Jaunākie medicīnas tehnoloģiju risinājumi cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem

Kaut gan medicīnas nozare ik gadu turpina strauji attīstīties, nākot klajā ar jauniem, inovatīviem risinājumiem slimību diagnosticēšanā, medicīnas tehnoloģiju potenciāls vēl nav ne tuvu izsmelts. Pateicoties tehnoloģiju un mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām, cilvēkiem ar redzes un dzirdes grūtībām tagad ir iespēja atvieglot ikdienas saziņu ar apkārtējiem cilvēkiem un pat aizmirst par slimību, ja tiek saņemta agrīna diagnostika un savlaicīga ārstēšana.

Šādas inovācijas ir īpaši svarīgas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dažādiem fiziskiem traucējumiem un veicinātu vēl vairāk līdzīgu risinājumu radīšanu. Par to, kā tehnoloģijas spēj uzlabot un pilnveidot dzīvi cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem, stāsta Huawei eksperti un cilvēku ar invaliditāti un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis un vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.

Mākslīgais intelekts efektīvākai redzes problēmu diagnostikai

Ik dienu pasaulē piedzimst 11 000 bērnu ar redzes traucējumiem, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm aptuveni 800 miljoniem bērnu pasaulē ir redzes traucējumi. Vairums acu slimību rodas pirmajos piecos dzīves gados, taču diemžēl vecāku zināšanu un informētības trūkuma dēļ daudzi bērni nespēj noteikt optimālo diagnozi. Huawei rīcībā esošie dati liecina, ka tikai trešdaļa bērnu, kas sirgst ar acu slimībām, saņem agrīnu ārstēšanu.  Lielākajai daļai bērnu mēnešiem vai gadiem slimība netiek diagnosticēta, kas ietekmē viņu redzi, izglītības iespējas un attīstību. Valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem aklums dažiem bērniem var būt pat dzīvību izšķirošs. Tradicionāli bērnu acu slimību atklāšana galvenokārt tiek uzticēta profesionāliem oftalmologiem jeb acu ārstiem, tomēr daudzās jaunattīstības valstīs profesionālu oftalmologu ārkārtīgi trūkst. Savukārt attīstītajās valstīs diagnostika mēdz ieilgt stingrās nosūtījumu sistēmas dēļ – parastie oftalmologi nav kvalificēti veikt specializētus acu slimību izmeklējumus un, kad pacients tiek nosūtīts pie speciālista, gaidīšanas laiks var būt no trim mēnešiem līdz pat pusgadam.

Lai risinātu acu ārstu trūkumu un grūtības diagnosticēt acu slimības bērniem, Spānijas medicīnas pētniecības institūts IIS Aragon un uzņēmums DIVE Medical ir izstrādājuši jauna veida medicīnas ierīci ar nosaukumu DIVE. Šī vizuālās izmeklēšanas ierīce spēj nodrošināt automātisku un precīzu redzes funkciju pārbaudi bērniem un zīdaiņiem jau no 6 mēnešu vecuma. Lai šo risinājumu padarītu plašāk izmantojamu, 2019. gada sākumā Huawei uzsāka projektu TrackAI, kurā sadarbībā ar šīm abām kompānijām, kā arī izmantojot Huawei viedierīces un mākslīgo intelektu, bērni tiek glābti no acu slimībām. TrackAI pilnā slimību atklāšanas sistēma sastāv no DIVE ierīces, Huawei mobilā tālruņa un planšetdatora. Huawei HiAI platforma tika izmantota kombinācijā ar DIVE, lai izveidotu mākslīgā intelekta modeli, kas spēj automātiski analizēt savāktos skatiena datus un novērtēt pacienta redzes attīstības noviržu iespējamību. Savukārt viedtālrunis tiek izmantots kopā ar DIVE ierīci, lai kontrolētu vizuālās izpētes izpildi un savākto datu kvalitāti, kā arī vizualizētu skrīninga rezultātus reāllaikā.

