Ko iegūst cilvēks un planēta, ceļot galdā tikai augu valsts produktus?

Janvāris jau tradicionāli ir laiks īpašam videi draudzīgas ēšanas izaicinājumam “Neapēd zemeslodi”, kurā iesaistās tūkstošiem cilvēku, izvēloties uzturā vairāk augu valsts produktu un tā mazinot savu ietekmi uz klimatu un dabu. Bet ko tad īsti iegūst planēta un ko – mēs paši, mēnesi izvēloties ēst veģetāri vai vegāniski?

Mazāk gaļas uzturā – mazāk izšķērdētu planētas resursu

Videi draudzīgas ēšanas izaicinājumam “Neapēd zemeslodi” izvēlēts trāpīgs nosaukums. Lopkopībai vajadzīgs daudz vairāk zemes un ūdens resursu nekā dārzeņu audzēšanai: pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem ganības un zeme lopbarības ražošanai aizņem gandrīz 80% no visas lauksaimniecības zemes un pat 92% visa pasaulē izmantotā ūdens tā vai citādi ir saistīti ar šo nozari. Tāpēc brīdī, kad, neko ļaunu nedomājot, cilvēks savai maltītei izvēlas ierasto gaļas kotleti vai karbonādi, viņš burtiskā nozīmē apēd gabaliņu planētas.

Pētījums, ko veikusi uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu sadarbības platforma taisnīgai un gudrai ūdens izmantošanai Water Footprint Network, liecina: lai izaudzētu vienu kilogramu dārzeņu, vajadzīgi aptuveni 322 litri ūdens, lai izaudzētu kilogramu augļu – 962 litri ūdens, bet, lai iegūtu kilogramu gaļas, – tūkstošiem litru, kā piemēram, 4325 litri uz kilogramu vistas gaļas un pat 15 415 litri uz vienu kilogramu liellopa gaļas.

“Ēdot vairāk dārzeņu nekā gaļas, varam ievērojami samazināt savu ietekmi uz vidi. Jo mazāks pieprasījums pēc gaļas produktiem, jo mazāk lopbarības un ūdens patērē ferma, attiecīgi samazinoties kopējam dabas resursu patēriņam. Atbilde uz mūsdienu pārtikas izaicinājumiem ir veģetāro un vegānisko maltīšu piedāvājums kā dabai draudzīga alternatīva – to arvien aktīvāk ieviešam arī “Narvesen”. Pielāgojoties klientu vēlmēm, piedāvājam, piemēram, vegānisko burgeru un hotdogu, kafiju ar auzu pienu u.c. alternatīvas,” stāsta “Reitan Convenience Latvia” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.

Tīrāka vide – stiprāka veselība

Kaut arī lauksaimniecības galaproduktu kvalitāti apliecina un rūpīgi kontrolē dažādi sertifikāti, ražošanas process saistīts ne tikai ar lielu ūdens patēriņu, bet arī ar piesārņojumu, ūdenī nonākot slāpeklim un fosforam no augsnes mēslojuma, pesticīdiem, nogulsnēm, organiskām vielām (piemēram, mājlopu ekskrementiem), patogēniem (E. coli u. c.), metāliem (selēnam utt.) un jaunajiem piesārņotājiem (zāļu atlikumiem, hormoniem, barības piedevām).

Mazinot gaļas patēriņu, attiecīgi samazinās arī dažādu kaitīgu vielu izmantošana un vides piesārņojums. Tas savukārt nozīmē tīrāku augsni, ūdeni un gaisu, kas ilgtermiņā uzlabo un stiprina veselību.

Jaunas garšas un atklājumi

“Mums ir tikai viena planēta, un tās ir mūsu visu kopīgās mājas. Tāpēc arī mums visiem kopā jārūpējas, lai te būtu patīkami dzīvot gan mums pašiem, gan vēl daudzām citām paaudzēm. Ikviens, kam rūp planētas nākotne, ir aicināts iesaistīties akcijā “Neapēd zemeslodi” un apliecināt rūpes par apkārtējo vidi, izvēloties augu valsts produktus, lai bagātinātu ikdienas maltītes, atklātu jaunas garšas un sniegtu savu ieguldījumu zaļākā rītdienā,” aicina Ilze Dumceva.

Ielūkojoties dažādos starptautiskos pētījumos, varam secināt, ka vairums no rezultātiem ir ļoti līdzīgi –  nedaudz vairāk par 1% pasaules iedzīvotāju ir vegāni. Jaunākie Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķini liecina, ka pasaules iedzīvotāju skaits 2022. gada decembrī sasniedza 8 miljardus, tātad kopējais vegānu skaits varētu būt ap 80 miljoniem. Noteikti daudz vairāk ir to, kuri ir īsāku vai ilgāku laiku izmēģinājuši ēst veģetāri vai vegāniski. Svarīgi gan ņemt vērā to, ka cilvēku organismi ir dažādi un tas, kas derēs vienam, ne vienmēr būs labs arī kādam citam. Taču regulāra dārzeņu vai augļu lietošana uzturā noteikti ir ieteicama. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem, bagātinot uzturu ar augu valsts produktiem, ir jaunu garšu un sajūtu atklāšana.

Attēls: publicitātes