Ieteikumi mērķtiecīgai sezonālo vīrusu jeb saaukstēšanās pārvarēšanai

Labi zinām, ka sezonālā vīrusa infekcija jeb, kā to ierasts dēvēt, saaukstēšanās ir slimība, kas tipiski izpaužas ar sāpošu kaklu, iesnām, klepu. Visbiežāk saaukstēšanās ir nekaitīga – nerada sekas ilgtermiņā, taču tā nav vienmēr, tādēļ ir svarīgi izvairīties no saslimšanas un arī zināt, ka rīkoties, ja tomēr vīruss jūs ir “noķēris”.

“Saaukstēšanos var izraisīt daudzi vīrusi, tomēr izplatītākie ir rinovīrusi, kas iekļūst organismā caur muti, acīm vai degunu. Visbiežāk vīrusa infekcija organismā iekļūst tad, kad tas ir nonācis nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, cilvēks ir nosalis vai dažkārt, tieši pretēji, pārkarsis.

Atcerieties, antibiotikas uz vīrusiem neiedarbojas! Tās izmanto bakteriālu infekciju, nevis vīrusa infekciju ārstēšanai. Turklāt antibiotikas, lietotas nelietderīgi, maina organisma normālo mikrofloru un veicina antibiotiku rezistenci. Ir būtiski savlaicīgi, nevis tikai “dzēšot ugunsgrēku”, atbalstīt imunitāti ar organismam nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone un uzskaita tipiskos sezonālās vīrusa infekcijas simptomus.

Saaukstēšanās simptomi

• Šķaudīšana

• Iesnas, aizlikts deguns

• Kairinoša sajūta kaklā

• Sauss klepus

• Slikta vispārējā pašsajūta, vājums

• Nelielas galvassāpes vai sāpes ķermenī

• Viegls drudzis

“Parasti šie simptomi sākas dažas dienas pēc kontakta ar saslimušo. Var izpausties visu simptomu kopums vai tikai daži no tiem. Reti ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, visbiežāk tā ir zemāka par 38 0C. Iesnas var būt bez krāsas, šķidras vai kļūt biezākas un dzeltenas vai zaļganas. Šīs izmaiņas ir normālas un parasti neliecina par bakteriālu infekciju. Baktēriju pievienošanās gadījumā simptomi kļūst izteiktāki, temperatūra paaugstinās, parādās arī sāpes deguna blakusdobumos. Dažkārt par bakteriālu infekciju liecina tas, ka pēc saaukstēšanās ir kļuvis vieglāk, taču pēc pāris dienām veselības stāvoklis strauji pasliktinās.”

Kad noteikti doties pie ārsta?

Pieaugušajiem jādodas pie ārsta, ja:

  • saaukstēšanās simptomi pastiprinās vai nepazūd;
  • ķermeņa temperatūra pārsniedz 38,5 grādus un ilgst trīs dienas vai vairāk;
  • drudzis atgriežas pēc tam, kad ir bijis uzlabojums;
  • simptomiem pievienojas elpas trūkums;
  • elpojot dzirdama sēkšana;
  • ir asas sāpes krūtīs;
  • izteikti iekaisis kakls, galvassāpes vai sāpes deguna blakusdobumos;
  • ir apjukums un dezorientācija.

Bērniem vajadzīga ārsta konsultācija, ja:

  • zīdainim līdz 12 nedēļu vecumam ir drudzis un ķermeņa temperatūra sasniedz 38 grādus;
  • temperatūra ir 38 grādi vai augstāka; tā ilgst divas dienas un vairāk (tas attiecas uz bērnu jebkurā vecumā);
  • simptomi, piemēram, galvassāpes, sāpes kaklā vai klepus, ir izteikti spēcīgi;
  • novērojami elpošanas traucējumi vai sēkšana elpojot; 
  • ir ausu sāpes vai šķidruma tecēšana no tām; 
  • vērojama bērnam neraksturīga trauksme vai miegainība; 
  • zūd ēstgriba; 
  • ir ādas krāsas izmaiņas; ja āda kļūst bāla, tas liecina par smagu stāvokli,” stāsta farmaceite.

Iespējamās saaukstēšanās vīrusa komplikācijas

Vidusauss iekaisums

Pietūkums un šķidruma uzkrāšanās telpā aiz bungādiņas, ko var izraisīt vīrusi vai baktērijas. Tipiski simptomi ir ausu sāpes, drudža parādīšanās.

Bronhiālās astmas saasināšanās

Vīrusa infekcija var izraisīt sēkšanu pat tiem, kam nav bronhiālās astmas, savukārt cilvēkiem ar bronhiālo astmu sezonālā vīrusa infekcija stāvokli var pasliktināt.

Sinusīts

Pieaugušajiem vai bērniem sezonālā vīrusu infekcija var izraisīt deguna blakusdobumu pietūkumu un sāpes.

