Eksperts: Papildus formālajai izglītībai, jauniešiem jāattīsta soft skills

Šodien skolēniem visā Latvijā ir pēdējā skolas diena. Noslēdzies kārtējais mācību gads, kura laikā apgūts daudz, tomēr papildus mācību priekšmetos apgūtajam jauniešiem nepieciešams pilnveidot arī prasmes, kas nākotnē būs noderīgas neatkarīgi no izvēlētās profesijas. Jāapgūst arī t.s. soft skills – spēja argumentēt un formulēt viedokli, izdarīt izvēli, uzņemies iniciatīvu, komunicēt un izkāpt ārpus komforta zonas, stāsta karjeras un izglītības portāla prakse.lv pārstāvis Kristaps Bērziņš.

Prasmes, kas noder visās nozarēs

Vairāk nekā četrus gadus vadot karjeras seminārus vidusskolās visā Latvijā, kā arī ikdienā sadarbojoties ar darba devējiem, izkristalizējies, ka papildus akadēmiskajām zināšanām jauniešiem ieteicams pilnveidot arī virkni citu prasmju, kas ir ļoti būtiskas, lai sekmīgi veidotu karjeru, neatkarīgi no izvēlētās nozares.

Atbildības sajūta pret sevi un apkārtējiem

Viena no lietām ir atbildības sajūtu – pret mācībām un studijām un, protams, arī pret darbu. Jābūt izpratnei par to, kāpēc ir jāmācās, jāstudē vai jāiet uz darbu. Strādājot komandā, jāapzinās, kā katra paveiktais vai nepaveiktais darbs var ietekmēt citus. Tāpat būtiska ir arī attieksme pret darba vidi. Sākot strādāt jebkurā uzņēmumā, arī kā praktikantam, jāapzinās, ka vienlaikus kļūsti par uzņēmuma vēstnesi.

Spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem

Tāpat izteiktu pilnveidot spēju pielāgoties jaunām lietām un apstākļiem. Ārkārtējā situācijā skaidri parādīja, cik būtiski ir spēt ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Ikvienā darbā jauniešiem nāksies sastapties ar jaunām situācijām un cilvēkiem, tāpēc jāatmet bailes un satraukums – ko par mani padomās? Ja skolas laikā jaunietis apguvis spēju izkāpt ārpus savas komforta zonas, kā arī pilnveidojis savas komunikācijas prasmes, ne tikai ar pazīstamiem un zināmiem cilvēkiem, bet arī ar pilnīgiem svešiniekiem, tas būtiski atvieglos iespējas darba tirgū.

Prezentēt sevi un savas kompetences

Mūsdienu digitālajā pasaulē vienlīdz svarīgi ir apgūt dažādas tehnoloģijas, kā arī nezaudēt spēju komunicēt, tiekoties klātienē vai telefoniski. E-pasti ārkārtīgi atvieglo darba ikdienu, tomēr arī zvani un klātienes tikšanās ir vienlīdz būtiski. Telefons zvans nereti ir atbilde uz ļoti daudziem jautājumiem – kā atrast piemērotāko prakses vietu? Piezvanot! Kā uzzināt trūkstošo informāciju un izvēlēties augstskolu vai studiju programmu? Piezvanot! Būtiskākais ir drosme spert pirmo soli! Tikpat būtiska ir arī spēja radīt pirmo iespaidu par sevi – prezentēt sevi un savas kompetences.

Prasme rīkoties stresa situācijās

Šīs prasmes ir iespējams apgūt un pilnveidot pašam, kā arī ietvert tās mācību programmā. Vienlaikus jāsekmē jauniešu izpratne par to, kur un kā šīs prasmes būs iespējams pielietot. Soft skills apguve palīdz iekustināt prātu, saprast, kā rīkoties stresa situācijās. Ir būtiski apzināties, ka gadījumos, ja radīsies kādas problēmas, ne vienmēr blakus būs kāds, kurš tās atrisinās, tāpēc jābūt gataviem pašiem uzņemties atbildību un nākt klajā ar risinājumiem. To novērtēs ikviens darba devējs.

Projekti un aktivitātes prasmju pilnveidei 

Viena no iespējām, kā attīstīt nepieciešamās prasmes, ir patstāvīgi atrast prakses vai izglītības iespējas. Šobrīd ļoti daudzi jaunieši jau 12. klasē savieno mācības un papildus darbus vai praksi. Ja tas neietekmē sekmes un mācību kvalitāti, to noteikti ir vērts darīt. Aizvien vairāk jauniešu interesējas arī par darba tirgu un savām iespējām tajā. Jaunieši piedalās dažādos projektos, piemēram, “Panākumu Universitāte”, apmeklē augstskolu sagatavošanās kursus, pilnveido savas zināšanas, mācās rakstīt CV un motivācijas vēstules. Tāpat jaunieši vēršas pie karjeras konsultantiem un cenšas paši uzņemties iniciatīvu.

Nebaidīties jautāt un pētīt

Jauniešiem ir interese par studijām gan Latvijā, gan ārvalstīs, tāpat arī par dažādām studiju formām, piemēram, tālmācību, praktisko izglītību, kursiem u.tml. Jaunieši aizvien vairāk apzinās, ka katra apgūtā prasme ir ķieģelītis karjeras būvēšanā. Lai atrastu sevi un piemērotāko studiju virzienu vai profesiju, aicinu jauniešus meklēt, pētīt, jautāt un nebaidīties mēģināt iepazīt nākotnes profesiju.

Šobrīd tikai aptuveni 10 no 100 jauniešiem skaidri zina, ko dzīvē vēlas darīt. Tāpēc pats pirmais solis ir atbildēt uz jautājumu – kādu darbu mēs dzīvē vēlamies darīt? Kas mums sagādā prieku un ir piemērotākais, balstoties uz mūsu prasmēm un talantiem? Šobrīd ir daudz un dažādu iespēju, kas palīdz izvēlēties karjeras iespējas. Galvenais, prast tās izmantot!

Autors: Kristaps Bērziņš