Kāpēc bērniem ir svarīgi uzturēt kārtību mājās un kā ar to nepārspīlēt

Kā liecina IKEA veiktais pētījums*, ar mantām pārblīvēts mājoklis pieaugušajiem izraisa neapmierinātību, un tam piekrīt arī psihologi. Ilgtermiņā tas var ietekmēt mūsu garastāvokli un pat miega kvalitāti. Vai arī bērnus negatīvi ietekmē kārtības trūkums? Psiholoģe norāda, ka tam ir būtiska nozīme, tomēr mierina, ka minimālo sakoptības līmeni savā telpā bērni var uzturēt paši, turklāt, tas pat ir labi. Speciāliste dalās praktiskos padomos, kā bez liekas dusmošanās mudināt bērnus ieviest kārtību.

Kā kārtība mājās ietekmē bērna pašsajūtu?

Kā norāda Klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa, bērni ir ļoti atšķirīgi iedzimtā temperamenta dēļ, attiecīgi nekārtīgā vidē var justies dažādi. Bērnam, kuram spēja vadīt uzmanību nav tik attīstīta, palīdzēs strukturēta vide, tādēļ vēlams, lai mācību zonā ir iespējami mazāk lietu, kas novērš uzmanību.

Tajā pašā laikā vecākiem jāņem vērā tas, ka no aktīva, impulsīva bērna, kuram savu uzvedību ir grūtāk regulēt, nevar sagaidīt izcilu kārtību. Bērns tikai mācās, un var paiet gadi, lai viņš apgūtu kārtības ieviešanu. Vienlaikus izpratne par to, kas ir nekārtība, var atšķirties ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo vidū.

Vai bērnam jālūdz ievērot kārtību?

“To, kas ir kārtība mājās, bērni mācās no vecākiem, kā arī citām vidēm, kurās viņi pavada savu ikdienu. Tādēļ, jo mazāks bērns, jo vecākiem vieglāk viņam iemācīt uzturēt tādu kārtību, kāda tā pieņemta attiecīgajā ģimenē,” skaidro psiholoģe.

“Kopīgi kārtot mājokli un rūpēties par tā tīrību bērnam var iemācīt jau agrā vecumā – tiklīdz bērns ir gatavs piedalīties uzkopšanā, rīkoties ar mājas lietām un izrāda interesi iesaistīties darbos. Ierasti jau pusotru vai divus gadus veci bērni ir gatavi līdzdarboties sadzīves darbos un mēģināt tos darīt paši. Nevajadzētu viņiem arī liegt to darīt. Bērnam var iedot atbilstoša izmēra birsti, ļaut mazgāt traukus vai saslaucīt putekļus,” stāsta psiholoģe.

Lūgt bez piespiešanas un kritikas

“Būtiski, lai bērns apgūtu kārtību bez piespiešanas, draudiem un kritikas, jo tādā veidā var tikt radītas nepatīkamas sajūtas, pretestība kārtībai, un galvenais, var tikt sabojātas savstarpējās attiecības,” uzsver psiholoģe. Ja vēlamies, lai bērns iemācās uzturēt kārtību, svarīgi novērtēt paveikto, piemēram, glīti novietotos priekšmetus un saklātu gultu.

Psiholoģe norāda, ka jāpatur prātā arī tas, ka bērna istaba ir viņa privātā telpa. “Bērnam ir jābūt vietai, kur viņš drīkst izveidot savu kārtību vai pat atļauties sava veida nekārtību. Bērnam pieaugot, ir svarīgi kontroli un iespēju uzņemties atbildību arvien vairāk nodot paša rokās – gan kārtojot savu telpu, gan izvēloties, piemēram, daļu no mēbelēm, lai tādejādi veselīgi attīstītu bērna autonomiju un pašnoteikšanos. Tas nenozīmē visatļautību, bet gan loģiskus noteikumus un iespēju arī bērnam pašam kaut ko noteikt. Pat, ja tā nav sava istaba, mazākam bērnam var būt rotaļu stūrītis istabā vai viens plaukts ar viņa paša kārtību, kuru nedrīkst izjaukt ne vecāki, ne jaunākais brālis vai māsa,” saka psiholoģe.

Praktiski padomi, kā sakārtot nelielus priekšmetus

Kā skaidro IKEA interjera dizaineris, atvēlot noteiktas zonas konkrētiem priekšmetiem, uzturēt kārtīgu bērna telpu būs vieglāk ne tikai vecākiem, bet arī pašam bērnam. Turklāt tas palīdz bērnam kļūt arī neatkarīgākam.

“Bērniem ir nepieciešami pārdomāti mantu uzglabāšanas risinājumi, kas paredzēti ne tikai lielākiem priekšmetiem, piemēram, drēbēm vai rotaļlietām, bet arī mazākiem – rakstīšanas, zīmēšanas un amatniecības piederumiem. Pat gadījumā, ja telpā atrodas rakstāmgalds vai drēbju skapis ar pietiekamu skaitu plauktu, to ieteicams papildināt ar atbilstošiem aksesuāriem, interjera organizatoriem un kastēm, kurās ir iespēja šķirot nelielus priekšmetus. Pat apģērbu skapī vai atvilktnēs var uzglabāt īpašās kastēs, salocītu vertikāli – tas atvieglos katras lietas atrašanos savā vietā, tādejādi ļaujot tās kārtot retāk,” stāsta IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus, kurš arī piebilst, ka atvērtā telpā izvietoti priekšmeti rada nekārtības sajūtu, īpaši tad, ja tie ir nelieli vai dažādu formu un krāsu.

Interjera dizaineris uzskata, ka skolēniem draudzīgu kārtības rutīnu iespējams izveidot, piemēram, ar trauciņu, kas paredzēti pildspalvu ievietošanai, dokumentu turētājus kladēm un citu galda organizatoru palīdzību. Perforēts dēlis ir ideāls risinājums skolas vecuma bērnu istabai, īpaši apvienojumā ar dažādiem konteineriem, āķiem, plauktiem, klipšiem un citiem piederumiem. Šis risinājums arī ļauj maksimāli izmantot sienas platību, atstājot brīvu galda virsmu radošām aktivitātēm vai mācībām.

Tikpat svarīgs priekšnoteikums darba telpas kārtībai ir atvilktņu skapji, kurus iespējams pievienot jebkurai darba vietai gadījumā, ja rakstāmgalds ir bez atvilktnēm. Šim nolūkam ir piemēroti arī ratiņi ar plauktiem, kurus var aizstumt uz jebkuru citu istabu, nepārblīvējot attiecīgo telpu.

*IKEA 2022. gada pētījums “Dzīve mājās”.

Foto: publicitātes