Tehnoloģijas attīsta komunikācijas iespējas

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem aptuveni 466 miljoni cilvēku visā pasaulē ir nedzirdīgi vai vājdzirdīgi. Lielākā daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur ir mazāks atbalsts veselības aprūpei, izglītībai un citiem pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiem. Lai gan digitālās tehnoloģijas ir nodrošinājušas ērtības miljardiem cilvēku, pastāv risks, ka tās arī palielina digitālo plaisu starp cilvēkiem ar invaliditāti, ja netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai tehnoloģijas padarītu pieejamas pilnīgi visiem.

Balstoties uz HUAWEI CLOUD mākslīgā intelekta risinājumu, Āzijas uzņēmums E-times Digital Technology ir izstrādājis lietotni Trouble-free Hearing, kas padara pieejamāku mācīšanos un izklaidi tiešsaistē un ļauj viegli sazināties ikdienas situācijās. Lai nodrošinātu precīzu runas pārvēršanu tekstā un teksta pārvēršanu skaņā, Trouble-free Hearing izmanto runas atpazīšanas un sintēzes tehnoloģijas. Ar reāllaika runas atpazīšanas tehnoloģiju Trouble-free Hearing arī spēj ģenerēt subtitrus videoklipiem, kas tiek atskaņoti mobilajos tālruņos, tādējādi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem nodrošinot piekļuvi pilnīgākam satura klāstam. Savukārt, lai palīdzētu nedzirdīgiem bērniem atklāt grāmatu pasauli un attīstīt lasīt un rakstītprasmi, Huawei izveidojis lietotni StorySign – tā, izmantojot inovatīvu mobilo mākslīgā intelekta tehnoloģiju, tulko populāras bērnu grāmatas zīmju valodā. StorySign lietotne bez maksas pieejama visā pasaulē, un tajā bērni var iepazīties ar 71 grāmatu 15 zīmju valodās, tostarp britu zīmju valodā, amerikāņu zīmju valodā un spāņu zīmju valodā.

Tehnoloģijas palīdz iekļauties darba tirgū un uzlabot dzīves kvalitāti

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ikdienā risina vides pieejamības uzlabošanas jautājumus valsts un pašvaldību līmenī, piemēram, veic pētījumu par publisko objektu pieejamību Rīgā, balstoties uz Labklājības ministrijas sniegto informāciju, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir pieejami tikai 7% publisko ēku. Tāpat biedrība palīdz cilvēkiem ar invaliditāti apgūt un pilnveidot nepieciešamās iemaņas, tostarp digitālās prasmes, lai tie varētu strādāt un iekļauties darba tirgū, kā arī īsteno dažādus sabiedrības informēšanas projektus un kampaņas, komunicējot par biedrībai svarīgiem jautājumiem. Runājot par tehnoloģiju lomu cilvēku ar invaliditāti dzīvē, biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis norāda – pandēmija likusi atskārst, ka vairumam cilvēku ar redzes, dzirdes, kustību vai intelektuālās attīstības traucējumiem digitālās prasmes ir nepietiekamā līmenī, attālinātā režīma dēļ šie cilvēki nākuši uz biedrību, lai samaksātu rēķinus, veiktu pierakstu pie ārsta vai saņemtu palīdzību e-pasta izmantošanā. Tāpēc kopā ar brīvprātīgajiem tika izveidoti uzskatāmi apmācību video, lai sniegtu svarīgāko informāciju par dažādu lietojumprogrammu, piemēram, Microsoft Word, lietošanu. Tāpat nodrošināti arī brīvpieejas datori, lai biedrības apmeklētāji varētu attīstīt digitālās iemaņas. “Šodien arvien vairāk darba devēju labprāt pieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, bet ir nepieciešamas zināšanas un prasmes, lai tie varētu būt konkurētspējīgi darba tirgū. Tāpēc biedrība “Apeirons” pievērš lielu uzmanību digitālo prasmju attīstīšanai, lai cilvēkiem ar invaliditāti gluži kā pārējiem sabiedrības pārstāvjiem būtu iespēja veikt dažādus biroja darbus augstā līmenī,” uzsver Balodis.

