Eksperts skaidro: kā padarīt pastaigu ar suni drošu arī salā

Iestājoties stabilam salam, vasaras nepatikšanas ar spītīgiem kukaiņiem un karstuma dūrienu tiek aizstātas ar ziemas problēmām – apsaldēšanās risks, saplaisājuši ķepu spilventiņi, iekaisuma procesu saasināšanās, saaukstēšanās, alerģiskas reakcijas un saindēšanās, ko izraisa uz ietvēm kaisītie reaģenti. Gjensidige Latvija sniedz ieteikumus, kā pastaigāties ar suni, kaķi vai citu mājdzīvnieku salā, lai novērstu sala izraisītos draudus mūsu mīluļiem.

Dažādās klimata zonās audzētām šķirnēm ir atšķirīgs pielāgošanās līmenis aukstumam – dažāda veida imūnsistēma un kažoks. Lielākā daļa no ziemeļu reģioniem nākušo suņu šķirņu (haskiji, samojedi) var dzīvoties salā pastāvīgi. Savukārt dienvidos audzētās šķirnes mazāk adaptējas pret temperatūras pazemināšanos un salā uzturas ļoti nelabprāt. Suņi, kuru kažoks nav pietiekami biezs un sildošs (lapdogi, Jorkšīras terjeri, bezspalvainās šķirnes), ir visjutīgākie pret aukstumu un viņiem tas var izvērsties ļoti riskanti.

“Lieli suņi zaudē siltumu lēnāk, savukārt mazi suņi sāk salt daudz ātrāk. Tajā pašā laikā vienas šķirnes pārstāvji var panest aukstumu dažādi, atkarībā no uzturēšanas un kopšanas apstākļiem,” stāsta Gjensidige Latvija 

Pastaigas apģērbs

Lai pasargātu suni no apsaldēšanās, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošu apģērbu pastaigai. Lielākā daļa ziemas kombinezonu, jaku un apsegu, galvenokārt, aizsargā suņa muguru un krūtis, taču ne vārgāko vietu – asti, kas ir īpaši jūtīga pret aukstumu. Izvēloties mājdzīvnieka ziemas drēbes, ir jādod priekšroka tādiem, kas maksimāli apsegs visas ķermeņa daļas. Īsspalvainajiem kurtiem (kurts, itāļu kurts, vipets) ir svarīgi izolēt no aukstuma arī garo kaklu un ausis, jo tās praktiski nav klātas ar spalvu – šo suņu šķirņu apģērbiem ir jābūt ar augstu, vēlams adītu apkakli. Savukārt gludspailvainajām šķirnēm un suņiem ar apgrieztām ausīm ir ieteicams izvelēties ērtu galvassegu vai kapuci. 

Lai drošībā būtu arī ķepas, vairāku iemeslu dēļ, āra pastaigās sala laikā sunim ir jāvelk speciāli apavi. Sniegs ne tikai apsaldē, bet arī ievaino mājdzīvnieka smalkās ķepas, jo tās tiek kairinātas uz sniega izkaisītās sāls un smilšu dēļ, savukārt apavi uzturēs mīluļa ķepas siltumā un drošībā. Bez tā, vēl viens traucēklis sunim salā ir ledus. Apavu valkāšana mazinās arī traumu, sastiepumu un lūzumu risku, kas var rasties mājdzīvniekam paslīdot uz ledus. Suns pie apavu vilkšanas pieradīs ātrāk, ja apavus vilksiet tikai uz jutīgākajam ķepām, pārējās atstājot atsegtas. 

Pastaigas laiks

Garspalvaino suņu šķirnes var atrasties salā daudz ilgāk nekā īsspalvainie. Piemēram, čivava un citas mazas suņu šķirnes var atrasties aukstumā ne ilgāk kā 20 minūtes, ja ārā ir sals. Kas attiecas uz lieliem suņiem, labāk nevajadzētu pastaigai veltīt ilgāk par 30 minūtēm, jo ​​pat visbiezākais kažoks bieži neglābj mīluli no hipotermijas.

Par laikapstākļiem ir ieteicas spriest arī pēc savām personīgajām izjūtām, nepaļaujoties tikai uz termometra stabiņu. Pat ja sals nav zems, taču vējš ir jūtami auksts, ir jāatsakās no garām pastaigām.  

Pirmās pazīmes, ka suns ir nosalis 

Visredzamākā pazīme, ka suns ir nosalis, ir drebuļi, kas ir dabisks ķermeņa veids, kā radīt siltumu. Citas izplatītas pazīmes, ka jūsu mīlulis ir nosalis pastaigas laikā, ir nevēlēšanās iet tālāk, nosalušu muskuļu un locītavu izraisītas neveiklas kustības un periodiska apsēšanās vai apgulšanās – tādējādi suns silda nosalušās ķepas. Bieži hipotermijas simptomi suņiem ir trīce un apsaldējumi. Apsaldējumi suņiem bieži notiek atklātās vietās, piemēram, astes reģionā, ausu galos, sēklinieku maisiņā un ķepu spilventiņos.  Atpazīt apsaldējumus ir iespējams vizuāli – aukstuma skartā zona cirkulācijas trūkuma dēļ kļūst ļoti bāla ar zilgani baltu nokrāsu.

Atgriežoties mājās ir svarīgi pārbaudīt mīluļa ķepas, lai pārliecinātos, ka ķepu spilventiņos nav pieķērusies sāls un tās nav sākušas sprēgāt. Ieteicams ir tās nomazgāt vai notīrīt tās ar siltu saslapinātu dvieli. Mazgāšana noņem ledus kausēšanas ķimikālijas, kas tiek izmantotas uz ceļiem, tās var būt ļoti kaitīgas sunim ne tikai uz ādas, bet arī ja tās nonāk organismā sunim nolaizot ķepas. Ja uz pēdām ir redzamas sasprēgāšanas pazīmes, var izmantot mitrinošu krēmu, kas ir speciāli paredzēts suņiem.

Foto: publicitātes