Ieslēdz kritisko domāšanu, “sērfojot” internetā

Internets sniedz daudz iespēju, tomēr “sērfošana” tīmeklī var būt arī izaicinoša un radīt negatīvas emocijas, piemēram, skaudību, pašvērtējuma mazināšanos vai vientulības sajūtu, kā arī izraisīt dažādas mentālās veselības problēmas. Samsung “Skolēna digitālais IQ” eksperti vērš uzmanību un izceļ dažas no situācijām digitālajā vidē, kurās ikvienam no mums jāizmanto kritiskā domāšana un jāaicina to darīt arī citiem.

“Šķietami nevainīga interneta un sociālo tīklu lietošana var būtiski ietekmēt mentālo veselību. Internets var būt gan lielisks rīks mentālās veselības uzlabošanai, gan iemesls trauksmei, depresijai, izolētības sajūtai un citām negatīvajām emocijām. Lai izvairītos no tā un pasargātu sevi, saskaroties ar jebkādu informāciju digitālajā vidē, ir jāizmanto kritiskā domāšana. Diemžēl ne viss, ko redzam un dzirdam, ir patiesība, un kvalitatīvi pasniegtas, bet nepatiesas informācijas priekšā var apmulst pat vispieredzējušākie un asākie prāti,” stāsta Samsung “Skolēna digitālais IQ” vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Šokējoša informācija – gribu uzzināt vairāk!

Tehnoloģiju laikmetā viltus ziņas izplatās ļoti ātri. Tie var būt dažādi raksti ar kliedzošiem, šokējošiem virsrakstiem, satura veidotāju (influenceru) pausts viedoklis, kas nav balstīts faktos un pierādījumos, vai jebkāda cita ziņa, kura nemanāmi sagrozīta un radīta ar mērķi maldināt un iespaidot. Kāpēc ir tik svarīgi izvairīties no nepatiesas informācijas? Pirmkārt, nepatiesas, šokējošas un ļaunprātīgi izplatītas ziņas var radīt lieku stresu un negatīvas emocijas. Otrkārt, ja par to, ka esam maldināti, uzzinām pēc kāda sava lēmuma pieņemšanas un darbības veikšanas, varam justies apkaunoti un izjust nosodījumu no apkārtējiem. Lai pasargātu sevi no maldiem un uzlabotu savu spēju atšķirt viedokli no faktiem, pievērs uzmanību ziņas izdošanas datumam, vietnei, kurā tā publicēta, datiem un to izcelsmei, kā arī cilvēkam, kurš radījis šo ziņu.

Pārāk labi, lai būtu patiesība.

Ir svarīgi paturēt prātā, ka liela daļa cilvēku sociālajos tīklos publicē tikai savas dzīves labākos mirkļus, radot ilūziju, ka viņiem ir perfekta dzīve. Nevainojamās fotogrāfijas, kurās atspoguļota aizraujoša, krāsaina ikdiena, plašas finansiālās iespējas, perfekta figūra, frizūra un sejas āda var likt citiem justies nepilnvērtīgiem. Patērējot šādu saturu, neizbēgami rodas vēlme salīdzināt sevi ar citiem, kas, savukārt, būtiski palielina mentālās veselības riskus. Netici visam, ko redzi, jo reālā dzīve bieži vien ir sarežģīta un reizēm neērta – jā, arī cilvēkiem, kuru dzīve internetā izskatās perfekta. Jo mazāk ticēsi visam redzētajam, jo labāk jutīsies. Ik reizi, kad noniecini savu dzīvi kāda cita cilvēka Instagram profila dēļ, atceries par saviem skaistākajiem dzīves notikumiem.

Vilinošas balvas, kuras neeksistē.

Aizvien biežāk pieaug krāpnieciski darījumi internetā, tostarp arī sociālajos tīklos. Apjomīgajā informācijas daudzumā nereti parādās kāds vilinošs piedāvājums, akcija vai izloze ar ļoti vērtīgām un dārgām balvām, kas īpaši izceļas uz citas informācijas fona. Diemžēl ne visi konkursi un piedāvājumi ir īsti – aiz tiem mēdz slēpties krāpnieki, kuri nozog bankas datus un citu informāciju. Lai neiekultos nepatikšanās, pārdzīvojumos un garā cīņā par savas naudas un datu atgūšanu, izvērtē informācijas avotu. Uzdod sev jautājumu, vai internetveikals, kurš piedāvā loteriju, tiešām eksistē? Kas ir šis uzņēmums vai cilvēks , kurš piedāvā tik dārgu balvu? Kāpēc lai viņš kādam to dāvinātu? Esi piesardzīgs un kritiski izvērtē savu datu nodošanu trešajām pusēm – vai tas tiešām ir vajadzīgs un vai kārotās balvas vietā nesaņemsi nepatīkamus pārsteigumus.

Bīstamas iepazīšanās.

Mūsdienās internets ir viena no ērtākajām platformām, kurā iepazīties. Skaisti vārdi, solījumi un cerētā draudzība patiesībā var izrādīties lamatas. Nevainīgas sarakstes var izvilināt privāta rakstura informāciju, kas galu galā var tikt izmantota pret tevi, tāpēc esi uzmanīgs, neizpaud pārāk daudz informācijas cilvēkiem, kurus nepazīsti. Pievērs uzmanību arī tam, cik daudz izpaud par sevi sociālo tīklu profilos – pārliecinies, ka tajos nav atrodama, piemēram, tavas dzīvesvietas adrese. Bīstamas iepazīšanās ar viltvāržiem var izraisīt ļoti nopietnas sekas, tostarp veicināt depresiju, mazināt pašvērtējumu, radīt kauna un bezpalīdzības sajūtu.

Foto: publicitātes