Kāpēc sporta zālē ir bīstami lietot vadu austiņas un vai drīkst trenēties, ja sāp mugura

Lielākajai daļai cilvēku pienāk brīdis, kad viņi vēlas uzlabot savu formu. Dažreiz tam iemesls ir pasliktinājies veselības stāvoklis, taču citi vienkārši vēlas izskatīties labāk. Tomēr, dodoties uz sporta zāli, var rasties virkne jautājumu: cik bieži ir jātrenējas, lai sasniegtu rezultātu? Kāpēc treniņi katru dienu izraisa noguruma sajūtu? Vai drīkst trenēties, ja sāp mugura, un vai sportošana palīdz onkoloģiskiem slimniekiem? Kāpēc austiņas sporta zālē var radīt bīstamību un kāpēc ir nepieciešami maiņas apavi – stāsta Edijs Cīrulis, treneris ar daudzu gadu pieredzi.

Cik bieži trenēties, lai sasniegtu rezultātu, vienlaicīgi nekaitējot veselībai?

Ja vēlaties savest ķermeni kārtībā, tad piemērots treniņu skaits būtu 2-3 nedēļā. 120 minūtes spēka treniņu nedēļā radīs ļoti pozitīvu efektu gan uz veselību, gan ārējo izskatu. Tikai tad, kad ķermenis kļūs spēcīgāks, treniņu skaitu un intensitāti drīkst palielināt. “Kā zināms, galējības tikai kaitē: ja, cenšoties sasniegt ātru rezultātu, trenēsieties katru dienu, tad iegūsit tikai pretēju efektu un darba spējas tikai samazināsies. Nepārejošs nogurums – tā ir tikai viena no “pārtrenēšanās” pazīmēm”. Kāds pieminēs profesionālus sportistus kā argumentu  pret, taču arī viņi saskaras ar šo fenomenu, taču atšķirībā no neprofesionāļiem, viņi zina, kā kontrolēt šīs izpausmes. Jebkurā gadījumā profesionālo sportu ar treniņiem divas reizes dienā nevar nosaukt par labvēlīgu veselībai, – skaidro treneris – tāpēc ir jāatceras, ka starp treniņiem ir jābūt vismaz 24, labākajā gadījumā 72 stundu pārtraukumam, lai organisms paspētu atjaunoties. Pretējā gadījumā, atbilstošu zināšanu vai speciālistu atbalsta trūkums, var nopietni kaitēt veselībai.

Vai dalīt treniņus atsevišķām muskuļu grupām un kāpēc tas ir nepieciešams?

“Sadalīt treniņus – tas viennozīmīgi ir pareizs risinājums”, – stāsta sporta zīmola 4F vēstnieks – “jo jūs varat sākt trenēt citu muskuļu grupu, piemēram, kājas un sēžamvietu, ļaujot tai, kas tika trenēta iepriekš, atjaunoties. Tieši tāpēc treneri iesaka viena treniņa ietvaros strādāt ar vienu lielo muskuļu grupu, jo pretējā gadījumā organisms nepaspēs atjaunoties, un viss ķermenis sāpēs.” Treneris piebilst, ka dažādi muskuļi atjaunojas dažādā ātrumā, piemēram, kājām ir nepieciešams vairāk laika nekā rokām.

Vai drīkst trenēties, ja kaut kas sāp?

Lai cik tas nebūtu dīvaini, uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Piemēram, spēka treniņi sāpēm mugurā vai locītavās var kā palīdzēt, jo tādējādi tiek stiprināti muskuļi, tā arī kaitēt un palielināt sāpēs, ja problēma nav bijusi balsta un kustību sistēmas vājumā, bet slimībā. Zinātnieku pētījumi apliecina, ka onkoloģisko slimību ārstēšanai treniņi pat palīdz ātrāk atveseļoties. Tomēr, piemēram, muguras sāpēm var būt neskaitāmi iemesli, kuru dēļ trenēties vispār nedrīkst. Tas pats attiecas uz jebkuru citu ķermeņa daļu, tāpēc sāpju vai diskomforta gadījumā vislabāk būtu konsultēties ar ārstu.

Kādam apģērbam dot priekšroku?

Apģērbam ir jābūt tīram un ērtam, tajā ir jābūt ērti kustēties – pārāk apspīlēts apģērbs nederēs, tāpat arī šuvēm nevajadzētu berzēt. “Tāpēc labāk ir dot priekšroku bezvīļu biksēm un krekliem. Tomēr, vēloties justies komfortabli, nevajadzētu aizrauties ar pārāk brīvu apģērbu – izvēlieties savam izmēram atbilstošu un neapspīlētu, jo pareizi izvēlēts sporta apģērbs ļauj saglabāt ķermeņa siltumu svaigā gaisā, vai otrādi – nepieciešamajos brīžos nodrošina ventilāciju. Speciāli termoregulācijai dažos apģērbu modeļos ir tīklveida elementi, bet pats audums ir elpojošs, nodrošinot komfortu treniņu laikā,” skaidro treneris, “Sporta zālē, protams, nevajadzētu nēsāt rotaslietas, it īpaši lielas: labāk ir atteikties no gredzeniem, aprocēm, auskariem un ķēdītēm, savukārt ar vadu austiņām ir jābūt uzmanīgiem – ir bijuši gadījumi, kad tās iekļūst kardiotrenažieru mehānismos”

Kāda ir etiķete sporta klubos?

“Trenažieru zāle, protams, nav vissvaigākā telpa pasaulē, par cik tajā cilvēki, vārda tiešākajā nozīmē, aktīvi svīst, taču tam nevajadzētu attaisnot tos, kas necenšas mazgāt savu sporta apģērbu. Tomēr ir jāciena sevi un citi, un nav ļaunprātīgi jāizmanto citu cilvēku pacietība,” skaidro E. Cīrulis. Kas attiecas uz smaržām, arī tās ir jālieto ar mēru: spēcīgi aromāti nepavisam nav piemēroti sporta zālēm un tie var pat kļūt par iemeslu galvas sāpēm. Nevajadzētu arī aizmirst par maiņas apaviem: ja dosieties uz skrejceliņu ar tiem pašiem apaviem, ar kuriem atnācāt no ielas, tad ir iespējamība sabojāt trenažieri, jo kādā brīdī mehānismi var vienkārši aizsērēt. Un skrejceļš nebūt nav vienīgais trenažieris, kuram smiltis nenāk par labu. Visbeidzot, katram pašam pēc sevis vajadzētu novākt inventāru, nevis atstāt to, kur pagādās. Īpaši tas attiecas uz smago inventāru, par cik kluba administratori parasti ir meitenes, kuras, pat gribot, nespēs pārvietot apaļos svarus ar pārdesmit kilogramu svaru. “Arī sporta zāles abonementa cenā nav iekļauta inventāra novākšana pēc treniņa, tāpēc būsim savstarpēji pieklājīgi.”

Foto: ilustratīvs (pexels.com)