Katrs trešais jaunietis Latvijā uzskata: ietekmēt politiku var ar sociālo mediju palīdzību
Trešdaļa Eirobarometra zibensaptaujā aptaujāto Latvijas jauniešu uzskata, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt, lai lēmumu pieņēmēji ieklausītos viņos – aktīvi paust savu pozīciju sociālajos medijos, izmantot tēmturus un mainīt profila bildes. (35 %). Tajā pašā laikā vien 26 % jauniešu vecumā no 15–30 uzskata, ka balsošana vēlēšanās ir efektīva rīcība, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas Eiropas, nacionālajā un vietējā līmenī. Salīdzinājumam visā ES 39 % jauniešu uzskata, ka balsošana ir efektīvākā rīcība.[1]
Par efektīvāko metodi, lai lēmumu pieņēmēji ieklausītos jauniešu viedokļos, jaunieši uzskata dalību jauniešu un studentu organizācijās – tā domā 4 no 10 jauniešiem. Dalību politiskās kustībās, partijās un apvienībās par efektīvu uzskata tikai 25 % jauniešu.
Ko Latvijas jaunieši sagaida no Eiropas Savienības? Par vissvarīgāko jaunieši uzskata mieru: 51 % Latvijas jauniešu miera saglabāšanu uzskata par galveno ES prioritāti savai paaudzei. ES vidēji šis rādītājs ir ievērojami zemāks – 37 %. Otrajā vietā pēc svarīguma ir cīņa ar ekonomisko un sociālo nevienlīdzību (39 %). Trešajā vietā – darba iespēju palielināšana jauniešiem (34 %). Videi draudzīgas politikas veicināšanai un cīņai ar klimata pārmaiņām jaunieši Latvijā velta mazāk uzmanības nekā vidēji Eiropā: 23 % salīdzinājumā ar 31 %.
38 % Latvijas jauniešu pēdējā gada laikā ir piedalījušies dažādos ES finansētos mobilitātes projektos citās ES dalībvalstīs. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre norāda, ka jaunieši Latvijā varētu izmantot vēl vairāk ES finansēto iespēju. Jauniešiem ir iespēja studēt un izmantot prakses iespējas ārvalstīs, piedalīties dažādos līdzdalības un pieredzes apmaiņas projektos, attīstīt savu uzņēmējdarbības vai mākslinieka potenciālu; būtiska ir jauniešu pašu interese un tai sekojoša rīcība. “Nepieciešams tikai turēt acis vaļā, sekot līdzi aktuālajiem jaunumiem un tad izmantot piedāvātās iespējas”, – komentē Z. Petre, piebilstot, ka tieši ar nolūku pievērst uzmanību Eiropas atbalstīto programmu daudzveidībai šobrīd norisinās informatīvā kampaņa “Acis vaļā”.
Lai gan Erasmus+ joprojām ir visplašāk zināmā Eiropas Savienības (ES) programma jauniešiem, Z. Petre aicina pievērst uzmanību arī citām ES finansētām programmām: “Iniciatīva “DiscoverEU” sniedz iespēju jauniešiem pieteikties Eiropas apceļošanai, lai iepazītu dažādu valstu tradīcijas un vērtības, dabu un arhitektūru, kultūras daudzveidību un ES vēsturi. Šogad programma Erasmus+ DiscoverEU paver papildus iespējas jauniešiem ar īpašām vajadzībām iepazīt Eiropu to apceļojot. Līdz pat 4. oktobrim tiek sagaidīti projektu pieteikumi šajā ES programmā: Izsludināts nebijis “DiscoverEU” iekļaušanas projektu konkurss – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Tāpat sagaidāms, ka drīzumā arī tiks izsludināta pieteikšanās ikgadējai DiscoverEU iniciatīvai, kurā dalību var pieteikt ikviens 18 gadus sasniedzis jaunietis,” informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Viens no DiscoverEU programmas dalībniekiem Pauls Pencis atzinīgi vērtē šo pieredzi un aicina nelaist garām iespēju: “Mans DiscoverEU piedzīvojums bija jau pirms vairākiem gadiem, tāpēc tagad vēl vairāk spēju novērtēt ieguldījumu, ko šī iespēja sniedza personības attīstības un atvērtības veicināšanai. Šis piedzīvojums man vienmēr šķitīs kā neliels brīnums, jo DiscoverEU bija tiešām unikāla pieredze, kas paplašināja redzesloku un ļāva iepazīt dažādas kultūras un valstis. Piedalījos pirmajā projekta uzsaukumā, viss bija jauns un nezināms, bet tieši tāpēc tas palīdzēja man arvien vairāk pieņemt nezināmo, ļāva arī turpmāk drošāk ļauties jauniem piedzīvojumiem un citām ES sniegtajām iespējām. DiscoverEU man vienmēr paliks atmiņā ar emocijām, atvērtību un jauniem cilvēkiem – vērtībām, kuru dēļ ir vērts darboties arī tālāk.”
Arī citas programmas piedāvā iespēju apmeklēt dažādas valstis, smelties iedvesmu un darboties pie sociāli svarīgu ideju īstenošanas: līdz 4. oktobrim var pieteikties dalībai “Jauniešu apmaiņas projektā” un “Jaunatnes līdzdalības projektā”. Pirmā projekta ietvaros jauniešu grupām no dažādām valstīm ir iespēja satikties un kopīgi īstenot sev – jauniešiem – aktuālu tematisku ideju. Savukārt “Jaunatnes līdzdalības projekta” mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos valsts un ES politiskajā dzīvē. To ir iespējams īstenot nacionālā vai starptautiskā līmenī. “Savu ieceru īstenošanai projektos var saņemt ievērojamu finansējumu – līdz pat 60 000 eiro. Protams, šīs trīs minētās programmas ne tuvu neaptver visas iespējas, kas paveras jauniešiem Eiropā,” piebilst Z. Petre.
Kampaņas “Acis vaļā” laikā Latvijas jaunieši tiek informēti par ES finansētām iespējām mācīties, strādāt, iziet praksi, piedalīties bezmaksas kultūras un sporta pasākumos, darboties kā brīvprātīgajiem pieredzes apmaiņas projektos citās ES valstīs. Kampaņas gaitā jaunieši uzzina par ES programmām, kas viņiem ir pieejamas, kā arī par savu vienaudžu pieredzi jauniešiem aktuālajās ES programmās. Papildu informatīvajiem pasākumiem jaunieši varēs piedalīties konkursos, pārbaudījumos un mudināt viens otru izmantot piedāvātās iespējas.
Kampaņa norisinās no 2022. gada 15. jūnija līdz 2022. gada novembrim. Tajā piedalīsies digitālā satura veidotāji (influenceri), jauniešu organizācijas un sabiedrība.
Kampaņu īsteno Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
[1] Eirobarometra Zibensaptauja 502. Jaunatne un demokrātija Eiropas Jaunatnes gadā
Attēls: ilustratīvs (pexels.com)
The world stands with Ukraine. Ukrainians are deeply thankful for the unprecedented wave of support for Ukraine from around the world. The whole world is demonstrating political solidarity, providing military equipment, and humanitarian aid, and imposing sanctions in an effort to limit Russia’s ability to finance and conduct its brutal war of aggression against the people of Ukraine. Governments, international organizations, businesses, celebrities, and regular citizens from dozens of different countries stand strong with Ukraine in the fight for peace and freedom in Europe. The actions and statements of the global community have shown that there is no place in… Lasīt tālāk »