Izplatītākie mīti par imunitāti un padomi tās stiprināšanai

Atgriežoties vēsākam un drēgnākam laikam, aktuālāka kļūst arī saaukstēšanās un vīrusi. Šis ir noslogotāks periods gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem – vairāk stresa, lielāka slodze, vairāk uzturēšanās iekštelpās, kas var vājināt imunitāti. Arī senioriem šajā laikā jākļūst uzmanīgākiem no iespējamas saaukstēšanās un vīrusiem. Kā šajā laikā stiprināt imunitāti un pēc iespējas pasargāt sevi no saslimšanām? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Imunitātes stiprināšanas pamatprincipi visos gadalaikos ir vienādi un ietver sabalansētu uzturu, pilnvērtīgu miegu un veselīgas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Tomēr, atgriežoties vēsajam, mitrajam laikam un palielinoties stresam un ikdienas slodzei, mēdzam daudz vairāk izjust to, ka mūsu organisma dabīgās aizsargspējas krītas. 

Imunitātes stiprināšanai svarīgs ir C vitamīns, uzsver ģimenes ārste Z.Zitmane. Tāpēc šajā laikā vēlams ēst daudz svaigu augļu – īpaši daudz C vitamīna ir kivi, citrusaugļos, dzērvenēs, smiltsērkšķos –, kā arī dārzeņus – papriku, kāpostus. Tāpat var lietot arī dažādas zāļu tējas.

Vai var palīdzēt rūdīšanās? 

Lai norūdītos, rudenī vēlams pāragri nepārtuntulēties, bet tā vietā trenēt organisma termoregulāciju un mācīt sasildīties, skaidro ģimenes ārste. Jāģērbjas tā, lai nesaltu, bet arī, lai nepārkarstu.

Rūdīties var arī, ejot aukstā dušā vai peldoties vēsā ūdenī. Taču organisms pie aukstuma jāpieradina pamazām, piemēram, ik nedēļu dodoties peldēt, ūdens temperatūra ezerā, upē vai jūrā pazeminās pakāpeniski. Tāpat jārīkojas, arī ejot aukstās dušās, – ūdens temperatūra katru reizi mazliet jāpazemina, nevajag uzreiz izmantot visaukstāko ūdeni. Jāļauj ķermenim pierast, pielāgoties un norūdīties.

Imunitāte un stress

Rudens sākums daudziem mēdz būt noslogotāks un nervozāks. Bērnu vecākiem vairāk jāpievēršas bērnu skolas un bērnudārza gaitu atsākšanai, var būt vairāk saslimšanu, mājasdarbu, iespējams, arī lielāka darba slodze. Tas viss var radīt stresu un nogurumu. Savukārt psihoemocionālais stāvoklis var ietekmēt mūsu imunitāti, tāpēc jācenšas uzturēt pozitīvu noskaņojumu un novērst stresa avotus, ja tas ir iespējams. Ja stresa cēloņus novērst nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa vai psihoterapeita vai, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, sākt lietot nomierinošus medikamentus. Ļoti svarīgi ir regulāri atvēlēt laiku atpūtai, labāk svaigā gaisā. Tikpat svarīgs stresa mazināšanai ir arī pilnvērtīgs miegs, uzsver ārste.

Imunitāte bērniem

Bērna imunitātes stiprināšanai jāievēro tie paši noteikumi, kas pieaugušajiem. Jāsaprot, ka bērniem slimošana ir normāla imūnsistēmas attīstības daļa, skaidro ārste. Līdz apmēram divu gadu vecumam bērnu vēl aizsargā antivielas no mātes, bet, uzsākot bērnudārza gaitas, apkārt ir vairāk dažādu vīrusu, bet imūnsistēma vēl nav pilnībā nobriedusi, tāpēc pirmsskolas vecuma bērni parasti slimo biežāk.

Imunitātes stiprināšana senioriem

Arī senioriem ir jāievēro tie paši ieteikumi imunitātes stiprināšanai, kas visos citos vecumos. Taču jāņem vērā, ka senioriem bieži vien ir dažādas hroniskas saslimšanas, tāpēc imunitātes stiprināšana ir īpaši nozīmīga. Rūdīšanās senioriem būtu jāveic īpaši pakāpeniski. Turklāt par imunitātes stiprināšanu senioriem vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu. Tāpat senioriem, cik iespējams, ieteicams izvairīties no vietām, kur ir īpaši liela iespēja iegūt dažādus vīrusus, – sabiedriskais transports, dažādas publiskas vietas, ko apmeklē daudz cilvēku, u. c.

Izplatītākie mīti par imunitāti

• Imūnsistēma ir nemainīga – šis mīts nav patiess, jo imunitāte dzīves laikā mainās, tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem.
• Vakcīnas vājina imunitāti – šis mīts nav patiess, jo patiesībā vakcinācija stiprina imūnsistēmu, izstrādājot organismā antivielas pret konkrēto vīrusu un, kad organisms sastop šo vīrusu, tas nav tik bīstams.
• Jo vairāk uztura bagātinātāju un vitamīnu lieto, jo stiprāka imunitāte – šis mīts nav patiess, jo pārmērīga uztura bagātinātāju lietošana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Uztura bagātinātāji jālieto, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, un nav vēlams tos lietot bez konkrētas nepieciešamības. 

Imunitātes stiprināšanas pamatnoteikumi vīrusu sezonai:

• sabalansēts un veselīgs uzturs;
• fiziskas aktivitātes, vēlams, svaigā gaisā, katru dienu vismaz 1 stundu;
• pilnvērtīgs miegs;
• rūdīšanās;
• roku mazgāšana, higiēna;
• D vitamīna lietošana;
• vakcinēšanās pret gripu.

Farmaceita padoms

Farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina, ka vīrusu un saaukstēšanās laikā ir īpaši svarīgi padomāt ne vien par savu, bet arī apkārtējo veselību. Tādēļ, ja esat saaukstējies, nedodieties uz darbu, bet palieciet mājās, līdz veselības uzlabojas. Dažas atpūtas dienas noteikti nāks par labu atlabšanas procesam. Tāpat arī bērnus ar saaukstēšanās pazīmēm nedrīkst laist uz bērnudārzu vai skolu, jo tas kavē ne vien bērnu atveseļošanos, bet apdraud arī citus.

Ilgstoši atrodoties iekštelpās, atcerieties par regulāru telpu vēdināšanu – svaigs gaiss ir ļoti svarīgs mūsu veselībai! Tieši tāpat kā miegs. Tāpēc pievērsiet uzmanību savai miega kvalitātei un ilgumam un ļaujiet organismam atpūsties, atgūt spēkus.

Rudens ir arī vietējās ražas laiks, kas dod lielisku iespēju papildināt ikdienas uzturu ar veselīgām piedevām – dārzeņiem un augļiem. Tie palīdzēs nodrošināt organismu ar vajadzīgajiem vitamīniem, mikroelementiem, šķiedrvielām. Ja jūtat, ka zaudējat ikdienas enerģiju, ieteicams papildus uzņemt D un C vitamīnu, arī zivju eļļu. Imunitāti stiprināt palīdzēs arī cinks un selēns. Izvēloties lietot uztura bagātinātājus, konsultējieties ar ārstu vai vaicājiet farmaceitam par to, kas būtu jums ieteicamākais.

Neaizmirstiet arī par tādiem tradicionāliem imunitātes stiprinātājiem kā ķiploks, medus, ingvers, augļi un ogas ar augstu C vitamīnu saturu. Tie noteikti nāks talkā, lai stiprinātu organismu!

Foto: publicitātes