Inflācijai nepieciešams laiks, lai atkāptos

Šogad ziņas par inflācijas atkāpšanos gaidām ar nepacietību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka februārī gada inflācija bija 20.3%. Lai gan tas ir pēdējo astoņu mēnešu zemākais rādītājs, ļoti manāmu inflācijas atkāpšanos vēl neesam redzējuši. Inflācija joprojām saglabājas augsta.  Turklāt mēneša laikā cenas turpināja augt  – februārī par to pašu preču un pakalpojumu klāstu bija jāmaksā par vidēji 0.6% vairāk nekā janvārī.

Viens no straujākajiem cenu kāpumiem mēneša laikā reģistrēts pārtikai. Salīdzinot ar janvāri, februārī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga vidēji par 1.2%. Tas ir lēnāk nekā, piemēram, rudens mēnešos. Savukārt, gada laikā pārtikas cenas kāpa par 25.3%. Mūsu ikdienā pārtika ieņem teju ceturto daļu no visiem izdevumiem, tādēļ nepārprotami raizējamies par pārtikas cenu kāpumu. Gada laikā cenas pieauga visiem pārtikas produktiem. Krietni dārgāki bija tādi produkti kā cukurs (+79.6%), olas (+39.9%) un maize (+39.4%), bet arī vairumam citu produktu cenu pieaugums ir ievērojams. 

Mēneša laikā ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas samazinājās par 0.1%. Tās gan joprojām bija par 46.6% augstākas nekā pirms gada. Kritumu mēneša laikā, galvenokārt, noteica zemākas cietā kurināmā cenas, niecīgs samazinājums bija vērojams arī siltumenerģijas cenās. Februārī samazinājās siltumenerģijas tarifi dažās Latvijas pilsētās, kā, piemēram, Daugavpilī un Aizkrauklē. Tomēr to izjuta ļoti maza daļa Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajos mēnešos tarifus samazināt plānots arī citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, Salaspilī un Rīgā. Reaģējot uz šķeldas un pirktās siltumenerģijas cenu samazinājumu, AS “Rīgas siltums” plāno par 10% samazināt savu siltumenerģijas tarifu no 1. aprīļa. Kaut gan šobrīd dabasgāzes cena biržā ir noslīdējusi zem 50 eiro par megavatstundu, salīdzinot ar vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu dažas dienas augustā, Latvijas iedzīvotāji to vēl īsti nemana. Šīs apkures sezonas vajadzībām dabasgāze tika iepirkta brīdī, kad gāzes cenas tirgū bija daudz augstākas nekā tagad. Tāpēc lielāku cenu samazinājumu iedzīvotāji ieraudzīs, kad “dārgā” gāze būs iztērēta.  AS “Rīgas siltums” paziņoja, ka jaunai apkures sezonai iegādāsies dabasgāzi trīs reizes lētāk. Gaidāms, ka nākamajā apkures sezonā par siltumu maksāsim mazāk nekā šoziem. Arī elektrības cenu kritums biržā pamazām sāks atspoguļoties iedzīvotāju rēķinos. Tai pat laikā jārēķinās, ka nākamajā apkures sezonā valsts atbalsts nebūs tik dāsns, it īpaši, ja nebūs pārsteigumu un energoresursu cenas biržās saglabāsies tuvu šī brīža līmeņiem. Tāpēc cenas gala patērētājam diezin vai būs trīs reizes mazākas. Savukārt, mājokļa īre samazinās teju jau pusgadu, un februārī bija par 1.2% zemāka nekā pagājušā gada februārī.

Pārējo pakalpojumu cenas turpināja augt, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi ir par 18.2% dārgāki nekā pērn. Cenu kāpums tika reģistrēts arī atpūtas un kultūras pakalpojumiem. Šo pakalpojumu cenas ietekmē ne vien pieprasījums, kas pieauga pēc pandēmijas, bet arī noturīgais algu kāpums. 

Tuvākajā laikā redzēsim, ka inflācija mazināsies jau straujākiem soļiem. Tā kā inflācija pēc savas būtības ir cenu pieaugums, tad mazāka inflācija nozīmē lēnāku cenu kāpumu nevis kritumu. Cenu samazinājumu, visticamāk, sagaidīsim tādās kategorijās kā gāzes apgāde, siltumapgāde un elektrība. Turpretī, piemēram, citu pakalpojumu cenas turpinās augt, ņemot vērā joprojām straujo algu pieaugumu, tai skaitā arī minimālās algas celšanu. Gaidāms, ka šī gada beigās inflācija būs ap 4%, bet gadā vidēji tuvāk 10%. 

Foto: canva.com