbaudīt jeb verificēt lietotāja profilu vai iegādāties sekotājus, savukārt pēc samaksas veikšanas krāpnieki nozūd, pakalpojumu neīstenojot. Krāpnieki arī aktīvi izmanto iespēju piedāvājumu izplatīšanai reklāmu veidā. Visbiežāk šādi var būt investīciju piedāvājumi, solot ātras peļņas iespējas, kā arī viltus interneta veikalu reklāmas.

Sociālie tīkli tiek izmantoti arī potenciālu romantiskās krāpšanas upuru uzrunāšanai, ar ko biežāk saskaras sievietes. Krāpnieks var uzsākt saziņu, izmantojot viltus profilu ar it kā iepazīšanās uzaicinājumu, kam tālāk seko sarakste, ātra atzīšanās mīlestībā un vēlāk naudas pārskaitījuma pieprasījumi, lai palīdzētu pēc nonākšanas grūtībās vai lai it kā būtu iespējams atceļot pie iepazītās personas klātienē.

Informācijas pārbaude

“Saņemot jebkādu piedāvājumu sociālajos tīklos, vienmēr nepieciešams kritiski izvērtēt piedāvājumu, kā arī pārbaudīt atsauksmes par otra lietotāja kontu vai zīmolu, pievēršot uzmanību profila iepriekšējai aktivitātei un vai tā īpašnieks ir reāla persona. Iepērkoties internetā un saņemot dažādus piedāvājumus, ir būtiski atcerēties – ja piedāvājums izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, visticamāk, tā arī ir. Noderīga var būt saruna ar ģimeni vai draugiem, kas var palīdzēt izvērtēt situāciju. Svarīgi ir arī nepakļauties steigai un spiedienam, kas ir krāpnieku bieži izmantotas taktikas,” iesaka eksperte.

* Luminor bankas iedzīvotāju aptauja Latvijā veikta 2023. gada otrajā pusē sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)