Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem

Pēdējo divu gadu laikā strauji audzis dažādu krāpniecisku piedāvājumu skaits – tādus saņēmuši 77% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 13% vairāk nekā 2019. gada pavasarī, kad līdzīga pieredze bija 64% aptaujāto, liecina Swedbank Finanšu institūta rīkotā aptauja.¹ Mainījusies ne vien krāpnieku darbošanās intensitāte, bet arī metodes, kā tiek sasniegti potenciālie upuri. Kaut arī iedzīvotāju, kuri šādu aktivitāšu rezultātā būtu zaudējuši naudu, kopš 2019. gada nav kļuvis būtiski vairāk, palielinājušās krāpniekiem atdotās naudas summas.

Iepriekš krāpnieciski piedāvājumi iedzīvotājus visbiežāk sasniedza e-pastā, taču tagad populārākās ir telefonsarunas. Kopš 2019. gada vairāk nekā uz pusi (no 20% līdz 47%) palielinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri saņēmuši krāpnieciskus telefonzvanus. Tam seko piedāvājumi un lūgumi e-pastā (38%) un dažādās interneta vietnēs (19%). Vēl 17% aptaujāto atzīst, ka ar krāpniecības mēģinājumiem saskārušies sociālajos tīklos.

Lai arī naudas un datu izkrāpšanas mēģinājumu skaits būtiski pieaudzis, tomēr to iedzīvotāju, kuri šādu aktivitāšu rezultātā būtu zaudējuši naudu, kopš 2019. gada nav kļuvis būtiski vairāk. Tomēr joprojām teju katrs piektais uzrunātais reiz ir atsaucies un arī cietis finansiālus zaudējumus, turklāt saskaņā ar aptaujas datiem skaidri iezīmējas krāpniekiem zaudētās summas pieaugums. Krāpnieku biežāk pielietotās metodes – telefona zvani un e-pasti – nes lielāko peļņu, jo tie, kuri ir zaudējuši naudu, visbiežāk atzīst, ka sasniegti e-pastā (42%) vai pa telefonu (41%).

“Latvijas iedzīvotāju pašvērtējums par savām finanšu drošības zināšanām un vērīgumu, atpazīstot aizdomīgas aktivitātes un rūpējoties par savu datu drošību, ir salīdzinoši augsts. Tas varētu būt pamatoti, jo krāpnieku aktivitāšu intensitāte augusi krietni straujāk par apkrāpto skaitu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka gudrāki kļūst arī blēži. Ja skaitliski krāpšanas gadījumu skaits bijis līdzīgs kā 2019. gadā, tad naudas izteiksmē jau krietni sāpīgāks – aptaujā pirms diviem gadiem vairums iedzīvotāju norādīja, ka zaudētās summas lēšamas līdz 50 eiro apmērā, taču šogad visbiežāk nācies šķirties no 100 līdz 500 eiro un pat naudas summām, kas lielākas par 1000 eiro. Krāpnieku apetīte ir krietni pieaugusi, un mainījusies arī uzrunāšanas forma. Tas norāda uz aizvien izsmalcinātākām metodēm, kas no iedzīvotājiem prasa lielāku modrību, sargājot savus datus, un arī jaunas zināšanas, kā krāpšanas mēģinājumus atpazīt,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā rāda aptaujas rezultāti, biežāk nekā citās vecuma grupās krāpnieciskiem piedāvājumiem vai lūgumiem atsaukušies gados jauni iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, tā rezultātā arī zaudējot naudu – to atzīst vairāk nekā katrs trešais jaunietis. Tas norāda uz nepieciešamību aktualizēt datu aizsardzības un finanšu drošības aspektus jau skolu vidē, lai jaunieši, alkstot pēc ātras un garantētas peļņas vai īpaši izdevīga darījuma, tomēr spētu atpazīt krāpniecības mēģinājumus un pasargāt savu naudu. Gados jauni iedzīvotāji visbiežāk arī norāda, ka krāpniekiem izdevies iegūt viņu uzticību un aktivitātes šķitušas ierastas, neraisot aizdomas.

“Līdzīga tendence novērojama iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem – finansiālus zaudējumus krāpniecisku zvanu vai ziņu rezultātā zaudējis katrs piektais aptaujātais ar ienākumiem līdz 400 eiro mēnesī. Jo zemāki ienākumi, jo zemāka arī modrība tādu solījumu vai piedāvājumu priekšā, kas sola lielu un garantētu ieguvumu. Te nu pilnīgi jāpiekrīt teicienam, ka “viegla nauda ir bīstama nauda”,” atzīst Evija Kropa.

Atšķirīgi ir krāpšanā cietušo un pārējās sabiedrības priekšstati par krāpnieku izmantotajiem paņēmieniem, kas liek uzticēties to izteiktajiem piedāvājumiem. Sabiedrības kopējais viedoklis liecina, ka visefektīvāk strādā krāpnieku izmantotā steidzināšanas taktika, liekot ātri pieņemt lēmumu savās vai savu tuvinieku interesēs (53%), spēja radīt sajūtu, ka komunikācija notiek ar bankas vai citas uzticamas iestādes pārstāvi (50%), un solījums par garantētu un lielu finansiālu ieguvumu (45%). Tikmēr no krāpnieku darbībām cietušie kā primāro iemeslu min emocionālu piesaisti un spēju iegūt potenciālā upura uzticēšanos (48%), un tikai tad seko steidzināšanas taktika (45%). Šī iedzīvotāju grupa arī būtiski biežāk (45%) nekā sabiedrība vidēji (33%) norāda, ka krāpnieku piedāvātā saite vai interneta lapa tiem nav šķitusi aizdomīga.