Gandrīz 80% iedzīvotāju būtu gatavi mainīt profesiju, lai nopelnītu vairāk

Lielākā daļa jeb 77% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi pārkvalificēties jeb mainīt profesiju, lai saņemtu labāku atalgojumu. Tas noskaidrots pagaidu nodarbinātības un personāla atlases uzņēmuma “Biuro” pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā, kas veikta 2023. gada novembra beigās.

Lai izpētītu nodarbinātības situāciju Latvijā, “Biuro” nolēma vaicāt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedokli par to, vai viņi būtu gatavi pārkvalificēties, lai tādējādi pelnītu vairāk. 

No kopējā aptaujāto skaita, lielākā daļa jeb 57% respondentu pauda, ka būtu gatavi mainīt profesiju tikai tādā gadījumā, ja jaunais darbs viņiem patiktu, kas ļauj secināt, ka cilvēkiem ir svarīga karjeras izaugsme, kas sniedz gandarījumu. Otra populārākā atbilde, kuru minēja 5% aptaujāto, ka viņi būtu gatavi pārkvalificēties tikai tādā gadījumā, ja nebūtu jāpārvācas uz citu dzīves vietu, pilsētu, apkaimi u.c. 

Vien 8% cilvēku, sacīja, ka nebūtu gatavi mainīt profesiju, jo ir apmierināti ar pašreizējo atalgojumu. 

“Kā darbinieku piesaistes uzņēmums pērn jutām, ka mazkvalificēto darbaspēku piesaistīt bija ļoti grūti. Pēdējo gadu viena no lielākajām tendencēm ir bijušo sabiedriskās ēdināšanas jomas darbinieku pārkvalificēšana uz darbu loģistikas un ražošanas uzņēmumos. Visgrūtāk iet tieši ar pāriešanu uz ražošanas uzņēmumiem, tomēr ir arī noteiktas jomas, kur pārkvalificēšanās notiek veiksmīgāk,” pauž “Biuro” klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle.

Interesanti, ka veiktajā aptaujā tikai 1% respondentu norādījis, ka būtu gatavs mainīt profesiju tādā gadījumā, ja dotos strādāt ārpus Latvijas. Vēl 8% aptaujāto norādījuši, ka nākotnē neplāno strādāt, kas saistīts ar pensijas vecumu, bet 3% atbildi uz jautājumu nezina. Vēl 2% aptaujāto pauduši citas atbildes, kā vienu no tām, piemēram, ka ir pašnodarbināta persona, jo darba tirgus Latvijā ir ļoti nepievilcīgs. 

“Pašreiz esam neapskaužamā situācijā – no vienas puses cenas būtiski palielinās, tajā skaitā arī darbaspēka nodokļu slogs uzņēmējiem nav mazs, bet no otras, liela daļa cilvēku nespēj nopelnīt pietiekami daudz, lai varētu nodrošināt sevi, bērnus un atliktu arī kādām izklaidēm vai ceļojumiem. Tas nozīmē, ka situācija darba tirgū nav sakārtota un visa izveidotā sistēma nestrādā tā, lai veicinātu valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību,” norāda Baiba Rozentāle.

Līdztekus maza daļa respondentu būtu gatavi mainīt profesiju tāpēc, ka nav apmierināti ar pašreizējo kvalifikāciju, tā sacīja vien 2%, vai arī tādā gadījumā, ja būtu vieglāk (mazāk darba stundu) strādāt – tā atbildēja 4%. Tāpat arī 4% respondentu mainītu darbu, ja pārkvalificēšanas process nebūtu ilgs un 3% – gadījumā, ja nebūtu jāstrādā fiziski smagu darbu. 

Veiktā aptauja atklāj vēl vienu interesantu faktu. Neviens no aptaujātajiem nav minējis atbildi, ka būtu gatavs mainīt profesiju, ja nevajadzētu jāstrādā pie datora. Tas ļauj secināt, ka tie darbinieki, kas ikdienu pavada pie datora ekrāniem kopumā ir apmierināti ar savu profesiju un par mazu atalgojumu nesūdzas.

Iedzīvotāju aptauju veikusi “Norstat Latvija” 2023.gada novembrī, aptaujā piedalījās 1006 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Foto: canva.com