Interešu pārstāvības indekss Latvijā: interešu pārstāvība uzlabo valsts institūciju darbības kvalitāti

Šī gada 10. aprīlī norisinājās Latvijā pirmā interešu pārstāvības indeksa pētījuma prezentācija, kurā atspoguļota uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības un valsts pārvaldes izpratne par interešu pārstāvību Latvijā. Prezentācijas ietvaros norisinājās arī ekspertu paneļdiskusija, kurā tika spriests par indeksa nozīmi un pielietojumu politikas veidošanā, interešu grupu darbībā un sabiedrības informēšanā.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK), zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” un interešu pārstāvības birojs “VA Government Rud Pedersen Group” sadarbībā ar Valsts kanceleju un Latvijas Pilsonisko aliansi veikuši unikālu pētījumu par interešu pārstāvību Latvijā. Ar pētījuma norisi, rezultātiem un secinājumiem prezentācijas laikā iepazīstināja pētījuma zinātniskais konsultants, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis, Ph.D.

Pētījums veidots ar mērķi identificēt interešu pārstāvības būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības, kā arī veicināt padziļinātāku interesi par tās ietekmējošiem faktoriem. Pētījuma ietvaros apjautātas četras sabiedrības grupas un izcelti trīs galvenie virzieni – atklātība, intensitāte un efektivitāte, kur katram virzienam tika pētīta vairāku faktoru kopsumma. Izceļot trīs galvenos virzienus un apkopojot indeksa rādītājus skalā no 0 līdz 100, redzams, ka atklātība kopumā tiek novērtēta ar viszemāko rādītāju, tās indekss visu četru grupu novērtējumā ir tikai 42.1 no 100, kamēr intensitātes indekss ir 49.9, bet visaugstākais indeksa rādītājs pētījuma ietvaros ir piešķirts efektivitātei – 50.2. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem liecina, ka interešu pārstāvība pozitīvi ietekmē un uzlabo valsts institūciju darbības kvalitāti.

“Visos jautājumos novērojams, ka valsts institūcijās strādājošajiem ir pozitīvāks vērtējums gan par interešu pārstāvības īstenošanas procesu, gan rezultātu. Taču tas, iespējams, saistīts ar biežāku saskari tieši ar tiem uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām, kas regulāri un efektīvi nodarbojas ar interešu pārstāvību. Pētījuma dati liecina, ka kopumā interešu pārstāvības efektivitāte ir zema un visbiežāk saistīta ar normatīvo aktu izstrādi vai pieņemšanu, bet ievērojami retāk notiek interešu pārstāvība par valsts finansējuma jautājumiem vai politisku lēmumu pieņemšanu. Demokrātiskā sabiedrībā ir jāveicina vēlme cilvēkiem iesaistīties lēmumu ietekmēšanā. Būtu nepieciešams popularizēt labās prakses piemērus ar sabiedrības efektīvu iesaisti interešu pārstāvībā,” stāsta pētnieks Andris Saulītis.

Pasākuma ietvaros norisinājās arī ekspertu paneļdiskusija, kurā tika spriests par indeksa nozīmi un pielietojumu politikas veidošanā, interešu grupu darbībā un sabiedrības informēšanā. Paneļdiskusijā piedalījās Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, Interešu pārstāvības biroja “VA Government Rud Pedersen Group” vadošais partneris Vladlens Kovaļevs un Zvērināts advokāts, zvērinātu advokāta biroja “Sorainen” partneris Andris Tauriņš.

Diskusijas laikā eksperti apsprieda esošo regulējumu, kā arī iekšējo resursu izmantošanu un zinātnes iesaisti, gan pētījumos, gan izglītošanas un praktisko apmācību kontekstā. Ņemot vērā to, ka Interešu pārstāvības atklātības likums spēkā stājies relatīvi nesen un interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēma uzsāks darbību tikai nākamajā gadā, eksperti pozitīvi novērtēja kopējo interešu pārstāvības pieaugumu un šī pētījuma potenciālu nākotnē, kad būs pieejami vairāki salīdzinošie rādītāji.

Kopumā aptaujā piedalījās 200 uzņēmēji, 126 sabiedriskās organizācijas, 429 valsts institūcijās strādājošie un 1008 Latvijas iedzīvotāji. Aptauja īstenota no šī gada 16.janvāra līdz 2.februārim, aicinot uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un valsts institūcijās strādājošos aizpildīt anketu interneta vidē un sniegt savu viedokli par interešu pārstāvību. Savukārt, iedzīvotāji aptaujāti sadarbībā ar “Norstat Latvija”.

Pētījums pieejams šeit: https://ej.uz/IPI_petijums_2024

Foto: publicitātes