Esi vērīgs! Savlaicīgi pasargā savu bērnu no seksuālās vardarbības!

1. decembris, 2019 Ģirts Spēlmanis

Katru gadu Valsts policijā tiek reģistrēti gadījumi, kad no seksuālās vardarbības cietuši vairāki bērni. 2019. gada pirmajā pusgadā 37,4 % gadījumu bērni ir cietuši tieši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas ir par 3,1 % vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lai pievērsu sabiedrības uzmanību seksuālās vardarbības pret bērniem problēmjautājumam, veicinātu plašāku problēmas apzināšanos un atpazīstamību sabiedrībā, kā arī iespēju robežās mazinātu seksuālās vardarbības latentumu, Valsts policija aicina ikvienu, jo īpaši vecākus, jau laicīgi pasargāt bērnu no seksuālās vardarbības, atpazīt šāda veida situācijas, neklusēt un rīkoties.

Šogad pirmajā pusgadā Valsts policijā tika reģistrēti 99 gadījumi, kad no seksuālās vardarbības, tai skaitā no pavešanas netiklībā, pamudināšanas iesaistīties seksuālās darbībās un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar tikumību un dzimumneaizskaramību, ir cietuši bērni.

Seksuālās vardarbības pret bērnu izraisītās sekas ir ļoti nopietnas, jo tā ir ne vien bērna tiesību uz drošību, veselību un dzīvību pārkāpšana, izmantojot viņa ķermeni. Šādu darbību rezultātā cieš arī bērna psiholoģiskā veselība. Ilgtermiņā bērnu, kas cietis no seksuālās vardarbības, var piemeklēt depresija, trauksme, ēšanas traucējumi, posttraumatiskā stresa sindroms. Bērns var rīkoties arī destruktīvi – savainot sevi, iesaistīties likumpārkāpumu izdarīšanā, ļaunprātīgi lietot alkoholu vai citas apreibinošās vielas, kā arī pat veikt pašnāvības mēģinājumu.

Valsts policijas amatpersonu novērojumi liecina, ka bērna emocionālās reakcijas – bailes, vaina, kauns – bieži vien ir iemesls, kāpēc viņš izvēlas nestāstīt par piedzīvoto vai izstāstīt to novēloti. Tāpēc būtiska loma šāda veida noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā ir arī bērna un vecāku savstarpējām attiecībām, kurās valda uzticēšanās, sapratne un atbalsts. Daļa vecāku ar saviem bērniem nemaz nepārrunā to informāciju, kas būtu būtiska bērnu aizsardzībā no seksuālās vardarbības. Turklāt bieži vien uzsvars tiek likts uz drošības riskiem, kas saistīti komunikācijā ar svešiniekiem, aizmirstot faktu, ka vardarbība šādā formā visbiežāk tiek īstenota tieši no tuvinieku puses.

Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas galvenā inspektore – psiholoģe Dace Landmane norāda: “Seksuālā vardarbība var radīt nopietnas sekas bērna psiholoģiskajā, psihiskajā, kā arī fiziskajā veselībā, bet seksuālās vardarbības atklāšanu apgrūtina fakts, ka nav unikāls pazīmju kopums, kas palīdzētu noteikt, ka konkrētais bērns ir piedzīvojis seksuālu vardarbību. Turklāt bērni parasti izvēlas nerunāt par pieredzēto. Būtiskākais ir ieklausīties bērnu teiktajā un rīkoties! Atbilstoša vecāku, tuvinieku un speciālistu rīcība, nodrošinās, ka bērns tiks pasargāts no turpmākiem noziegumiem un saņems atbilstošu palīdzību.”

Tāpat bērnam nepieciešams skaidrot, ka ķermeņa intīmo vietu aplūkošana vai pieskārieni tajās nav pieļaujami, kā arī informēt par rīcību, ja kāds aizskar viņa ķermeni vietās, kur citiem to nevajadzētu darīt. Bērnam jāizskaidro, ka mēdz būt arī izņēmuma situācijas, kad tas ir pieļaujams un nepieciešams bērna labā, piemēram, dodoties uz ārsta vizīti. Bērnam jāskaidro, ka arī viņam nevajadzētu pieskarties citu cilvēku ķermeņa intīmajām vietām.

Kā vēl viena iespējamā seksuālās vardarbības forma ir pornogrāfisku materiālu demonstrēšana bērnam. Šādā gadījumā ķermeņa intīmo daļu aizskaršana vai aplūkošana var iztikt, taču svarīgi, lai bērns spētu atpazīt šādas darbības un uztvertu tās kā nepieņemamas un izvairītos no tām. Bērns jāmudina izstāstīt par notikušo arī šādos gadījumos, ja kāds viņam ir licis aplūkot attēlus, video vai jebkāda cita veida materiālu, kurā atainots citu cilvēku kailuma vai seksuāla rakstura darbības.

Lai spētu atpazīt pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no seksuālās vardarbības, Valsts policija ir izveidojusi informatīvu materiālu vecākiem, kā arī drošības padomus, kā pasargāt bērnu no šāda veida vardarbības (sk. attēlus).

Pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no seksuālās vardarbības:

Izmaiņas uzvedībā un to cēlonis nav skaidrs

(bērns var kļūt noslēpumains, agresīvs, viegli aizkaitināms, izjust dusmu lēkmes u.c.)

Izmaiņas emocionālajā stāvoklī un to cēlonis nav skaidrs

(bērns ir nomākts, izjūt kaunu, vainas apziņu u.c.)

Izvairīšanās no varmākas un vides, kurā notiek seksuālā vardarbība

(bērns izrāda nepatiku / bailes pret konkrētu personu un izvairās no tās, nevēlas atrasties viens ar konkrēto personu vai nevēlas apmeklēt kādu konkrētu vietu)

Nepiemērota seksuālā uzvedība

(bērns var izrādīt interesi par seksualitāti, uzdot vecumam neatbilstošus jautājumus, izrādīt vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāla rakstura jautājumiem, meklēt informāciju, izmantojot interneta meklētājprogrammas, bērns kļuvis seksuāli aktīvs tam nepiemērotā vecumā, bērna viedtālrunī vai citās ierīcēs, sarakstēs ir parādījušies seksuāla rakstura attēli, kuros attēlots viņš pats vai cita persona)

Fiziskas problēmas

(bērnam var būt grūtības aizmigt, var parādīties slapināšana gultā, var attīstīties dažādas veselības problēmas, t.sk. sāpes dzimumorgānu apvidū, seksuāli transmisīvās slimības, kā arī iestāties nevēlama grūtniecība)