Ekonomikas izaugsme šogad lēnāka nekā gaidīts – eksports iestrēgst

No vienas puses, redzams izaugsmes paātrinājums ceturkšņa griezumā (1% pret 0.6% iepriekšējā ceturksnī), ko veicināja, piemēram, straujāka izaugsme rūpniecībā un mazumtirdzniecībā. No otras puses, salīdzinājumā ar pērnā gada 2.ceturksni ekonomika ir pieaugusi vien par 2.5%, kas ir lēnāk nekā gada sākumā (2.8%). Šis ir nedaudz straujāk kā Igaunijā, bet lēnāk kā Lietuvā.

Detalizētākus un pārskatītus datus redzēsim septembrī, bet jau pašlaik šķiet, ka ekonomikas izaugsme šogad būs lēnāka nekā tika prognozēts aprīlī. Gada otrajā pusē, visticamāk, skaidrāk redzēsim negatīvu ietekmi no nīkuļojošās Krievijas ekonomikas, kā arī no nupat ieviestā Krievijas embargo dažādām importētām pārtikas precēm. Tiešā ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi no šī embargo gan, visticamāk, būs diezgan maza, vien procentpunkta desmitdaļas.

Lēnāku izaugsmi vismaz daļēji var izskaidrot vienlaikus vājāks eksports un spēcīgāks imports. Pēc operatīviem datiem, jau 2.ceturksnī Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtība bija par 0.3% mazāka nekā pirms gada. Savukārt, preču un pakalpojumu imports ir pieaudzis par 3.5%, tādējādi palēninot ekonomikas izaugsmi. 2.ceturksnī samazinājās, piemēram, pārtikas produktu, transporta un tekstilizstrādājumu eksports, savukārt vēl joprojām auga koka izstrādājumu un ķīmisko preču eksports. Gada otrajā pusē Latvijas eksportētājiem varētu palīdzēt spēcīgāks pieprasījums Eiropā, bet tajā pat laikā būs jāsaskaras ar lielāku konkurenci pārtikas produktu segmentā.

Visticamāk, mājsaimniecību patēriņš 2.ceturksnī ir bijis izaugsmes galvenais dzinulis un arī paliks tāds gadā kopumā, to balstīs algu kāpums un ļoti zema inflācija. Spriežot pēc uz doto brīdi nopublicētajiem datiem (kas gan, visticamāk, tiks mainīti septembrī, kad būs pieejama detalizētāka informācija), šogad ekonomikas izaugsme būs zem 3%, ko mēs prognozējām aprīlī.

Lija Strašuna