Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir problēmas ar mutes veselību

Aptuveni katrs desmitais (13 %) Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir saskāries ar mutes veselības problēmām, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums. Kā skaidro eksperti – šī ir tikai aisberga redzamā daļa. To pierāda arī pētījuma rezultāti – 78 % aptaujāto pēdējā gada laikā nav apmeklējuši zobu higiēnistu, bet vēl 61 % – zobārstu. Tieši profilakse ir galvenais priekšnosacījums, kas var palīdzēt novērst jau nopietnus zobu un smaganu bojājumus. 

Interesanti, ka vienlīdz bieži problēmas ar mutes veselību piedzīvo visu vecumu iedzīvotāji, tomēr teju uz pusi biežāk nekā visus aptaujātos kopā mutes problēmas skārušas iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem – katru piekto jeb 20 %. Mutes veselības speciālisti gan norāda, ka ar zobārsta apmeklējumu situācija uzlabojas, savukārt zobu higiēnista apmeklēšanā iedzīvotāji joprojām ir kūtri. Veselības indekss dati atklāj satraucošu tendenci – 41 % Latvijas iedzīvotāju dzīves laikā nekad nav apmeklējuši zobu higiēnistu, turklāt – jo vecāks cilvēks, jo tendence ir izteiktāka. Aptaujātie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem higiēnistu ne reizi nav apmeklējuši 25 % gadījumu, 45 līdz 54 gadu vecumā 41 %, bet senioru vidū jau 67 %.

“Iemesli, kāpēc iedzīvotāji neapmeklē zobu higiēnistu vai zobārstu ir dažādi, bet biežākie ir četri. Pirmkārt, tā ir salīdzinoši zemā maksātspēja, ko redzam arī pētījuma rezultātos – labāk situētiem cilvēkiem problēmas ar mutes veselību ir aptuveni uz pusi retāk. Otrkārt, gados vecākiem cilvēkiem joprojām varētu būt psiholoģiskas bailes no sāpēm, neapzinoties, ka mūsdienu ārstēšanas un profilakses paņēmieni ir kļuvuši nesāpīgi. Treškārt, iedzīvotāju vidū trūkst izpratnes par profilakses nozīmi veseliem zobiem un smaganām. Ceturtkārt, ierobežota zobārsta un higiēnista pieejamība ārpus lielajām pilsētām, nereti arī garas pierakstu rindas,” saka “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.

Kariess neiedzimst, tas attīstās dzīves laikā 

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste Anete Strēle stāsta, ka kabinetā nācies dzirdēt visdažādākos attaisnojumus par to, kāpēc mute ir pilna caurumu vai kariesa, taču visbiežāk slikto zobu stāvokli cilvēki saista ar iedzimtību. Tomēr ārste skaidro, ka ģenētikai nav nozīmes kariesa attīstībā, lai gan var būt izņēmumi, kas saistīti ar citām zobu cieto audu patoloģijām, taču tie ir reti. 

Kariess ir saslimšana, kas saistīta ar vides izmaiņām mutes dobumā jeb, citiem vārdiem sakot, – tieši saistīta ar cukura lietošanu uzturā. Pārmantoti netiek “sliktie zobi”, bet gan sliktie uztura paradumi. Pilnībā izvairīties no cukura gan nav iespējams, tāpēc zobu veselībai būtiskākais ir pareiza to kopšana, sākot jau no pirmā zoba. 

Rūpēties par profilaksi, nevis sekām 

Sabiedrībā pastāv mīts, ka labu un veselu zobu nopelns pienākas zobārstam, tomēr tā nav – visbiežāk tas ir pašu, bet bērnībā – vecāku nopelns. Varētu šķist, ka par to, ka zobi ir jātīra divas reizes dienā un vismaz divas minūtes, vairs nevienu īpaši nav jāpārliecina, tomēr A. Strēle norāda, ka ir vērts atgādināt gan. Turklāt vēl būtiskāk ir kopt zobus pareizi, izvēloties piemērotākos zobu kopšanas līdzekļus un paņēmienus. 

“Man kā zobārstei ikdienā ir jāatspēko dažādi sabiedrībā pastāvoši un maldinoši uzskati – viens no grūtāk izskaužamajiem ir mīts, ka fluorīdi ir kaitīgi. Patiesībā vienīgais zinātniski pierādītais negatīvais efekts ir fluoroze jeb balti plankumi uz zobu emaljas, kas var rasties, ja fluorīdi tiek lietoti pārmērīgā daudzumā līdz sešu gadu vecumam. Tāpēc pacientiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem – tiek rekomendēts lietot fluorīdu saturošu zobu pastu, īpaši pievēršot uzmanību tam, lai zobu pastā esošais fluorīdu daudzums ir no 1000 līdz 1500 ppm. Turklāt bērniem derēs arī pieaugušo zobu pastas kariesa profilaksei, izņemot balinošas, abrazīvas zobu pastas vai pastas ar antibakteriālu darbību, kas satur hlorheksidīnu vai triklozānu. Atšķirības gan jāievēro zobu pastas daudzumā – atkarībā no cilvēka vecuma,” norāda zobārste A. Strēle. 

Fluorīdu rezerves ir jāatjauno divas reizes dienā, lai tie pildītu savu funkciju, darbojoties kā aizsargi cīņā ar skābēm. Tāpēc, ja no rīta nepietiek laika zobu iztīrīšanai, ieteicams vecumam atbilstošu zobu pastas daudzumu ierīvēt zobus – tas būs daudz labāk nekā netīrīt vispār. Savukārt pirms gulētiešanas zobu tīrīšana ir obligāta, jo naktīs samazinās siekalu daudzums, līdz ar to zobi kļūst uzņēmīgāki pret skābēm. Ja aplikums netiek notīrīts un fluorīdu rezerves neatjaunojas, naktīs pastāv lielāks risks attīstīties kariesam. Protams, tikpat svarīgi ir regulāri – vismaz reizi gadā, bet vēlams – reizi pusgadā – doties pie speciālista veikt zobu higiēnu.

Laba mutes higiēna svarīga arī imunitātei

Mutes veselība iet roku rokā ar cilvēka imūnsistēmu un veselību kopumā. Regulāra un pareiza mutes dobuma kopšana var palīdzēt arī saglabāt imūnsistēmu, kas jo īpaši svarīgi ir pandēmijas laikā. Turklāt problēmas ar mutes dobuma veselību var izraisīt vēl virkni citu veselības problēmu. Tas skaidrojams ar to, ka mute ir galvenais “ieejas punkts” baktērijām, kuras no mutes nelabvēlīgos apstākļos var nokļūt asinīs, tādējādi palielinot infekcijas un iekaisuma risku citviet ķermenī. Izplatītākās slimības, ko izraisa slikta mutes higiēna, ir sirds un asinsvadu slimības, elpceļu infekcijas un diabēts.

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir jau piektais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. 

Foto: pexels.com