Dabas skaitīšana atklāj Latvijas dabas dārgumus

Līdzšinējo triju sezonu ietvaros dabas skaitītāji atklājuši vairākus desmitus dabas retumu, tostarp trīs jaunus ģeoloģiskus objektus, 16 Latvijai jaunas sugas un ļoti daudz retu sugu jaunas atradnes. Tā kā visi šobrīd esam spiesti mājās pavadīt vairāk laika nekā šajā pavasarīgajā laikā vēlētos, Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem dabas skaitīšanas atradumiem.

Pirmais no tiem ir lielā kosa, kuras augstums labvēlīgos apstākļos var sasniegt pat 2,6 m. Turpmāk arī citu jaunatklājumu stāsti reizi mēnesī būs pieejami interneta vietnē www.skaitamdabu.gov.lv.

Runājot par senām augu vai dzīvnieku sugām, nereti tie tiek dēvēti par dzīvajiem izrakteņiem un dinozauru laika lieciniekiem. Parasti šādus titulus izpelnās eksotiski svešzemnieki, piemēram, divdaivu ginks, reliktā metasekvoja u.c. Taču īsti seno laiku liecinieki atrodami arī Latvijā zem mūsu kājām – tās ir sūnas, kosas, staipekņi, čūskmēlītes un citas papardes, un vēl daudzi citi mazāk pamanāmi augi, kuru pastāvēšanas vēsture uz planētas mērāma simtos miljonu gadu. Laikam ejot, to izdzīvošanas izredzes lielākoties ir atkarīgas no dzīves apstākļiem to mājvietā – biotopā, ko ietekmē dabas mainība, cilvēka izvēlētā teritorijas apsaimniekošana, kā arī laikapstākļi un invazīvo sugu radītais apdraudējums.

Viens no savdabīgākajiem un retākajiem Latvijas augiem ir lielā kosa Equisetum telmateia Ehrh., kuras pirmā atradne zināma kopš 19. gadsimta beigām. Pēc teju 30 gadiem izskanēja ziņa, ka ir atrasta otrā atradne, tomēr vēlākie pētījumi to neapstiprināja. Lai novērstu sugas izzušanas risku, tā tika uzturēta ārpus dabiskajām atradnēm Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Pārsteidzošas ziņas un pierādījumus jaunām atradnēm sniedza 2018. un 2019. gada dabas skaitīšanas sezonas, kurās dabas eksperti Roberts Čakšs un Aija Ozola atklāja divas jaunas sugas atradnes. Līdz ar to šobrīd Latvijā lielajai kosai ir zināmas jau trīs atradnes.

Lielā kosa ir interesanta ne tikai ar savu retumu, bet arī salīdzinoši lielo augumu. Pretstatā tīruma vai pļavas kosai lielās kosas augstums vidēji ir ap 1,5m, kas labvēlīgos apstākļos var sniegties daudz iespaidīgāku garumu.

Kosas ir neparastas arī ar to, ka tās spēj uzkrāt savos audos silīcija dioksīdu, satur vērtīgus fermentus un citas vielas, tādēļ tās var lietot miltrasas un citu sēnīšu slimību apkarošanai. Tā kā silīcija dioksīds augā sastopams ļoti smalku daļiņu veidā, agrāk kosas izmantojuši kā smilšpapīru metāla priekšmetu un pat rotu pulēšanai.

Lielā kosa un tās atradēja stāsts ir iemūžināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciētajā dokumentālajā filmā “Dabas skaitītāji”, kas pieejama ikvienam interesentam Dabas aizsardzības pārvaldes Youtube kanālā. Teju stundu garais materiāls fiksē pirmreizējo dabas vērtību inventarizāciju, atklāj visu sešu biotopu grupu apsekojumus, ekspertu un arī zemes īpašnieku pārdomas. Tas ir aizraujošs materiāls, kas atklāj Latvijas dabas unikalitāti un izglīto par tās dabas dārgumiem.

Patlaban rit ceturtā dabas skaitīšanas sezona, kuras ietvaros vairāk nekā 100 eksperti turpina apsekot Latvijas teritoriju, pētot zemes īpašumus un izvērtējot to piederību kādai no sešām Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupām. Eksperti anketās reģistrē biotopu raksturīgās augu sugas, kā arī indikatorsugas, kuras liecina par dabiskiem, bioloģiski vērtīgiem biotopiem. Tieši tādā veidā uzzinām par jaunām sugām un arī jau zināmo reto sugu jaunām atradnēm.

Biotopu kartēšana jeb apsekošana ir tikai viena no trim dabas skaitīšanas aktivitātēm. Aktuālā informācija par dabas skaitīšanu jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”, kas ilgs līdz 2023. gadam, pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.

Foto & video: publicitātes