Iedzīvotāji mazkustīga dzīvesveida risku muskuloskeletālās sistēmas veselībai apzinās

No aptaujātajiem 77 % iedzīvotāju atzīst, ka mazkustīgs dzīvesveids būtiski ietekmē locītavu veselību; kā riska faktors atzīts arī liekais svars un smags fizisks darbs, kas novājina locītavu darbību un paātrina to nodilšanu. Vēl daļa norādījuši, ka locītavu veselību ietekmē nepietiekami sabalansēts uzturs, sportošana bez iesildīšanās, dažādas traumas un ilgstošs darbs pie datora, liecina „Norstat” un „Mēness aptiekas” aptauja.

Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par locītavu veselības riskiem, taču vairāk nekā puse palīdzību meklē vien tad, kad saskārušies ar locītavu sāpēm. 

Jautāti par profilaktiskām darbībām, 17 % no respondentiem atzīst, ka  ikdienā lieto uztura bagātinātājus locītavu veselības stiprināšanai, 4 % apmeklē ārstniecisko vingrošanu, daļa izvairās no alkohola lietošanas un smēķēšanas, vēl daļa cenšas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un ievērot veselīgu dzīvesveidu, bet 14 % atzīst, ka par locītavu veselību nedomā nemaz. Rezultāti parāda, ka vecuma grupā no 19-39 gadiem trešdaļa iedzīvotāju ar locītavu veselības problēmām nav saskārušies un par to vispār nedomā, taču, lai ar gadiem neiedzīvotos problēmās, arī šajā vecuma grupā par muskuļu un locītavu veselību būtu jārūpējas.

Vadims Brižaņs, „Mēness aptiekas” farmaceits: “Novērojam, ka iedzīvotāji pēc palīdzības griežas tikai tad, kad locītavu sāpes kļuvušas par traucēkli ikdienā un tās vairs nevar izturēt. Jaunāki gada gājuma cilvēki problēmas neizjūt un par locītavu veselību nedomā, taču, lai locītavas dzīves garumā funkcionētu tikpat labi kā jaunībā, tieši šai grupai vajadzētu pievērst uzmanību profilaktiskām darbībām. Lieti noder sabalansēta diēta, regulāras, bet ne pārāk noslogojošas fiziskās aktivitātes. Var izvēlēties arī uztura bagātinātājus, kas kalpo kā aizsargmehānisms locītavām, lai tās priekšlaicīgi nenodiltu. Diemžēl realitātē biežāk tā nenotiek un mēs novērojam, ka aptiekās jautā pēc pretsāpju medikamentiem, jo locītavu problēmas pārvērtušās par hronisku kaiti. Tad slimību var apārstēt, bet locītavas atjaunot nav iespējams.”

Visams Rafaels, „Aiwa Clinic” traumatologs ortopēds: „Daļa iedzīvotāju arī novēloti dodas pie traumatologa ortopēda. Ielaistu slimību gadījumos nereti attīstās komplikācijas un sāpju sindroma saasinājumi, mīksto audu atipiski iekaisumi, hondropātijas, locītavu skrimšļa nodilums, bojājumi un muskuloskeletālās sistēmas slimības, kas noved pie locītavu kontraktūrām un turpmāka kustību apjoma samazināšanās. Arī līdz galam neizārstētas traumas nākotnē provocē hroniskas sāpes.” 

Muskuloskeletālās sistēmas slimības ir jebkādi ievainojumi, bojājumi vai sāpes ķermeņa muskuļu audos, locītavās, nervos, saitēs, cīpslās un muskuļu vai skeleta struktūrās, kas balsta ekstremitātes vai muguru. Tās var skart jebkuru ķermeņa daļu no muguras un kakla līdz kājām. To cēlonis var būt nepareiza smagu priekšmetu pacelšana, atkārtota, nepareiza slodze vai tiešs ievainojums, trauma.

Aptauja jūlijā veikta locītavu un muskuļu veselībai veltītās „Mēness aptiekas” akcijas „Kamēr lokans, tikmēr jauns!” ietvaros (aptaujāti 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem).

 * cenu samazinājums neattiecas uz zālēm 

Foto: canva.com