Eksperti: Aknu slimību pamatā mazkustība un pārmērība

Aknu aptaukošanās jeb taukainajā hepatoze kļūst par arvien izplatītāku problēmu visā pasaulē. Latvijā šī problēma skar vidēji katru piekto iedzīvotāju. Tādēļ BENU Aptieka rīkoja tiešsaistes diskusiju, lai kopā ar ekspertiem apspriestu situāciju Latvijā, kliedētu sabiedrībā pastāvošos mītus par aknu veselību, kā arī skaidrotu ikdienas ieradumu ietekmi uz aknu aptaukošanos un sniegtu vērtīgus ieteikumus aknu slimību profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā.

Aknu aptaukošanās – aizvien biežāka parādība arī Latvijā

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs, gastroenterologs prof. Aleksejs Derovs, skaidrojot aktuālās tendences aknu veselības jomā, norāda, ka Rietumu valstīs no aknu hepatozes jeb aptaukošanās cieš vidēji 20-30% cilvēku, savukārt Latvijā šī saslimšana ir vidēji katram piektajam iedzīvotājam. Gastroentologs pauž viedokli, ka pēdējos gados Latvijā ir novērojams aknu slimnieku īpatsvara pieaugums, kas skaidrojams ar mazkustīgu dzīvesveidu, nepietiekamām fiziskām aktivitātēm un cilvēku vēlmi bez konsultēšanās ar ārstu iegādāties dažādus uztura bagātinātājus un piedevas, kas atstāj negatīvu iespaidu uz aknu veselību.

Saslimšanas cēlonis – dzīvesveida galējības

Veselības Centra 4 ģimenes ārste Karīna Vernere izceļ aknu nozīmīgo lomu cilvēka organismā, norādot, ka tās veic detoksikācijas funkciju jeb rūpējas par toksisko vielu izvadīšanu no organisma. Ģimenes ārste norāda, ka aknu slimības lielākoties attīstās pārmērīga alkohola, nesabalansēta uztura un nevajadzīgu medikamentu lietošanas rezultātā.   Gastroenterologs A. Derovs atklāj tendenci, ka cilvēki aknu attīrīšanas nolūkos aizvien biežāk patstāvīgi iegādājas dažādus uztura bagātinātājus, kuriem no ārstnieciskā viedokļa ir apšaubāma iedarbība. Abi eksperti ir vienisprātis, ka informāciju par aknu saslimšanu un medikamentiem nevajadzētu meklēt internetā, bet gan doties pie ārsta, jo pretējā gadījumā nezināmas izcelsmes uztura bagātinātāji var pasliktināt aknu veselību. A. Derovs piebilst, ka aknu slimību centrālais cēlonis ir cilvēka nosliece uz galējībām, piemēram, pārmērīgu ēšanu vai kardinālām ēdienkartes izmaiņām, kuras mērķis ir strauja ķermeņa svara nomešana.

Aknu slimību dažādās formas

Gastroenterologs A. Derovs skaidro, ka aknu aptaukošanās iedalāma divās lielās kategorijās – alkohola un nealkohola aknu aptaukošanās, no kā izriet arī attiecīgās saslimšanas cēlonis. Speciālists starp citām izplatītākajām aknu slimībām norāda arī B un C hepatītu, kas ir infekcijas slimības un negatīvi ietekmē aknu darbību. Saistībā ar aknu slimību ārstēšanu ģimenes ārste K. Vernere norāda, ka A un B hepatītam ir pieejamas vakcīnas, savukārt C hepatīta veiksmīgai ārstēšanai ir pieejami efektīvi medikamenti. Abi eksperti ir vienisprātis, ka regulāras rūpes par aknu veselību ļauj novērst saslimšanas riskus – gan ar aknu aptaukošanos, gan ar tādām neatgriezeniskām slimībām kā aknu ciroze vai fibroze.

