COVID-19 mācības biroju tirgum: pēc attālinātā darba – bažas par otro vilni

Pavasarī, kad Baltijas valstis sasniedza pirmais COVID-19 vīrusa vilnis, biroju ēkas kļuva ievērojami tukšākas. Pēc starptautiskā nekustamo īpašumu (NĪ) pakalpojumu uzņēmuma CBRE Centrāleiropā un Austrumeiropā veiktās aptaujas datiem, Baltijas valstīs 86 % biroju nomnieku izvēlējās attālināto darbu un liela daļa turpina investēt informācijas tehnoloģijās, kas palīdzētu strādāt attālināti.

Balstoties uz CBRE aptaujas rezultātiem, jāsecina, ka pat šādos neierastos apstākļos puse no Austrumeiropas, Centrāleiropas un Baltijas valstu uzņēmumiem ar telpu īpašniekiem nepārrunāja biroju nomas nosacījumu maiņu.

„49 % Centrāleiropas un Austrumeiropas biroju nomnieku nevērsās pie telpu īpašniekiem. Varbūt neierastajā situācijā bez jebkādas līdzīgas pieredzes nomnieki izvēlējās nogaidīt, cerot, ka karantīna neievilksies. Tomēr, ja rudenī sagaidīsim otro koronavīrusa aktivitātes vilni, iespējams, nomnieki būs krietni aktīvāki, runājot par labvēlīgākiem nomas un darba nosacījumiem. Lai kā arī būtu, COVID-19 izraisītā krīze būtiski ietekmē komerciālā īpašuma tirgu, kas aizvien vairāk orientēsies uz labklājības un drošas vides radīšanu darbiniekiem, un tas liks par to domāt vairumam iznomātāju,” – saka CBRE Baltics galvenais analītiķis Igns Goštauts.

Trūka biroju pārvaldītāju elastības, saskaroties ar izaicinājumiem

Pasaulei saskaroties ar koronavīrusu, par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļuva drošas fiziskās distances nodrošināšana. Koronavīrusa izplatības dēļ attālinātu darbu Centrāleiropā un Austrumeiropā izvēlējās 91 %, bet Baltijas valstīs – 86 % aptaujāto uzņēmumu. Tā kā ne visi darbinieki varēja strādāt no mājām, viņiem tika piedāvāts elastīgāks darba laiks, rotācija un citi risinājumi.

Liela daļa biroju paši sagādāja sejas maskas, dezinfekcijas un citus aizsardzības līdzekļus darbiniekiem – tā rīkojās 78 % biroju pārvaldītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā un 86 % Baltijas valstīs.

Kā apgalvo I. Goštauts, neziņa par nākotnes ekonomiskajām perspektīvām, samazinājušies ienākumi daļai uzņēmumu un tukšie biroji daļai uzņēmumu lika reaģēt ātri un samazināt saistības. Apmēram trešdaļa biroju nomnieku Centrāleiropā un Austrumeiropā sāka aktualizēt jautājumu par iespējamo nomas maksas samazināšanu, gandrīz piektdaļa interesējās par iespēju kādu laiku nemaksāt nomas maksu, tika izskatītas arī nomas „brīvdienu” iespējas.

„Tomēr pat šajos apstākļos ne visi mēģina meklēt grūtību pārvarēšanas veidus. Liela daļa biroju nomnieku nejuta atbalstu no ēkas pārvaldītājiem vai īpašniekiem. 59 % respondentu Centrāleiropā un Austrumeiropā apgalvoja, ka no iznomātājiem nesagaidīja darbības nosacījumu atvieglojumu, bet 24 % pietrūka lielākas īpašnieku vai pārvaldītāju elastības. Pandēmijas izaicinājumi nebeidzas, tie būs kopīgiem spēkiem jāpārvar, tāpēc ciešāks kontakts un abpusēja sapratne būs ļoti būtiska ,” – apgalvo I. Goštauts.

