Izglītības nākotne – hibrīdmodelis starp klātieni un virtuālo vidi

Jau tūlīt sāksies otrais mācību gads, kas noritēs Covid-19 pandēmijas ietekmē. Lai gan šobrīd mācības palēnām atgriežas klātienē, nodrošinot epidemioloģisku drošību gan skolēniem, gan skolotājiem, pandēmijas laiks nesis ievērojamu pieredzi mācību procesa digitalizācijā. Tagad ierastāki šķiet ne tikai tādi risinājumi kā attālinātas mācību stundas un digitāli pieejami mācību līdzekļi, bet arī jaunas mācību metodes, izmantojot viedās tehnoloģijas, paplašināto un virtuālo realitāti, kā arī mākslīgo intelektu. Šī digitālā transformācija ir sniegusi būtiskus ieguvumus ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, ļaujot prognozēt, ka izglītībā saglabāsies dažādi pandēmijas laikā ieviesti risinājumi, par ieradumu veidojot mācību hibrīdmodeli nevis atgriežoties tikai pie izglītības klātienē.      

Digitalizācija izglītībā nav jauna tendence, tomēr pēdējā gada laikā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi pāreju uz tiešsaistes un hibrīdā modeļa mācīšanos. Tas radījis izaicinājumus gan pedagogiem, gan skolēniem un studentiem, jo mācību procesa pārmaiņām jāpielāgojas abām pusēm. Daudziem izaicinājumi saistījās ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu ikdienas mācību procesā, jo, kā novērojuši eksperti visā pasaulē, lielai daļai skolēnu un pedagogu trūka pamata digitālo prasmju, kas būtiski ietekmēja efektīvu darbu tiešsaistē. Tāpat pandēmijas laikā izteiktāka kļuva nevienlīdzība starp skolēniem, kam mājās ir pieeja dažādām tehnoloģijām, kā arī labam interneta pieslēgumam, un tiem, kam tādas dažādu iemeslu dēļ nav. Tomēr šo problēmu aktualizēšanās pēdējā gada laikā vienlaikus sniedza arī iespējas strādāt pie jaunu risinājumu meklēšanas, paplašinot digitālo prasmju apguves iespējas un radot jaunus risinājumus un tehnoloģijas, lai padarītu attālināto mācību procesu iespējami kvalitatīvāku un visiem pieejamu.

Izglītības digitalizācijas procesā neatņemama loma ir jauniem tehnoloģiju risinājumiem, tātad arī tehnoloģiju ražotājiem. Vispopulārākās ieviestās tehnoloģijas mācību procesā ir interaktīvās tāfeles, datori un dažādas lietotnes, kas papildina un dažādo vielas apguvi. Tomēr, tā kā pandēmijas laikā mācības lielākoties notika attālināti, tiešsaistes nodarbībām bija nepieciešamas iespējas saturu veidot un pasniegt pēc iespējas interaktīvāk. Vienu no šādiem jauniem risinājumiem Covid-19 pandēmijas laikā radījis tehnoloģiju ražotājs Huawei – tas ir jaunākās paaudzes rīks “IdeaHub”. “Jaunais “IdeaHub” ir interaktīva digitālā tāfele ar plašu funkciju klāstu, ko izmantot efektīvai attālināto mācību stundu vadīšanai. Šis rīks ir izstrādāts tā, lai viegli aizstātu tāfeli, projektoru un profesionālu videokonferenču aprīkojumu un tādējādi bez piepūles spēj pārveidot dažādas lokācijas par viedām mācību telpām. Ar tāfeles palīdzību skolotāji, atrodoties klases telpā, var vienlaicīgi vadīt stundu gan uz vietas, gan tiešsaistē, saglabājot interaktīvu pieeju ar visiem studentiem,” par uzņēmuma radīto rīku stāsta Inese Šuļžanoka, Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja. “IdeaHub”, tāpat kā citas jaunākās tehnoloģijas, piedāvā daudz jaunu iespēju mācību procesa dažādošanā, tāpēc tās noder ne tikai pandēmijas laika pārvarēšanai, bet arī ilgtermiņa mācību procesa uzlabošanai. Lai gan tehnoloģiju ieviešana rada nepieciešamību pilnveidot un pielāgot jau ierastās mācību programmas, lai spētu izmantot visas to priekšrocības, tas ir nozīmīgs solis pretim digitālajai izglītības nākotnei.

Ekspertu prognozes liecina, ka digitalizācija izglītībā tuvākajos gados aizvien turpināsies, pilnveidojot un papildinot pandēmijas laikā ieviestās izmaiņas. Protams, ir cerība, ka klātienes mācības nekad pilnībā nepazudīs, tomēr pandēmijas laiks mums ir iemācījis raudzīties uz izglītību citādi, iemācoties pieņemt tehnoloģiju sniegtās iespējas un ieviest tās kā atbalstu mācību procesā. Piemēram, šobrīd esam kļuvuši daudz atvērtāki pret attālinātu lekciju vai stundu norisi, kas paver plašas iespējas mācību procesā iesaistīt dažādus ārzemju ekspertus, pētniekus un zinātniekus. Tāpat izglītībā varētu ienākt paplašinātā un virtuālā realitāte, kas ļauj veidot virtuālas, interaktīvas platformas, kurās studenti un pasniedzēji varētu savā starpā sadarboties reāllaikā, radot iespēju studentiem piedalīties praktiskās nodarbībās virtuālās laboratorijās. “Pielietojot dažādas jaunākās tehnoloģijas, piemēram, mākoni, paplašināto un virtuālo realitāti un mākslīgo intelektu, mēs varam ievērojami uzlabot izglītības procesu. Nākotnē tā vietā, lai sekotu striktam klātienes nodarbību grafikam, izglītojamie varēs iegūt izglītību sev piemērotākajā veidā, vietā un laikā, neraugoties uz jebkādām barjerām. Tas padara izglītības ieguvi elastīgāku, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un vienlīdzību, kā arī pielāgojoties jaunāko paaudžu informācijas uztveres izmaiņām,” uzsver Inese Šuļžanoka. Izglītības digitalizācija ir viens no Eiropas līmeņa mērķiem tuvākajiem gadiem – digitālās izglītības nākotnes attīstībai ir izveidots rīcības plāns līdz 2027. gadam, kurš būs kā atbalsts izglītības un apmācības sistēmu pielāgošanai digitālajam laikmetam. Tas tikai apliecina, ka izglītība vairs nebūs tāda kā pirms pandēmijas, taču, izmantojot pareizos rīkus un tehnoloģijas, tā var piedzīvot sen gaidītas, mūsdienīgas izmaiņas.

Attēls: publicitātes