Pēc svētkiem palielinās interese par aknu attīrīšanu

BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule norāda, ka aptiekās ar jautājumiem par aknu veselību visbiežāk vēršas cilvēki, kuri ikdienā regulāri lieto medikamentus un interesējas par to, kā tas ietekmē aknu darbību. Kā otru grupu farmaceite min cilvēkus, kuri dažādu svinību, piemēram, Līgo svētku, laikā lieto alkoholu un tādēļ aptiekā vēlas noskaidrot, kā atjaunot pilnvērtīgu aknu darbību. Vēl farmaceite izceļ piemērus, kad cilvēki ierodas aptiekā, sūdzoties par sāpēm ķermeņa labajā pusē, domājot, ka tās ir aknu problēmas. Tomēr ģimenes ārste K. Vernere norāda, ka sāpes labajā pusē var liecināt arī par žultsakmeņiem vai neiroloģiskas dabas saslimšanām, tāpēc uz šo pazīmi nevajadzētu pilnībā paļauties un labāk būtu apmeklēt ārstu, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus un precīzi diagnosticētu slimību.

Kā izvairīties no aknu saslimšanām?

Eksperti uzsver – veselu aknu pamatā ir aktīvs dzīvesveids un sabalansēts uzturs, kurā nedominē ar kalorijām piesātināti ēdieni un alkoholiskie dzērieni. Ģimenes ārste K. Vernere norāda, ka cilvēkam var būt vājība uz saldiem ēdieniem, tomēr šādos gadījumos ir nepieciešams proporcionāli vairāk laika pavadīt, aktīvi kustoties, un dzert ūdeni, lai pārstrādātu liekās kalorijas un palīdzētu aknām izvadīt ķermenim nevajadzīgās vielas. Tāpat ģimenes ārste norāda uz regulāru izmeklējumu nozīmi – vismaz reizi gadā būtu nepieciešams veikt asins analīzes, kā arī reizi pāris gados aknām ir ieteicams veikt ultrasonogrāfiju, lai iegūtu daudz precīzāku priekšstatu par aknu veselības stāvokli. Gastroenterologs A. Derovs atgādina par nepieciešamību vakcinēties pret A un B hepatītu, kas ilgtermiņā ir ļoti svarīgi pasākumi aknu veselības saglabāšanā. Gastroenteroloģijas speciālists par veselu aknu priekšnosacījumu uzskata aktīvu pacienta līdzdalību ārstēšanās procesā, norādot, ka pacientam vēlams ne vien regulāri apmeklēt ārstu, bet arī sekot ārstēšanās un medikamentu lietošanas norādījumiem. Runājot ar pacientiem, gan gastroenterologs A. Derovs, gan farmaceite B. Prindule ir atklājuši gadījumus, kad pacienti patstāvīgi pielāgo medikamentu dienas devas vai arī nolemj pārtraukt medikamentu lietošanu, kas var apgrūtināt aknu ārstēšanas procesu.

Mīti: labākās diētas meklējumi un alkohols

Derovs norāda, ka savā praksē visbiežāk sastopas ar mītiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu. Eksperts izceļ atsevišķus gadījumus, kad cilvēki ir pārliecināti, ka alkohols aknām nekaitē, ja tas tiek lietots kopā ar kalorijām bagātiem ēdieniem, vai arī, ja tiek lietoti kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni. Speciālists norāda – cilvēka aknas pēc būtības nav paredzētas alkohola pārstrādāšanai, un būtu ieteicams alkohola lietošanu samazināt līdz minimumam vai izslēgt.

Ģimenes ārste K. Vernere atklāj vēl vienu populāru mītu, proti, ka medikamenti ir universāls risinājums visām slimībām. Speciāliste uzsver, ka aknu slimību gadījumā vairāk būtu jāmeklē veidi, kā samazināt esošo medikamentu patēriņu, nevis vēl vairāk papildināt lietojamo medikamentu klāstu.

Derovs piebilst, ka vēl viens sabiedrībā populārs mīts ir saistīts ar liekā svara strauju nomešanu. Daudzi meklē universālas diētas, kas mēneša laikā piedāvā nomest pat 10 kilogramus, tomēr strauja svara zaudējuma gadījumos ķermenis ir īpaši pakļauts dažādiem riskiem, t.sk. iekaisumiem, kā arī  palielinās aknu saslimšanas riski. Gastroenterologs uzsver, ka liekā svara nomešanai jābūt pakāpeniskai – līdz 4 kilogramiem mēnesī, un tā obligāti ir jāsaskaņo ar ārstu. Visi eksperti ir vienisprātis, ka brīnumzāļu aknu veselības veicināšanai nav un tās nemaz nav nepieciešamas, jo aknu veselības atslēga slēpjas ēšanas un dzīvesveida mērenībā.

Foto: publicitātes