Eksperts: Nav skaidrs specializētās ekonomiskā tiesas iespējamais labums

Nesen Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka tiks atrasts veids, kā izveidot tieslietu ministra Jāņa Bordāna rosināto ekonomisko lietu tiesu. Premjera ieskatā, tieslietu ministra piedāvājums par speciālās ekonomiskās tiesas izveidi ir pareizs virziens. Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Ivo Krievs norāda, ka specializācija pēc būtības nāks par labu kvalitātei konkrēto lietu izskatīšanā, tomēr pilnvērtīgi jāizvērtē tiesnešu specializācijas iespēja esošajā tiesu sistēmā, kā arī papildus riski, kas var rasties no speciālo tiesu veidošanas, izvērtējot ne tikai tiesnešu profesionālās darbības aspektus, bet arī rezultātā radušos administratīvos jautājumus.

451 666 eiro jaunai tiesai

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Tieslietu padomei jūnija sākumā pavēstīja, ka būtu atbalstāms risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu pirmās instances rajona tiesu Rīgā, vienlaikus specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijā, paredzot specializētas tiesnešu kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas. Latvijā specializēta tiesa komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanai varētu sākt darboties 2021. gada sākumā, bet tādas institūcijas izveidei no valsts budžeta būtu nepieciešami 451 666 eiro.

Neskaidrība par ieguvumiem

Piekrītot uzskatam, ka specializācijām ir jābūt, būtu atzīmējams, ka tas automātiski nenozīmē specializētu tiesu. Iespējams, Tieslietu ministrija vēl nav spējusi uzskatāmi izskaidrot, kādi būs ieguvumi tieši speciālas tiesas nošķiršanai pretēji tiesnešu specializācijai. Nenosodu ideju, tomēr šādu reformu ievadā būtu nepieciešama diskusiju, kā atrisināt vairākus būtiskus jautājumus, ja tiks izveidotas atsevišķas specializētās tiesas. Piemēram, viens no jautājumiem, kur būtu kliedējamas šaubas, ir piekļuve tiesai, respektīvi, vai tā būs tikai viena tiesa visā Latvijas teritorijā, vai arī būs vairākas tiesas reģionos, kas atspoguļosies arī reformas izmaksās? Diskusijai nododamais jautājums ir arī, vai šīs tiesas tiesnešiem būs pietiekama noslodze ar attiecīgajām lietām, jo, saglabājot specializāciju esošās tiesu sistēmas ietvaros, tiesneši var specializēties daudzveidīgākās lietās. Varbūt veidosies tieši pretēja situācija – tiesnešu skaits nebūs pietiekams un palielināsies lietu izskatīšanas termiņi (veidosies rindas)? Un nedrīkst aizmirst arī par korupcijas risku izvērtēšanu, respektīvi – vai, samazinoties potenciālo lietā iesaistīto tiesnešu skaitam, šie riski nepieaugs?

Tūkst pārliecinošu argumentu

Jāņem vērā, ka attiecīgās tiesas izveides gadījumā būs jādublē arī administratīvais personāls un saimnieciskie izdevumi (piemēram, telpu noma), kas noteikti palielinās izmaksas pret situāciju, ja atsevišķas tiesas izveide nenotiktu.

Vērā ņemams būtu arī pašu tiesnešu viedoklis, piemēram, Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš ir norādījis, ka šādu specializētu tiesu izveidošana būtu piemērota lielākām valstīm. Ņemot vērā to, ka Latvijā kopumā ir ap 550 tiesnešu, no kuriem vairāk par 300 strādā pirmās instances tiesās, būtu problemātiski šo tiesu noslogot ar to lietu kategoriju, kurās tā specializēta.

Līdz ar to, rezumējot augstāk minēto, būtu jāsāk diskusija par šiem jautājumiem un variantiem, kā uzlabot situāciju, tomēr pagaidām iecere ir tikai sākuma stadijā un trūkst pārliecinošu argumentu, ka šāds virziens būtiski uzlabos lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti, kā arī neradīs jaunus riskus, taču, iespējams, diskusijas rezultātā ministrija var kliedēt visas bažas.

Autors: Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Ivo Krievs