Eksperte: Pilnīga pāriešana uz privāto medicīnu Latvijā nav iespējama

Nesen plašākas sabiedrības uzmanības lokā nonāca medicīnas centrs “Aurora”, kurā diagnostikai izmantoja iekārtu, kura nav medicīniska ierīce, un diagnostiku veica darbinieki, kas nav ārstniecības personas. Izskanēja vairāku pacientu sūdzības un iestāde nonāca Veselības inspekcijas redzeslokā. Šādi medicīnas centri iedragā privātās un Latvijas medicīnas nozares reputāciju, norāda SIA “Centrālā laboratorija” Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Kristīne Ūdre. Viņa piebilst, ka nekvalitatīvas, nepārdomātas vai pacienta veselības stāvoklim neatbilstošas ārstēšanas veikšana ir nepieļaujama, jo sekas var būt pacientam kritiskas.

Nepieciešama stingrāka kontrole no uzraugošo iestāžu puses

Tādi gadījumi kā medicīnas centrā “Aurora” ir nepieņemami. Mediķu profesionālās darbības pamatuzdevums ir pacientu ārstēšana un aprūpe, nevis komercdarbības attīstīšana. Redzot, kādas darbības veic “Aurora” un līdzīgas iestādes, jāaizdomājas par tur strādājošo darbinieku kompetenci un patiesajiem mērķiem. Aicinu pacientus būt modriem medicīnas iestāžu un tur piedāvāto pakalpojumu izvēlē. Arī uzraugošajām iestādēm nepieciešams stingrāk kontrolēt un ierobežot šādu apšaubāmu ārstniecības pakalpojumu sniedzēju darbību. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē pacientu veselību un grauj Latvijas medicīnas nozares reputāciju kopumā. Ikvienam no mums jābūt līdzatbildīgam, ziņojot par līdzīga veida pārkāpumiem ikvienā ārstniecības iestādē. Situācija “Aurorā” ir ļoti absurda un neizprotama – loģiski spriežot, šāda iestāde nemaz nedrīkstētu darboties.

Medicīnas pakalpojumam ir jābūt vērstam uz klientu

Šobrīd liela loma ārstniecības iestādes izvēlē ir apkalpošanas kultūrai, videi, speciālistu un pakalpojumu pieejamībai. Jāatzīst, ka privāto ārstniecības iestāžu apkalpošanas kultūra ir daudz kur soli priekšā dažām valsts vai pašvaldību iestādēm, taču tas varētu būt skaidrojams ar resursu pieejamību un ievērojami mazāku pacientu skaitu. Valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu ārstu ikdienas noslodze ir tik liela, ka nereti fiziski nav iespējams pacientam veltīt tik daudz laika kā privātā klīnikā. Tāpēc pacienti nereti izvēlas privātās ārstniecības iestādes, jo uzskata, ka tur saņemtā palīdzība būs kvalitatīvāka. Atbilstošs diagnostikai un ārstēšanai paredzēts aprīkojums šobrīd ir pieejams ne tikai privātajās, bet nu jau arī vairākās valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs.

Medicīnas pakalpojuma kvalitāti nodrošina kvalificēti speciālisti

Kvalitatīvs medicīnas pakalpojums ir ne tikai uz pacientu vērsts pakalpojums, bet arī atbilstošs noteiktām pasaules klīniskām vadlīnijām vai algoritmiem un vispārējām kvalitātes prasībām, ko spēj nodrošināt ne tikai tehnoloģiski augstvērtīgs aprīkojums, bet arī kvalificēts ārstniecības personāls. Tieši tāpēc, pats galvenais, kas pacientiem būtu jāņem vērā, izvēloties medicīnas iestādi, ir ārstniecības iestādes reputācija, speciālisti un to pieredze noteiktā jomā. Mūsdienu laikmetā šāda veida informāciju ir iespējams iegūt viegli un ātri.

Pilnīga pāriešana uz privāto medicīnu Latvijā nav iespējama

Privātai medicīnai Latvijā ir nākotne, tā nekur nepazudīs, taču ir jāsaglabā iespējas ārstēties arī valsts un pašvaldību iestādēs. Pilnīga pāreja uz privātās medicīnas nozari Latvijā nav iespējama. Vienmēr būs maksātspējīgi pacienti, kuri izvēlēsies tikai privātās medicīnas pakalpojumus, taču noteikti ne visas sociālās grupas, par kurām nedrīkst aizmirst, tāpēc arī viņiem ir jānodrošina maksimāli kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi.

Autore: SIA Centrālā laboratorija” Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Kristīne Ūdre.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)