Citas slimības

Vīrusa infekcija var izraisīt plaušu slimības, piemēram, pneimoniju vai bronhītu. Bronhiālās astmas pacientiem vai cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu ir paaugstināts šo stāvokļu risks.

Kad un kā var lietot pretsāpju medikamentus?

Pieaugušajiem bezrecepšu pretsāpju medikamenti var palīdzēt mazināt kakla sāpes, galvassāpes vai drudzi, pazemināt paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Bērniem piemēroti bezrecepšu pretsāpju līdzekļi ietver bērnu paracetamolu vai ibuprofēnu. Bērni, kas jaunāki par trim mēnešiem, nedrīkst lietot acetaminofēnu. Ibuprofēns nav piemērots bērniem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, vai bērniem, kam ir bieža vemšana. Bērniem nav ieteicama acetilsalicilskābe – šī medikamenta lietošana pieļaujama tikai ar ārsta norādījumiem.

Zāles ieteicams lietot pēc iespējas īsāku laiku, ievērojot ārsta norādījumus vai zāļu lietošanas instrukciju, lai izvairītos no blakusparādībām.

“Ja ir neskaidrības par devām, noteikti jākonsultējas ar farmaceitu vai jāsazinās ar ārstu. Nav vērts censties ar zāļu palīdzību pazemināt nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, jo tā vājinās organisma dabiskās imūnreakcijas un slimība var ieilgt,” skaidro farmaceite.

Kā palīdz pretiesnu līdzekļi – dekongestanti?

Pieaugušie pret aizliktu degunu var lietot dekongestantus pilienu vai aerosola formā līdz piecām dienām. Ilgstoša lietošana mazina to iedarbību, un deguna gļotādas tūska atjaunojas. Var parādīties sūdzības par sausumu un dedzināšanas sajūtu degunā un nepārejošām iesnām.

Maziem bērniem dekongestantu lietošana nav ieteicama, taču dažreiz var būt nepieciešama, lai izvairītos no vidusauss iekaisuma. Šķidras iesnas mazam bērnam var atsūkt ar aspiratoru.

“Iesnu gadījumā nedrīkst šņaukt degunu ar lielu spēku, lai neveicinātu infekcijas izplatīšanos līdz vidusausij un deguna blakusdobumiem, kā arī nedrīkst šņaukt abas nāsis vienlaikus.

Dekongestantu pilienus labāk ievadīt guļus uz muguras, galvu pagriežot sānis, lai preparāts nenokļūtu rīklē. Aerosolu lieto vertikālā stāvoklī, to ievadot un vienlaikus caur degunu stipri velkot gaisu uz iekšu.

Pirms zāļu lietošanas jāizšņauc deguns, ja ir biezi izdalījumi, tad jāizskalo ar jūras ūdeni, un pēc 10–15 minūtēm var lietot pretiesnu preparātu,” norāda Juta Namsone.

Kad klepus zāles būs palīdzošas?

Sausa klepus gadījumā var iegādāties kodeīnu saturošu medikamentu, taču nav ieteicams to lietot ilgāk par trim dienām. “Šie līdzekļi ietekmē centrālo nervu sistēmu, izraisot vājumu, miegainību un reiboni. Pretklepus līdzekļi biezina krēpas un veicina bronhu spazmas, tāpēc jālieto vairāk šķidruma. Mazinoties klepum, jāsamazina preparāta deva,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ārstniecības augi sausa, kairināta un sāpīga klepus gadījumā ir Islandes ķērpis, alteja, ceļteka u. c.

Attīstoties mitram jeb produktīvam klepum, medikaments ir jāmaina, lai izvairītos no sekrēta uzkrāšanās elpceļos. Ne mazāk svarīgi – nelietot atkrēpošanas līdzekļus vienlaikus ar pretklepus līdzekļiem, jo tie kavē šķidrināto krēpu atklepošanu, īpaši nakts stundās.

Atkrēpošanas līdzekļu (acetilcisteīna, ambroksola, bromheksīna) lietošana pirmajās dienās var pastiprināt klepu. Tas liecina, ka ārstēšanās ir efektīva. Par šo līdzekļu lietošanu bērnam ir jākonsultējas ar ārstu.

“Šos preparātus nedrīkst lietot pirms gulētiešanas, jāievēro vismaz triju stundu intervāls. Jāpatur prātā, ka labs atkrēpošanas līdzeklis ir ūdens, jo tas mitrina elpceļus un šķidrina krēpas,” stāsta farmaceite.

