Dabas skaitīšanas rezultāti liecina par mežu biotopu kvalitātes samazināšanos

Noslēdzoties Eiropas Savienības nozīmes biotopu apzināšanas jeb dabas skaitīšanas lauka darbu otrajai sezonai, līdz šim apkopotie un pārbaudītie dati no apsekotajām teritorijām liecina, ka mežu biotopu kvalitāte Latvijā ir zemāka, nekā sākotnēji domāts.

Kopumā dabas skaitīšanas otrajā sezonā apsekoti 500 tūkstoši hektāru, kā arī 32 hektāri ezeru un teju 10 tūkstoši hektāri upju, veltot šim darbam 38 443 darba stundas. Darbu veikšanā bija iesaistīti 265 cilvēki, tajā skaitā 250 eksperti – biotopu apsekotāji. Ziemas mēnešos līdz jaunās lauka sezonas uzsākšanai norit saņemto datu apkopošana un pārbaude.

“Teju puse no visiem mežiem ir jaunāki par 50 gadiem, ko citviet pasaulē nemaz nesauc par mežu. Līdz šim iegūtie dati liecina, ka lielākā daļa mežu ir labas (47,6%), vidējas (39%) un zemas (5%) kvalitātes. Un tikai 8,4% vērtējami kā izcilas kvalitātes biotopi. Turklāt šis biotopu veids ir ļoti izkaisīts un sadrumstalots, kas neveicina tajos esošo reto un jutīgo sugu ilglaicīgu pastāvēšanu,” skaidro mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks norāda, ka dabas skaitīšanas rezultātā iegūtā informācija nākotnē ļaus pieņemt pamatotus politiskus lēmumus par dabas vērtību saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību. “Neviens neapšauba, piemēram, nepieciešamību inventarizēt mežu un koksnes resursus, uzskaitīt pieejamos pazemes derīgos izrakteņus. Latvijas dabas inventarizācija ir ne vien starptautisko saistību izpilde, bet arī tieši tikpat pašsaprotama un vajadzīga mums pieejamo vērtību un resursu apzināšana,” skaidro J.Jātnieks.

Kopumā šajā gadā eksperti anketās ir atzīmējuši 60 000 vērtīgus floras atradumus, tajā skaitā jaunas atradnes retiem un aizsargājamiem augiem.

Pateicoties sausajai vasarai, šogad vairākās vietās izdevies fiksēt Latvijā reti sastopamā Brūnā dižmeldra atradnes. Latgalē uzieta jauna suga – Smaržīgais ancītis, kam raksturīga īpatnēja smarža, kā arī vienlaicīgi divās dažādās vietās atklāta jauna grīšļu suga. Fiksēta jauna atradne ļoti retai orhideju sugai – Bezlapuepipogijai, kuras sēklas, gaidot piemērotus laikapstākļus, var zemē nogulēt neaugot un neziedot pat 37 gadus. No jauna uzietas krāšņās orhidejas Garlapu cefalantēras. Vasaras sākumā Kurzemē atklāta otrā Lielās kosas atradne Latvijā – tās garums piemērotā vasarā var sasniegt pat 2,6 m, bet Moricsalā fiksēta pirms vairāk nekā 100 gadiem pēdējo reizi redzētā sūna Skrajais hipns.

Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne atzīst, ka šogad zemju īpašnieki bijuši krietni zinošāki un atsaucīgāki, pašvaldībās organizētajos 24 semināros izskanēja pārdomāti jautājumi un veidojās konstruktīvs dialogs arī par sarežģījumiem, kas radušies pārpratumu, nezināšanas, datu bāžu nesakritības vai citu iemeslu dēļ.

Attēli: publicitātes