Atlikti plāni un vairāk uzmanības tehnoloģijām un darbinieku labklājībai

Aptaujas laikā noskaidrojās, ka Baltijas valstu biroju nomnieku nostāja pret COVID-19 izaicinājumiem ir vājāka nekā Austrumeiropā un Viduseiropā. 31 % visa reģiona nomnieku nomas plānus neietekmēja koronavīrusa izraisītā pandēmija, Baltijas valstīs tādu bija tikai 21 %.

Pandēmija piespieda pārdomāt, vai atlikt ar biroja pārmaiņām saistītos plānus. Bez plānotās pārcelšanās uz jaunām telpām biroju attīstība, atjaunošana un citas pārmaiņas bija apdraudētas visā Eiropā.

„Lielākā daļa jeb 52 % mūsu aptaujāto biroju nomnieku šī gada otrajā pusgadā prognozē sliktākus rezultātus, 30 % – ka tie nemainīsies, bet tikai 18 % cer uz uzlabojumu. Un viņi neapšaubāmi gatavojas iespējamajam otrajam COVID-19 vilnim rudenī, samazinot biroju izmantošanas blīvumu, nodrošinot elastīgākus darba apstākļus darbiniekiem un veicot investīcijas attālināta darba tehnoloģijās, uz kurām bija strauji jāpāriet pavasarī. Ja tas būs nepieciešams otro reizi, tas vairs nebūs negaidīti, būsim tam gatavi,” uzmanību vērš I. Goštauts.

75 % Centrāleiropas un Austrumeiropas uzņēmumu, kas piedalījās aptaujā, apgalvoja, ka palielina investīcijas informācijas tehnoloģijās, kas palīdzētu, strādājot attālināti. Taču vajadzības gadījumā atkal varēs samazināt darbinieku blīvumu birojos, cilvēki varēs rotēt komandās, tiks pārskatītas uzņēmuma konsolidācijas stratēģijas, bet, lai samazinātu risku uzņēmumam, darbība tiks sadalīta starp dažādiem tirgiem.

„Bez šaubām daļa uzņēmumu, redzot veiksmīgos elastīgā darba laika un darba no mājām rezultātus, apsver biroju platības samazināšanas plānus. Taču biroji savu nozīmi nezaudēs. Lielāka platība tiks atvēlēta sanāksmju un koplietošanas telpām. Īstermiņā uzņēmumi vēl nav izjutuši neformālās komunikācijas trūkuma ietekmi uz informācijas apmaiņu, darbinieku pašsajūtu un motivāciju, jaunu darbinieku kompetences pieaugumu. Turklāt palielināsies vienam darbiniekam paredzētā platība,” saka I.Goštauts.

Ilgtermiņā 76 % aptaujāto uzņēmumu palielinās elastīga darba laika iespējas, 45 % palielinās darbiniekiem paredzēto biroja platību.

Kā stāsta I. Goštauts, pandēmija vēl vairāk aktivizēja jau notiekošos procesus darbinieku labklājības jomā. Iepriekš valdošās zaļās un ilgtspējas idejas papildināja veselības un labas pašsajūtas vērtības. Uzņēmumi aizvien vairāk uzmanības pievērš darba videi, vēloties piesaistīt un saglabāt talantīgākos darbiniekus.

32 % aptaujāto apgalvo, ka ilgtermiņā priekšroku dos birojiem, kas rūpējas par ilgtspējīgu vidi un darbinieku labklājību.

CBRE ir pasaulē lielākais pilna spektra komerciālā nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmums. Lai noskaidrotu pirmā COVID-19 viļņa ietekmi, tas 17.–29. jūnijā veica 148 uzņēmumu – biroju nomnieku – aptauju Viduseiropā un Austrumeiropā.

CBRE Baltics ir CBRE pasaules partneru tīkla daļa, kas sniedz pilna spektra NĪ pakalpojumus, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā sniedz nomnieku un īpašuma īpašnieku pārstāvēšanas, analīzes, nomas un investīciju pakalpojumus, īpašuma vērtēšanas, īpašuma pārvaldīšanas un projektu vadības pakalpojumus.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)