Ārstniecības augi produktīva klepus gadījumā ir, piemēram, efeja, mārsils, priežu pumpuri. Zāļu tējas jādzer nesaldinātas, jo cukura pievienošana tikai pastiprinās kairinājumu un veicinās iekaisumu. “Arī karsts piens ar medu nav ieteicams – piens sabiezina gļotas. Medum piemīt antibakteriālas un antiseptiskas īpašības; lai tās iegūtu, medus jālieto pareizi, proti, to nepievienojot verdošam vai karstam ūdenim, jo tā tas zaudē labās īpašības. Vislabāk medus karotīti izbaudīt vienu pašu, nevis pievienojot dzērienam.”

No kā uzmanīties?

Farmaceite uzsver, ka ir svarīgi nelietot vienlaikus divus medikamentus ar vienu un to pašu aktīvo vielu. Pārāk daudz vienas aktīvās vielas var izraisīt pārdozēšanu.

“Bērniem parasti nav ieteicami bezrecepšu medikamenti pret klepu un saaukstēšanos. Šiem medikamentiem ir potenciāli nopietnas blakusparādības, tostarp letāla pārdozēšana bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem. Pirms bezrecepšu medikamenta pret klepu un saaukstēšanos iegādes bērnam ir noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu.

Kombinētie pretsaaukstēšanas līdzekļi jālieto mērķtiecīgi (ja ir visi to sastāvam atbilstošie simptomi), minimālās efektīvās devās.”

6 ieteikumi sezonālās vīrusa infekcijas pārvarēšanai

  1. Dzert daudz šķidruma

Laba izvēle ir ūdens, buljons vai silts citronūdens. Ieteicams izvairīties no kofeīnu saturošiem dzērieniem un alkohola, kas var palielināt šķidruma zudumu.

  1. Atpūsties pēc iespējas vairāk

Ja ir drudzis vai stiprs klepus, noteikti jāpaliek mājās. Nevajadzētu doties ārpus mājas, ja pēc zāļu lietošanas ir izteikta miegainība.

  1. Regulēt temperatūru un mitrumu telpās

Istabu vēlams uzturēt siltu, bet ne karstu. Ja gaiss ir sauss, ar aizliktu degunu vai sausu klepu sajūtas ir vēl smagākas. Tad var līdzēt gaisa mitrināšana ar mitrinātāju vai, piemēram, ūdens trauka novietošana pie radiatora (apkures sezonā).

  1. Nomierināt iekaisušu kaklu

Var izmantot aptiekā pieejamās pastilas vai cietās konfektes. Tiesa, jāizvērtē un jābūt piesardzīgiem, dodot tās bērniem, jo ar tām var aizrīties.

  1. Izmēģināt fizioloģiskos deguna pilienus vai aerosolus

Jūras sāls deguna pilieni vai aerosoli var uzturēt deguna dobumus mitrus un atbrīvot gļotas.

  1. Mazākiem bērniem izmantot aspiratorus

Zīdaiņiem un jaunākiem bērniem pirms aspiratora lietošanas ieteicams lietot fizioloģiskos deguna pilienus, uzgaidīt un tikai pēc tam izmantot aspiratoru, lai atbrīvotu degunu no gļotām. Aspiratora uzgali ievietot sešus līdz divpadsmit milimetrus dziļi nāsī.

Vērtīgi padomi profilaksei

Lai aizkavētu sezonālo vīrusu izplatību un novērstu saslimšanu, ieteicams veikt šādas darbības!

  • Regulāri mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes. Ja tie nav pieejami, izmantot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli (vismaz 60% spirta). Ar nemazgātam rokām nepieskarties acīm, degunam vai mutei.

  • Notrīt un dezinficēt virsmas, kam nākas bieži pieskarties. Tas ir īpaši svarīgi, ja kāds no ģimenes locekļiem ir saslimis. Mazgāt arī bērnu rotaļlietas!

  • Šķaudot un klepojot aizsegt muti ar salveti un to tūlīt pēc tam izmest. Ja nav salvetes, šķaudīt vai klepot elkonī, pēc tam nomazgāt rokas.

  • Nedalīties ar krūzi vai traukiem ar citiem ģimenes locekļiem.

  • Izvairīties no cilvēkiem, kam ir saaukstēšanās simptomi, no sabiedriskām vietām, kur pulcējas daudz cilvēku. Esot sabiedriskā vietā, censties nepieskarties acīm, degunam un mutei.

  • Uzticēt bērnus iestādēm ar labu higiēnas praksi un skaidriem, stingriem noteikumiem par saslimušu bērnu atstāšanu mājās.

  • Ikdienā rūpēties par veselību, lietojot pilnvērtīgu uzturu, vingrojot, labi izguļoties.

  • Atturēties no smēķēšanas vismaz tik ilgi, kamēr veselība nav uzlabojusies

  • Savlaicīgi (nevis tikai “dzēšot ugunsgrēku”) atbalstīt imunitāti ar organismam nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un antioksidanti.

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar