Kā nenogalināt bērnu dabisko interesi par pētniecību?

Nav noslēpums, ka tehniskajās studiju programmās trūkst studentu, vai vismaz to nav tādā apjomā, kādā būs nepieciešami tehniski ievirzīti speciālisti nākotnē. Turklāt, daļa no tiem, kuri tomēr iestājas, ir ar pietiekami zemu motivāciju un pēc 1. studiju gada vērojams liels atbirums. Zemā interese un atbirums sakņojas vairākos aspektos – motivācijas trūkums, nepietiekama sagatavotība pirms studiju uzsākšanas, kā arī – kaut kur skolas laikā pazudusi interese par tehniskajām zinātnēm un ticība saviem spēkiem. Vai šīs problēmas ir iespējams risināt? Patiesībā maziem bērniem ir dabiska interese par tehniskām lietām un skolas uzdevums ir šo interesi izkopt un veicināt, parādot, ka zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika var būt arī ļoti radošas, svarīgi šo interesi nenokaut.

No ekspertiem un varasvīriem dzirdam, ka mums vajag vairāk domāt STEM virzienā. Patiesībā, mūsdienās ar STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) zināšanām vien nepietiek, tāpēc aizvien vairāk izglītības ekspertu runā par jaunu konceptu – STEAM, kur A nozīmē mākslu (art), uzsverot nepieciešamību apvienot tehnisko domāšanu un radošumu. Vārds “jaunrade” jau pasaka priekšā – tas nozīmē, prast kaut ko radīt, bet, lai radītu, nepieciešama iedvesma un radošums. Redzot nepieciešamību apvienot mākslu un dizaina domāšanu, ņemot vērā darba devēju pieprasījumu pēc radošajiem prātiem un bērnu dabisko interesi, “Patnī” radās ideja par STEAM skolu. Runājot par bērnu un jauniešu interesi par tehnoloģijām un dabaszinātnēm, secinājums ir pavisam vienkāršs – ja ir skaidra jēga, kāpēc tās jāapgūst, kādu pienesumu tās sniedz, mācību process būs interesants un aizraujošs, praksē balstīts, pieaugs arī motivācija visos izglītības līmeņos. 

Šobrīd augstskolas nereti norāda, ka vidusskolas topošos studentus sagatavo nepietiekami, vidusskolas, savukārt, norāda, ka problēma slēpjas jau pamatskolas posmā, bet pamatskolas atsaucas uz iepriekšējiem posmiem. Lai redzētu reālas izmaiņas augstākajā izglītībā, jāsāk no pirmsskolas. Jau šajā posmā liekot uzsvaru uz pētniecību, dabaszinībām, jā, arī matemātiku un mākslām.

Ikvienā bērnā ir dabisks pētnieks – vēlme visu izzināt, jautāt, meklēt atbildes, tostarp arī par tehniskām lietām. Bērns vēlas atvērt visas durtiņas, ielīst visos skapīšos, apgriezt katru akmeni un apskatīties, kas ir apakšā. Ar gadiem šī interese pakāpeniski pazūd – patiesībā mēs visi kopā nogalinām šo interesi, lai gan būtu jādara pretējais. Pirmsskolas vecumā bērnus interesē viss un mūsu – skolas un pedagogu – uzdevums ir to saglabāt, virzot katrā nākamajā pētniecības un zinātnes līmenī. Līdzīgi ir arī ar mākslu un radošumu. Maziem bērniem nav kompleksu, viņi ir gatavi dziedāt, dejot un izpausties radoši. Attīstot šos dabiskos talantus un papildinot tos ar kultūras pieredzi, apmeklējot operu, teātri, iepazīstot dzeju, var palīdzēt nezaudēt interesi. 

Tehnoloģiju izmantošanu pirmsskolā nevajag kritizēt, bet gan meklēt veidus, kā to darīt jēgpilni. Tām jābūt integrētām mācību procesā – programmēšana, datorika, robotika jau no pirmsskolas, pēc tam turpinot šo zināšanu pilnveidi sākumskolā un nākamajos līmeņos. STEAM prasmju pilnveidei (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) jābūt apzinātam, uz rezultātu orientētam procesam, nevis blakusproduktam. Daudzi pedagogi un skolas jau šobrīd to cenšas īstenot, tāpēc ir tikai jāiet uz priekšu vēl mērķtiecīgāk. Tehnoloģijas būtiski palīdz arī svešvalodu apguvē, turklāt, papildinājumā ar projektu veidu mācīšanos un lielāku uzsvaru uz pētniecību, iespējams veidot spēcīgu zināšanu bāzi un augstu motivāciju. 

Pētniecībai nav vieta tikai burtnīcā, svarīgi, ka aizvien vairāk skolas to apzinās, jo bērniem šādi projekti ļoti patīk, tie ļauj pašiem ar pedagoga atbalstu izdarīt prognozes, plānot, eksperimentēt un nonākt līdz secinājumiem. No šādiem projektiem arī pakāpeniski veidojas interese par sarežģītākiem, augstāka līmeņa pētījumiem. Dažādiem ar tehnoloģijām un dabaszinātnēm saistītiem projektiem nevajadzētu būt izņēmumiem, tiem jābūt skolas ikdienas ritmā – izveidot dabā nelielu HES vai pašu spēkiem radīt saules paneļu staciju, ar ko uzlādēt savu telefonu, doties uz kosmosa pētniecības centru un ar klases biedriem uzbūvēt raķeti – arī tādas var būt fizikas stundas. Papildus tam, tiks veicināta arī bērnu un jauniešu izpratne par klimata un vides jautājumiem. 

Ja kaut kas spēs palīdzēt risināt talantu trūkumu tehniskajās jomās un dabaszinātnēs, tad tas būs šis. Vienlaikus STEAM nozīmē arī cilvēka vispārēju attīstību – mūsdienās ir jābūt vispusīgam, jāspēj radīt papildus pievienotā vērtība, lai darba tirgū varētu konkurēt ar mākslīgo intelektu. Ja daudzi vēl domā, kā mācīties STEM, pasaule jau apgūst STEAM. Protams,  var norādīt uz grūtībām un izaicinājumiem – pedagogiem trūkst zināšanu, skolās nav pietiekoši daudz tehnoloģisko risinājumu, bet tie ir atrisināmi jautājumi. STEAM vilciens ir sācis braukt un tas vairs nav apturams. 

Ivo Rode, privātās vidusskolas “Patnis” attīstības direktors

Foto: ilustrtīva nozīme (canva.com).