Kā plānot vakaru, lai bērns aizietu gulēt laikus?

Vakaram jābūt mierīgākajai dienas daļai, taču daudziem vecākiem tas ir pats darbīgākais brīdis, jo jāsagatavo bērns gulētiešanai. Kā panākt, lai maza bērna iemidzināšana nerada vecākiem liekas galvassāpes un neizvēršas par jampadraci, padomos dalās psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte.

“Ikvienam vecākam ir pazīstama situācija, kad mierīga vakara vietā nākas atdarināt “iesprūdušu plati” un vairākkārt bērnus aicināt izslēgt viedierīces, mudināt iet mazgāties un tīrīt zobus, tad vēl neskaitāmi tualetes apmeklējumi un pēkšņi uzradusies “vilka apetīte” vai neremdināmas slāpes. Un tādi vakari atkārtojas ne reizi vien. Taču, lai cik kaitinoši tas var būt, vecākiem jātur sevi grožos un jābūt pacietīgiem,” stāsta Iveta Aunīte. Kā norāda psiholoģe – daudzi vecāki atzīst, ka tieši vakars ir visgrūtākais brīdis bērnu audzināšanā.

Ieviešam rituālu! “Lai vakaru padarītu daudz mierīgāku, gulētiešanas procesam jākļūst par rituālu. Ko ietver šis rituāls, atkarīgs no katra bērna individuāli, taču galvenokārt tas ir viss, kas bērnu nomierina un pieder pie gulētiešanas, ietverot gan mazgāšanos un zobu tīrīšanu, gan pārģērbšanos pidžamā un vakara pasaciņu,” stāsta psiholoģe, norādot, ka rituāls jāievēro katru dienu bez izņēmumiem un tam jāsākas aptuveni vienā un tajā pašā laikā. “Ja zināt, ka jūsu atvasei vajag daudz laika, lai beidzot tiktu līdz gultai, rituālu sāciet agrāk. Ja stingri pie tā turēsieties, pamanīsiet, ka bērns pie režīma pierod un viss process kļūst vieglāks,” skaidro Iveta Aunīte.

Nepieļaujam atkāpes. Protams, bērns ik pa laikam centīsies pārbaudīt, cik strikti ir šie noteikumi. Ja es tagad atteikšos mazgāties, vai man būs jāiet gulēt? Vai es drīkstu paprasīt vēl vienu pasaciņu? “Lai kāda būtu jūsu gulētiešanas rutīna, tai jābūt konsekventai. Neielaidieties ar mazo ķiparu garās diskusijās par to, cik ilgi viņš varētu palikt augšā, bet gan mierīgi un stingri sekojiet norunām,” atgādina eksperte.

Iekārtojam gultiņu! “Padariet šo pirmsmiedziņa režīmu pēc iespējas patīkamāku un īpašāku. Tas ir brīdis, kad var pabūt blakus mammai vai tētim, parunāties, noklausīties kādu pasaciņu, tikt samīļots un sabužināts,” iesaka psiholoģe Iveta Aunīte. Kā norāda eksperte, nozīmīgs ir arī gultiņas iekārtojums. Iespējams, mazajam ir kāda īpaša sedziņa vai gultasveļa ar iemīļoto multfilmu varoni, vai mīļmantiņa, kuru var “satikt”, tikai dodoties uz čučumuižu.

Piemērots gulētiešanas laiks. “Ja mazais pretojas un neparko negrib iet gulēt, iespējams, jūs liekat viņu gulēt par agru. Ja mazulis pa dienu vēl guļ vismaz divas diendusas, iespējams, viena no tām jāatceļ,” pieļauj psiholoģe, skaidrojot – ja no pēdējās dienas atpūtas bērns pamodies ap sešiem vakarā, būs grūti viņu nolikt gulēt deviņos. Arī pirmsskolas vecuma bērniem, kuri guļ pusdienlaiku bērnudārzā, gulētiešanas laiks ap astoņiem deviņiem, kā to vēlas daudzi vecāki, varētu būt par agru.

Piedāvājam mierīgas nodarbes! Lai bērnam nāktu miedziņš, nodarbēm pirms miega jābūt mierīgām. Kā norāda eksperte, ja tētis pulksten astoņos vakarā izdomās ar dēlu uzspēlēt futbolu, bet pēc stundas mazo aicinās iet gulēt, tas, visdrīzāk, neizdosies tik viegli. “Šādas aktivitātes tik vēlu vakarā bērnu tikai uzbudina, padara nemierīgāku. Tā vietā var piedāvāt bērnam paskatīties grāmatiņu vai pazīmēt. Ļoti labs risinājums un palīgs ir pastaigas, arī tumšajos rudens un ziemas vakaros, jo bērns iztērē savu atlikušo enerģiju un kļūst mierīgāks,” rekomendē psiholoģe.

Bez multfilmām. Arī visiem “ekrāniem” – televizoram, mobilajām ierīcēm – vajadzētu būt izslēgtiem vismaz divas stundas pirms naktsmiera. “Multfilmu spilgtie un kustīgie attēli nevis nomierina, bet tikai uzkurina bērna emocijas. Turklāt tas var negatīvi ietekmēt viņu sapņus. Līdz ar to, no rīta ceļoties uz bērnudārzu, bērns būs saguris un miegains,” brīdina Iveta Aunīte.

Laiks mazai uzkodai un pasaciņai! Lai izvairītos no nemitīgas ledusskapja durvju virināšanas pirms miega, kā vienu no gulētiešanas rituāliem var ieviest īpašo ēdienreizi – “naksniņas”. Viegls, garšīgs ēdiens, puncītis pilns, zobu tīrīšana, un klāt pasaciņas laiks. Izteiksmīgu lasīšanu un iejušanos pasaku varoņu tēlos gan eksperte iesaka labāk atstāt dienai, uz nakti izvēloties mazliet monotonu, nomierinošu balss toni.

Pasēdēt blakus. Ja pēc pasakas bērns nav iemidzis, var būt vēl viens gājiens uz podiņa, nakts bučiņa un tad gan bērnam skaidri jānorāda – laiks gulēt. Ja mazais atsakās aizmigt viens pats, mamma vai tētis var piedāvāt: “Es pasēdēšu tev blakus, kamēr tu iemigsi, tikai pie viena noteikuma –actiņas ir ciet un sarunāties nedrīkst.” Iveta Aunīte norāda, ka parasti bērniem patīk, ja vecāki uzkavējas viņu guļamistabās, tāpēc bieži šis piedāvājums nostrādā, un bērns pēc dažām minūtēm ir iemidzis. Taču, ja mazulis norunu neievēro, vecākam no istabas jāiet prom. “Godīgi varam pateikt saviem bērniem, ka arī mēs gribam mieru un neesam noskaņoti visu nakti viņus izklaidēt. Tajā pašā laikā mums jābūt labvēlīgi noskaņotiem un jāuzsver, ka viņi mums ir ļoti mīļi. Ar vārdiem “Saldus sapnīšus! Un tagad čuči mierīgi līdz pašam rītiņam!” varam pabeigt vakara gulētiešanas rituālu,” noslēdz psiholoģe.

Foto: ilustratīvs (pixabay.com)