Kā izkopt labu ieradumu, jeb rūpes par krūtīm ikvienā sievietes vecumā

Neatkarīgi no tā, vai sievietei ir divdesmit gadu vai pāri piecdesmit, rūpes par krūtīm ir ļoti svarīgas. „Ja krūšu veselībai katra darīs to, ko vari pati, pārējo paveiks efektīvas izmeklēšanas metodes. Katra savlaicīgi atklāta problēma ir risināma!” teic Veselības centru apvienības ginekoloģe Karlīna Elksne. 

“Krūšu izmeklēšanai izmanto mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas metodes, tomēr tieši, izdzirdot vārdu mamogrāfija, tas nereti sievietēs raisa nepatīkamas asociācijas un bažas par ļaunāko. Taču mamogrāfijas izmeklējums ir informatīvs un noderīgs ne tikai ļaundabīgu veidojumu diagnosticēšanai un ne tikai sievietēm pēc piecdesmit,” saka ginekoloģe Karlīna Elksne. 

Kad jāpārbauda krūtis?

Rūpēm par krūtīm jākļūst par ieradumu, tiklīdz jaunietei sākas menstruācija. Krūtis jāpārbauda dienā, kad beidzas kārtējās mēnešreizes – jānostājas pie spoguļa, jāapskata krūtis vizuāli, jāsalīdzina un tad rūpīgi jāiztausta katra krūts, jāpārliecinās, vai no krūtsgala nav izdalījumu, jāiztausta padušu limfmezgli un limfmezgli pie atslēgas kauliem. 

Arī sievietei pēc reproduktīvā vecuma vienu reizi mēnesī vienmēr konkrētā datumā krūtis jāapskata un jāiztausta. 

Kas ir mamogrāfija?

Mamogrāfija ir radioloģiska krūšu izmeklēšanas metode, un tā ir arī viena no efektīvākajām krūts vēža diagnostikas metodēm. “Nereti izmeklējumi, kas saistīti ar rentgena stariem, sievietes biedē, jo ir bažas, ka tieši tie var izraisīt vēzi, taču mūsdienu diagnostikas iekārtās rentgena starojuma deva ir tik minimāla un stari ir tā koncentrēti, ka standarta izmeklēšanas (kāda ir arī mamogrāfija) laikā tie nerada nekādu kaitējumu. Ja reiz nav riska, nav arī iemesla no mamogrāfijas baidīties,” iedrošina VCA ginekoloģe Karlīna Elksne.  

Kādos gadījumos veic mamogrāfiju?

Mamogrāfiju visbiežāk izmanto, ja ir:

• krūtī sataustīts kāds veidojums;
• izdalījumi no krūtsgala; 
• krūtsgals ievilcies uz iekšu; 
• vērojamas ādas izmaiņas.

Šiem simptomiem nav vecuma ierobežojuma – tie var būt arī, piemēram, ļoti jaunām sievietēm. Un arī viņām drīkst veikt mamogrāfiju. Tiesa, parasti ārsta pirmā izvēle jaunas sievietes piena dziedzeru izmeklēšanā ir ultrasonogrāfija. Taču, ja ārsts ir nozīmējis arī mamogrāfiju, tātad ir nepieciešams iegūt papildu informāciju, kas svarīga sievietes veselībai. 

Jāņem vērā, ka mamogrāfija ir noderīga ne tikai krūts vēža, bet arī labdabīgu krūts dziedzera pārmaiņu, piemēram, cistas vai fibromas diagnosticēšanai. 

Kad izvēlas mamogrāfiju un kad – ultrasonogrāfiju?

Mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumi cits citu neizslēdz, piemēram, ja ar ultrasonogrāfijas metodi atklāj kādu veidojumu, veic arī mamogrāfiju (un otrādi), lai saņemtu pilnīgāku informāciju. 

Profilaksei sievietēm no 35 gadiem reizi divos gados būtu ieteicams veikt krūšu dziedzeru ultrsonogrāfiju, bet no 40 gadu vecuma – mamogrāfiju. 

Sasniedzot 50 gadus, reizi divos gados Nacionālais veselības dienests sievietēm piedāvā valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu krūts vēža skrīninga programmas ietvaros, jo statiska liecina, ka krūts audzēju gadījumu skaits palielinās tieši pēc 50 gadu vecuma. Laikus konstatēta onkoloģiska slimība ir ārstējama, sieviete saglabā darbspējas, pagarinās dzīvildze. 

Kas redzams mamogrāfijas attēlā? 

Izmeklējuma laikā katru krūti spiež starp divām plātnēm divas reizes – vienu reizi no augšas un apakšas, otru reizi – no sāniem. Tā iegūs piena dziedzeru šķērsgriezuma attēlus, kuros redzams – ir patoloģiskas izmaiņas, piemēram, jaunveidojumi, palielināti limfmezgli, vai nav. 

“Dažkārt sievietes ar mazām krūtīm raizējas, ka veikt mamogrāfiju nebūs iespējams, taču tā tas nav,” apliecina Veselības centru apvienības ginekoloģe Karlīna Elksne. “Mūsdienu mamogrāfijas iekārtas ir saudzīgas, izmeklējums nav sāpīgs un, netraumējot krūtis, var veikt kvalitatīvu izmeklējumu arī tad, ja piena dziedzeri ir patiešām nelieli.” 

Kā sagatavoties izmeklējumam?

Tas ir vienkārši – mamogrāfijai nav jāgatavojas, jo izmeklējumam nav svarīgs ne tas, vai sieviete nāk tukša dūšā vai labi paēdusi, ne arī tas, kurā dienas stundā – no rīta vai pēcpusdienā viņai ir ērti to veikt. 

Uz kurieni doties?

Gluži tāpat, kā ikviena tehnoloģija, arī mamogrāfijas iekārtas piedzīvo attīstību un, savu laiku nokalpojušās, aizvieto jaunākās paaudzes mamogrāfi. Tas gan ir atkarīgs no veselības aprūpes iestādes iespējām, taču, jebkurā gadījumā, pacientu izmeklēšanai izmantot drīkst tikai sertificētu iekārtu, kas izpilda kvalitātes prasības. Turklāt izmeklējuma precizitāte ir atkarīga ne tikai no tehnikas, bet arī ārsta, kurš apskata iegūtos attēlus un sagatavo izmeklējuma slēdzienu. 

“Mamogrāfs vairs nav ekskluzīva iekārta, tā ir pieejama arī reģionālajās slimnīcās, un parasti uz mamogrāfijas izmeklējumu nav mēnešiem jāgaida sava kārta. Ja sieviete ir no attālas apdzīvotas vietas un medicīnas iestādes apmeklēšana sagādā grūtības, ir jāizmanto jebkura izdevība tikt pie izmeklējuma, piemēram, kaut vai uz neilgu laiku iebraucot galvaspilsētā un pierakstoties uz izmeklējumu tuvāk autoostai vai dzelzceļa stacijai, lai patērētu iespējami mazāk laika. Galvenais, neatstāt krūtis novārtā,” teic Karlīna Elksne.

Izvēloties, kur pieteikties izmeklējumam, ne vienmēr var uzticēties atsauksmēm internetā, jo visbiežāk sievietes dalās sliktākajā, ne labajā pieredzē. Drošāk būtu pajautāt padomu savam ginekologam vai ģimenes ārstam.

Foto: pexels.com