Izmērīti Latvijas iedzīvotāju svētku svinēšanas paradumi

Vispopulārākie – nacionālie svētki

Arī Līgo vakars ir starp populārākajiem svētkiem, kurus svin praktiski visi Latvijas iedzīvotāji. Tikmēr Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu (18.nov.) atzīmē 70% iedzīvotāju. Tikpat populāra ir arī Mātes diena. Turpretim Tēva diena vēl nav iedzīvojusies kā pastāvīga tradīcija un to svin vien nedaudz vairāk kā trešdaļa. Vienlaikus pētījums parāda, ka iedzīvotāji ir radoši un labprāt savā ikdienā pārņem arī dažādus citu valstu svētkus, kā arī ievieš paši savas mazās tradīcijas. 

Kā būtiska visu populārāko svētku svinēšanas scenārija daļa tiek minēta svinīga maltīte kopā ar ģimeni, kas bieži vien tiek papildināta ar svētkiem raksturīgām aktivitātēm ģimenes lokā. Arī Lieldienas lielākā daļa iedzīvotāju pavada pie svētku galda un vien piektdaļa plāno apmeklēt publiskus pasākumus. Televīzijas pārraižu vērošana kā svētku laika paradums visbiežāk tiek saistīts ar Jaunā gada un 18. novembra atzīmēšanu, kad šādi laiku pavada trešdaļa iedzīvotāju. Publiski svētku pasākumi visaktīvāk tiek apmeklēti Līgo vakarā un 18. novembrī, kad arī ir visplašākais dažādu notikumu piedāvājums.            

Svētku maltīti ģimenes lokā kā neatņemamu visu svētku iezīmi visbiežāk norāda Latvijas iedzīvotāji vecumā pēc 35 gadiem, kad, ļoti ticams, tieši viņi ir ģimenes svētku norises organizētāji. Vīrieši svētku tradīciju saistību ar aktivitātēm ģimenes lokā atzīmē nedaudz retāk nekā sievietes, kas norāda uz to, ka tradicionāli arvien sievietes piesaiste ģimenei tomēr ir ciešāka vai vismaz tā tiek drosmīgāk atklāta.

Dārza svētki maijā un citas individuālo svētku tradīcijas

Daļa svētku svinēšanas paradumu tiek mantoti no vecākiem vai pārņemti no citiem laikabiedriem, taču ikvienam ir iespēja radīt savus oriģinālus svētkus vai arī veidot kā noturīgas tradīcijas un pārvērst par maziem svētkiem dažādas konkrētās ģimenes iecienītas nodarbes. Vispopulārākie individuālie svētki Latvijas iedzīvotāju vidū ir ģimenes locekļu dzimšanas dienas svinības. Tiem seko visdažādākās tematiskās ballītes, piemēram, zemeņu balle jūnijā, ballītes ar pārģērbšanos, dārza svētki maijā un oktobrī neatkarīgi no klimata, ražas svētki, Zvejnieku svētki un neskaitāmas citas katrai konkrētajai ģimenei būtiskas dienas. Sevišķi radoša pieeja vērojama tad, kad top īpašie maziem svētkiem līdzīgie rituāli par prieku bērniem, tādi kā „zobu fejas apciemojums”, „13. janvāris, kad Melnais runcis ar dāvanām nāk” vai „Adventes rūķa rituāls”.

Daudzos gadījumos svētku sajūtas radīšanai pietiek vien ar ģimenes būšanu kopā, tāpēc starp svētkiem tiek minētas arī kopīgas brīvdienu maltītes, baznīcas apmeklējums, radu satikšanās, talkas, kapusvētki. Tāpat tiek atzīmēti arī pāru attiecībām būtiski notikumi un par svētkiem pārvērsta pat kopīga sniegavīra celšana, algas diena, iepirkšanās vai vienkārši omulīgi piektdienas vakari visiem kopā.

Nepieciešamība pēc svētkiem un vismaz populārāko svētku svinēšanas paradumi bieži ir mūsu vecāku veidoto ģimenes tradīciju un attieksmes turpinājums. „Svētku tradīcijas ģimenēs un entuziasms, ar kādu tās tiek atbalstītas un koptas, ir cieši saistīts ar ģimenes locekļu laimes sajūtu. Tās mijiedarbojas – jo laimīgāks cilvēks, jo vairāk viņš spēj iedvesmot pārējos. Tāpēc ir būtiski nodot no paaudzes paaudzē spēju rast papildus prieku arī ikdienā ne tikai lielākos valsts svētkos,” skaidro “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” un portāla mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa.

Pētījumā atklājas, ka cilvēki, kas savu bērnību kopumā vērtē, kā laimīgu un ir piedzīvojuši arī gana daudz jauku svētku un tuvas attiecības ģimenē, pieauguši būdami, ir laimīgāki un motivēti attīstīt tradīcijas arī savas ģimenes saliedēšanai. Savukārt kopīgi svētki katras nākamās paaudzes ģimenē ļauj tās locekļiem izjust ciešāku piesaisti ģimenei un vairo individuālo laimes sajūtu.

Foto: ilustratīvs