Ik dienas pasaulē tiek izšķērdēts viens miljards maltīšu

Pasaules pārtikas programmas dati liecina, ka aptuveni piektā daļa no saražotās pārtikas jeb miljards maltīšu dienā tiek zaudēts vai izšķērdēts. Saskaņā ar “Eurostat” datiem pērn viens Eiropas Savienības iedzīvotājs izmeta vidēji 131 kilogramu ēdiena gadā un sabiedrība kopumā radīja 58 miljonus tonnu pārtikas atkritumu. Šādi paradumi globālajai ekonomikai izmaksā apmēram 1 triljonu ASV dolāru, vienlaikus radot arī apjomīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas — aptuveni 10% no kopējā globālā oglekļa dioksīda daudzuma.

Mūsdienu patērētāju sabiedrība bieži vien neapzinās, ka ikdienas iepirkšanās paradumi var novest pie liela pārtikas atkritumu apjoma. Veikalā iegādājamies vairāk, nekā spējam apēst, domājot, ka tas palīdzēs ietaupīt laiku vai ka pārtika būs nepieciešama vēlāk. Lai cīnītos ar šo problēmu, pēdējo gadu laikā arvien populārākas kļuvušas dažādas pārtikas glābšanas iniciatīvas, mudinot domāt par ilgtspējīgiem paradumiem ikviena cilvēka ikdienā un klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Iniciatīvas pārtikas atkritumu samazināšanai atbalsta gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmumi, kopīgiem spēkiem veicinot arī izpratni par pārtikas atkritumu ietekmi uz vidi.

Igaunijas uzņēmums “FudLoop” piedāvā efektīvu pārtikas glābšanas modeli, kur reģistrētie lietotāji par nelielu samaksu var piekļūt lietošanai derīgai pārtikai, kas citādi tiktu izmesta. Sadarbojoties ar uzņēmumiem un privātpersonām, pārtika tiek izvietota koplietojamos skapjos, piemēram, Tallinas tirgū, ļaujot nonākt pie cilvēkiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama. Tādējādi tiek veicināta sociālā atbildība un ilgtspējīga pārtikas izmantošana. Daļēji projekts ir atkarīgs arī no līdzīgi domājošo ziedojumiem un brīvprātīgajiem, kuri ļauj idejai augt un domāt par attīstības plāniem arī citās valstīs.

“Pārtikas atkritumu samazināšana ir izaicinājums, kas prasa ne tikai tehnoloģiskas inovācijas, bet arī sabiedrības uzmanības piesaisti un dalīšanos ar risinājumiem. Piemēram, dalība Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā un atzinības saņemšana no jomas ekspertiem pamudina uzņēmumus domāt un rīkoties drosmīgāk, risinot ilgtspējas izaicinājumus. Uzņēmumiem, kas strādā šajā jomā, būtu jāuzņemas līderība un jāiesaista sabiedrība diskusijās, jo inovācijām ir potenciāls veidot pozitīvas pārmaiņas globālā līmenī,” uzskata “FudLoop” dibinātājs un izpilddirektors Tarmo Seliste.

Tikpat būtiska ir arī ieradumu maiņa – līdzīgi kā pieredzējām, piemēram, ar atkritumu šķirošanu vai depozīta sistēmas ieviešanu. Lai gan ir vērojamas pozitīvas tendences, veikt būtiskas pārmaiņas nereti ir grūti. Problēma visbiežāk slēpjas nevis uzņēmumu vadības gatavībā mainīties, bet gan pieejamu un efektīvu risinājumu trūkumā. Ja pārtikas preces netiek izpārdotas, uzņēmumiem jābūt pieejamiem rīkiem, kas ļauj droši un ātri to pārdot par zemāku cenu, lai pārtika tiktu izmantota, nevis izšķērdēta. Šajā jautājumā inovācijas ir galvenais virzītājspēks. Bez tām būs grūti panākt ilgtspējīgas un paliekošas izmaiņas.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)