Jātnieks un zirgs jāšanas sportā – svarīgi uzticēties un būt draugiem

Lai jāšanas sportā sasniegtu labus rezultātus, zirgam un treniņiem jāvelta ļoti daudz laika, aptuveni no trīs līdz pat sešas stundām dienā, atkarībā no tā, ar cik zirgiem jāj. Jāšanas sportā esmu no sešus gadus un arī nākotni, pēc vidusskolas absolvēšanas, vēlos saistīt ar zirgiem, iespējams, darboties kā veterinārārste, bet to, protams, rādīt laiks. Šobrīd ikdiena aizrit starp zirgu staļļiem, treniņiem, sacensībām, apvienojot to visu ar mācībām 10. klasē. Lai nākotnē būtu plašas izvēles iespējas darīt to, ko patiesi vēlos, saprotu, ka šobrīd jābūt gan labām akadēmiskajām sekmēm, gan laikam, ko veltīt treniņiem un zirgiem. Panākumi jāšanas sportā lielā mērā ir atkarīgi no tā, lai jātnieks un zirgs uzticētos viens otram un būtu draugi, to var panākt tikai ar regulāriem treniņiem un kopā pavadītu laiku. Īsta draudzība veidojas ar laiku.

Zirgi veido lielāko daļu ikdienas

Cik vien sevi atceros, man ir patikuši dzīvnieki. Četru vai piecu gadu vecumā vecāki aizveda apskatīt zirgus un tā brīža es iemīlējos šajos dzīvniekos. Deviņu gadu vecumā jau sāku apmeklēt jāšanas nodarbības, un šobrīd tās veido lielu daļu manas ikdienas. Jau varu lepoties ar godalgotām vietām starptautiskās sacensībās, kurā ir sīva konkurence ar sportistiem no Polijas, Vācijas u.c. valstīm. Pavisam nesen sacensībās Polijā 80 dalībnieku konkurencē izcīnīju 6. vietu, bet Inčukalnā, sacensībās “Jauniešu kauss 2023” startēju trīs maršrutos un pirmajā maršrutā ar jauno zirgu ieguvu 6. vietu, otrajā maršrutā ar citu zirgu – 1. vietu, bet trešajā maršrutā (augstākajā klasē) izcīnīju 7. vietu. Šobrīd gatavojos arī sacensībām Lietuvā.

Treniņi un darbs ar zirgiem aptuveni sešas stundas dienā

Ikdienā, lai spētu apvienot treniņus un mācības, esmu izvēlējusies tālmācību, kas nozīmē – varu mācīties no rīta, tad doties uz staļļiem, kur parasti esmu līdz pat vakaram. Bet vakarā, atgriežoties mājās, varu vēl kādu laiku veltīt mācībām. Eiropas Tālmācības vidusskolā sāku mācīties jau 9. klasē. Lai gan vecāki bija nedaudz satraukti par mācību formāta maiņu, manī nebija bažu, es biju apņēmusies mācīties. Man ir svarīgi gūt labas sekmes, jo vēlos sev pēc iespējas labāku nākotni, izvēles iespējas, lai dzīvē varu darīt, kas man patīk un padodas vislabāk. Patiesībā, pārejot uz tālmācību, es pati varēju noteikt, cik daudz laika veltīt katram mācību priekšmetam – ar uzdevumiem priekšmetos, kas man padodas viegli, varu tikt galā daudz ātrāk, tāpēc vairāk laika varu veltīt priekšmetiem, kuri man nepadodas tik viegli, un, protams, vairāk laika atliek arī treniņiem. Rezultātā, man ir uzlabojušās sekmes matemātikā – priekšmetā, kas kādreiz man īpaši nepadevās, turklāt, man atliek vairāk laika abiem zirgiem.

Maldīgi uzskatīt, ka sacensībās visu paveic zirgs

Tas, cik daudz zirgu ir katram jaunajam sportistiem, lielā mērā ir atkarīgs no vecāku atbalsta. Man šobrīd ir divi zirgi – ar vienu strādājam jau trīs gadus, ar otru – tikai pirmo gadu. Protams, ir sportisti, kuri startē sacensībās pat ar pieciem zirgiem, un arī tādi, kuri demonstrē panākumus arī ar vienu zirgu. Maldīgi uzskatīt, ka sacensībās jau visu paveic zirgs un jātniekam nekas īsti nav jādara. No zirga spējām ir atkarīgs tas, cik augstu var lēkt, bet tas, kurā brīdī tiek izdarīts lēciens, cik tuvu vai tālu no šķēršļa u.tml. ir atkarīgs no jātnieka. Domājot par jāšanas sportu, jāsaprot, ka ir zirgi, kuri nepiedod kļūdas, un, lai spētu sadarboties gan treniņos, gan sacensībām, ir jābūt abpusējai uzticībai un draudzībai.

Dzīvniekam ir pašam savas domas un prāts

Sporta zirgs ne tuvu nav tāds pats zirgs, kā tie, ar kuriem tiek vizināti bērni. Līdzīgi kā sporta mašīnas daudz ātrāk uzņem ātrumu, arī sporta zirgi ir daudz jūtīgāki un izteikti reaģē uz katru jātnieka darbību. Ir zirgi, ar kuriem visu var sarunāt, un ir tādi, kuri tik ātri nepiekrīt, tāpēc ir jāiegulda vairāk laika. Pats svarīgākais, lai jātnieks un zirgs uzticas viens otram, lai ir abpusēja draudzība. Jāšanas sports patiesībā ir daudz izaicinošāks, nekā varētu šķist no malas – vadīt 600 kg smagu dzīvnieku, kuram ir pašam savs prāts un domas, turklāt, darīt to bez vārdiem, nav viegli. Lēciens ir tikai viens brīdis, vienlīdz svarīgi ir arī sagatavot zirgu, atvest līdz šķērsli pareizi, lai nekas netraucētu veikt lēcienu.

Arī nākotne būs saistīta ar zirgiem

Jo vairāk iepazīstu zirgus, viņu domāšanu un dažādos raksturus, jo vairāk saprotu, ka arī nākotni vēlos saistīt ar šiem dzīvniekiem. Šobrīd mācos 10. klasē, bet jau sāku domāt par studiju iespējām pēc vidusskolas. Iespējams, tā būs veterinārā medicīna vai kas cits, laiks rādīs, bet tas pavisam noteikti būs saistīts ar zirgiem. Un pats svarīgākais – vēlos, lai manā dzīvē ir pietiekami daudz laika, ko veltīt tieši jāšanai un treniņiem ar saviem zirgiem.

Eiropas Tālmācības vidusskolas audzēkne Nellija Anna Kārkliņa

Foto: publicitātes