Dabas aizsardzības pārvalde aicina pret dižkokiem izturēties ar pietāti

Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) pēdējā laikā arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad tiek apdraudēti seni un aizsargājami koki – cilvēku nezināšanas, nepareizas apsaimniekošanas vai citu apsvērumu dēļ iznīcībai tiek pakļautas dabas bagātības, bez kurām Latvijas ainavu grūti pat iedomāties. 

Dižkoki ir viena no neatņemamām Latvijas dabas vērtībām, šie senatnes liecinieki kalpo gan kā mājvieta dažādām  retām un aizsargājamām sugām, gan arī ir saistīti ar vēstures notikumiem, kā rezultātā daži no tiem ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība.

Diemžēl par dižkoku un arī potenciālo dižkoku nozīmi dažkārt tiek piemirsts. Pēdējā laikā Pārvalde arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad dižkoki tiek bojāti vai pretlikumīgi nozāģēti. Savukārt Tērvetes novadā, kurinot ugunskuru, liesmas iemetās netālu esošā dižkoka dobumā un koks aizdegās. Ugunsdzēsējiem izdevās liesmas apslāpēt, bet kokam nodarīti ievērojami kaitējumi. 

Bauskas novadā, pašvaldībai īstenojot ceļu pārbūves projektu, izzāģēta koku rinda, tostarp arī 29 lieli un skaisti koki. Tikai pateicoties Dāviņu pagasta pārvaldes vadītājai no nozāģēšanas pasargāts turpat līdzās esošais dižkoks. Šādi gadījumi tiek konstatēti regulāri un par tiem galvenokārt ziņo aculiecinieki. Katru gadījumu Pārvalde izskata atsevišķi un strādā, lai šādas darbības vairs neatkārtotos.

Par aizsargājamo koku un aizsargājamās alejās un aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu naudas sods fiziskai personai ir no 140 līdz 700 euro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro. Par dižkoku iznīcināšanu bez atļaujas var tikt piemērots arī kriminālsods. Savukārt par koku patvaļīgu ciršanu ārpus meža zemes administratīvās lietas izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija, līdz ar to nereti veidojas situācijas, kad gadījumos, ja pārkāpumu veikusi pašvaldība, to neviens nevar sodīt, tādēļ uz koku ciršanu ārpus meža zemēm Pārvalde aicina pašvaldības būt atbildīgākas.

 “Dižkoki iet bojā vecuma, slimību un cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Ļoti svarīgi ir sargāt ne vien lielus un diženus kokus, kuri sasnieguši dižkoka apmērus, bet arī kokus, kuri par tādiem vēl top,”  pauž Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode. Lieli un diženi koki vairāk sastopami klajās vietās, senlejās un upju ielejās, parkos, alejās, senās māju vietās, parkos un kāpās gar jūru. Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” Latvijā reģistrēti vairāk nekā 10 000 dažādu sugu dižkoku. Tomēr patiesais aizsargājamo koku skaits ir daudz lielāks, jo ne visi dižkoki ir apzināti un arī koki, pie kuriem nav piestiprināta atpazīstamības zīme “Ozollapa”, var būt dižkoki. 

Mēdz būt situācijas, kad lieli un seni koki traucē būvniecības iecerēm vai arī to apsaimniekošana prasa papildus rūpes un izdevumus. Šādās reizēs nereti rodas vēlme koku likvidēt. Tomēr šāda rīcība, raugoties gan no dabas daudzveidības saglabāšanas, gan no kultūrvēsturiskā viedokļa, nav atbalstāma un pat vēl vairāk – ir sodāma. Izņēmums pieļaujams tikai gadījumos, ja dižkoks kļuvis bīstams un to nav iespējams vairs saglabāt, taču šādā gadījumā nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja.

Ikviens koks ir sargājama dabas bagātība. Īpašnieks bez saskaņošanas savā mežā drīkst cirst vien kokus līdz 12 cm diametrā, bet ārpus meža, tostarp pie mājas – līdz 20 cm diametrā. Zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri savā īpašumā vēlas nocirst koku (izņemot augļu kokus) un, ja tas atrodas pilsētas vai ciema teritorijā vai koks ir sasniedzis ievērojamus apmērus, kā arī vēl citos atsevišķos gadījumos, kas minēti Noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, nepieciešams vērsties pašvaldībā pēc atļaujas. Saņemot īpašnieka iesniegumu, pašvaldība apseko koku un gadījumos, kad koks jau ir sasniedzis ievērojamus apjomus, lēmums vēl tiek saskaņots ar Pārvaldi, un tikai pēc Pārvaldes atzinuma saņemšanas pašvaldība var izsniegt koku ciršanas atļauju. 

Pārvalde aicina ievērot normatīvajos aktos paredzēto kārtību un pirms pieņemt lēmumu par koka nociršanu vērsties pašvaldībā pēc atļaujas. Tikai ar pietāti izturoties gan pret esošajiem, gan topošajiem dižkokiem, Latvijas ainavu arī nākotnē rotās šī krāšņā un varenā dabas rota.

Foto: publicitātes