Valdes priekšsēdētājs stāsta, ka, pateicoties inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem, pamazām attīstās dažādi cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamie palīglīdzekļi, piemēram, ratiņkrēsli kļūst elektriskāki un ar tiem ir daudz vieglāk pārvietoties. Tāpat tehnoloģijas ļauj vieglāk komunicēt – cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir pieejamas tehnoloģijas, kuras elektroniski rakstīto tekstu pārvērš audio. Savukārt cilvēki ar disleksiju var izmantot rīku, kas palīdz apkopot burtus, bet cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem ir pieejamas lietojumprogrammas, kas piktogrammu veidā palīdz sakārtot dienaskārtību un komunicēt ar līdzcilvēkiem. Tie, kuri nespēj pakustināt rokas, var izmantot speciālas brilles, pie kurām piestiprinātas tiešraides kameras, kas koncentrējas uz cilvēka acu skatienu, tādējādi ar virtuālo klaviatūru iespējams rakstīt tekstus vai meklēt informāciju.

Situācija Latvijā

Ārvalstīs izmantoto tehnoloģiju risinājumu ieviešanai Latvijā ir dažādi izaicinājumi, piemēram, valodas barjera, proti, tām lietojumprogrammām, kuras individuāli izmanto neredzīgi cilvēki un kuras nolasa visu, kas redzams uz ekrāna, nav latviešu valodas sintezatora, kā rezultātā latviešu valodas teksts tiek izrunāts angļu valodā. Tāpat arī pastāv problēmas ar finansējumu. “Rietumeiropā ierastā prakse paredz, ka cilvēkam ar invaliditāti šādus tehnoloģiskos risinājumus visbiežāk finansē valsts vai pašvaldība, taču pie mums cilvēkiem pašiem jāveic šādi pirkumi. Tā rezultātā par veiksmīgiem risinājumiem un inovācijām, kuras Rietumeiropā izmanto jau sen, mēs pat neesam dzirdējuši vai uzzinām ļoti vēlu,” uzskata I. Balodis.

Lai Latvijas vidi un sabiedrību padarītu iekļaujošāku un draudzīgāku cilvēkiem ar invaliditāti, jāsper vairāki būtiski soļi. Kā vienu no būtiskākajiem Jurģis Briedis izceļ izglītības pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Pēc eksperta domām, šajā jautājumā tehnoloģijas var būt īpaši noderīgas, piemēram, bērniem ar redzes traucējumiem palīdzot saskatīt uz tāfeles rakstīto informāciju vai bērniem ar dzirdes traucējumiem palīdzot saklausīt elektronisko grāmatu audio formātā. Tomēr, kā uzsver biedrības pārstāvji, tehnoloģijām nevajadzētu pārņemt cilvēku un atturēt no došanās ārpus mājas, bet gan palīdzēt strādāt, izglītoties un attīstīt jaunas prasmes.

Lai mēs kā valsts piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas, ir nepieciešama attieksmes maiņa. “Kaut gan negatīvi stereotipi par cilvēkiem ar invaliditāti ir mazinājušies un sabiedrība kopumā ir kļuvusi tolerantāka, mēs aizvien neesam pietiekami informēti, tāpēc baidāmies, jo cilvēki baidās no nezināmā un nesaprotamā. Lai to mainītu, jāīsteno vairāk informatīvu kampaņu un aktīvāk jākomunicē sociālo tīklu platformās, pamazām ietekmējot sabiedrības domāšanu un mudinot uz šķietami ierasto un pašsaprotamo paraudzīties no cita skata punkta,” norāda Balodis.

Attēls: publicitātes