Kā droši izmantot publisko internetu

86% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka ir izmantojuši publiski pieejamu interneta pieslēgumu kafejnīcās, viesnīcās, bibliotēkās, parkos un citviet. Lietotāji ir pieraduši pie interneta sniegtajām priekšrocībām, bet nepietiekami apzinās riskus, kas saistīti ar pieslēgšanos tīklam ārpus mājām vai darbavietas. Kā liecina aptauja*, 37% Latvijas iedzīvotāju ir piedzīvojuši kiberuzbrukumu vai arī pazīst kādu, kurš ar to ir saskāries, tāpēc Samsung ir apkopojis ieteikumus drošai publisko tīklu izmantošanai ar viedtālruni.

Kontrolēta pieslēgšanās un atslēgšanās

Lai varētu noteikt, ar kuru tīklu vēlaties savienot savu ierīci un ar kuru nē, viedtālruņa iestatījumos jāatslēdz uzdevums automātiski savienoties ar jebkuru tīklu, ko uztver jūsu tālrunis. Tieši tāpat vēlams izslēgt Bluetooth vai citu dalīšanās funkciju, lai nepieļautu nevēlamu failu apmaiņu.

Lai pārtvertu jūsu datus, viens no hakeru trikiem ir izveidot viltus pieslēgumu, kura nosaukumā ir saistība ar atrašanās vietu, lai lietotāji to uztveru kā tīklu, ko piedāvā, piemēram, kafejnīca, kurā jūs atrodaties. Lai izvairītos no iekrišanas šādās lamatās, vērts pārliecināties par vietas oficiālā tīkla nosaukumu, salīdzinot ierīcē redzamo nosaukumu ar uzņēmuma materiālos norādīto vai darbinieku nosaukto. Salīdzinoši drošāk būs pieslēgties tīklam, kuram nepieciešama parole. Savukārt, kad esat darbošanos beidzis, atslēdziet šo tīklu.

Datu plūsmas šifrēšana

Viens no efektīvākajiem drošības risinājumiem ir VPN (virtual private network), kurš šifrē visus datus, kurus jūs sūtat vai saņemat, izmantojot publisku interneta pieslēgumu. Attiecīgi citi lietotāji, kas pieslēgušies tam pašam tīklam, nevar uztvert jūsu informāciju. Ir pieejami dažādi gan maksas, gan bezmaksas VPN risinājumi. Samsung Galaxy jaunākajos viedtālruņos jau ir iestrādāts VPN risinājums, lai to izmantotu, iestatījumos jāaktivizē Secure Wi-Fi.

Drošas interneta vietnes ar “s” burtu adresē

Katrai interneta lapai pirms tās adreses ir redzams burtu savienojums http vai https. Http (hypertext transfer protocol) nodrošina datu pārraidi no servera uz pārlūkprogrammu, tādējādi lietotāji var aplūkot interneta vietnes. Adreses, kuras sākas ar https (“s” burts nozīmē Security (Drošība)), šifrē šo datu plūsmu, tāpēc jūsu informācija ir daudz grūtāk pieejama ļaundariem. Lietojot internetu, īpaši publiskās vietās, pārliecinieties, ka apmeklējat tikai drošas vietnes, kas sākas ar “https”.

2 faktoru autentifikācija

Divu faktoru autentifikācija ir drošības metode, kas pieprasa divus dažādus veidus jūsu identitātes apliecināšanai. Visbiežāk šī metode izmanto informāciju, kuru jūs zināt (piemēram, lietotāja vārdu un paroli) un informāciju, kura jums būs pieejama ierobežotu laiku (piemēram, uz telefonu atsūtīts kods). Šāda veida autentifikācija bieži tiek izmantota, lai pieslēgtos internetbankai, bet to var izmantot arī citās situācijās, piemēram, e-pastu un sociālo tīklu kontu piekļuvei, tādējādi pārliecinoties, ka lietojat oriģinālo tiešsaistes pakalpojumu. Šī metode arī pasargās jūsu kontus situācijā, ja hakerim būs izdevies iegūt jūsu lietotājvārdu un paroli. Pagaidām divu faktoru autentifikācija Latvijā nav plaši pazīstama un pielietota, to izmanto vien 20 % iedzīvotāju.

Savlaicīgi atjauninājumi

Viedtālrunis ar savlaicīgi veiktiem programmatūras atjauninājumiem būs labāk pasargāts jebkurā situācijā, arī lietojot publiskos tīklus. Savlaicīgi veicot atjauninājumus iespējams pasargāt ne tikai savu ierīci, bet arī parūpēties par kontaktu loka drošību, jo vīrusi un nevēlamas programmas var apdraudēt arī viņus.

Piesardzība nekad nav lieka

Un, visbeidzot – esiet piesardzīgi! Pārdomājiet, vai tiešām publiskais pieslēgums ir īstais brīdis, lai veiktu maksājumus internetbankā, iepirktos internetā vai lietotu jebkuru citu vietni, kurā jāievada īpaši sargājami dati. Tāpat pārliecinieties, ka jūsu ekrānu neredz nevēlamas personas un pieskatiet savu viedierīci, lai tā nenonāktu garnadžu rokās.

*Aptauju pēc Samsung Electronics Baltics pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu kompānija “Norstat” 2019. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju.

Foto: publicitātes