Sarunas

10.decembrī Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā bija jauks pasākums, kas veltīts Aivara Kalnieša (lasījums redzams video ierakstā no 01:05) un Jēkabpils Mākslas skolas bērnu sadarbībai. Jaunajiem gleznotājiem bija jāilustrē viens Aivara dzejolis par Jēkabpils pilsētu. 

Pazīstamais saksofonists no Rīgas ARTIS GĀGA ir kristietis un brīvmākslinieks. Viņš uzstājies vairākās auditorijās – baznīcās, labdarības pasākumos, autorvakaros, koncertos, vairākkārt spēlējis Jēkabpilī. Viņš arī komponē un pasniedz privātstundas.

Literātu kopas “Dore” lasījums “Zīles”. Savu darbu “Džūlija” lasa rakstniece Jana Veinberga.

Tuvojas mūsu Valsts dzimšanas diena – 18. novembris. Skolās un citviet tiek organizēta Patriotu nedēļa. Šis ir īstais laiks, kad ielūkoties kādā no mūsu dzimtenes vēstures lappusēm, lai arī cik sena tā nebūtu. Lutera Akadēmijas profesore, teoloģijas zinātņu doktore Sandra Gintere pirms dažiem gadiem, viesojoties Jēkabpilī, sniedza plašu priekšlasījumu par to, kā kristietība ienāca Latvija, apgāžot padomju skolās mācīto, ka ar uguni un zobenu.

Laikam vardarbība ir tikpat veca kā cilvēce. Tagad, 21.gs., par to vairāk sāk runāt. Pieļauju, ka agrāk liela daļa cilvēku pat neiedomājās, ka eksistē tā dēvētā „emocionālā vardarbība”, jo ar vārdu „vardarbība” saprata tikai fizisko pāridarījumu. Šobrīd ir vairākas iespējas sociālās palīdzības un diakonijas centros uzzināt par to vardarbību, kura nav ar aci pamanāma. Psiholoģe Diāna Strause kristiešu sabiedrībā dalījās savās pārdomās par emocionālo vardarbību un tās izpausmēm.

Rudīte Losāne ir evaņģēliste, Iļgciema sieviešu cietuma kapelāne un dzejniece. Viņa ir izveidojusi ieslodzīto resocializācijas programmu „Mirjama”, kas guvusi atzinību gan Latvijas Valsts mērogā, gan starpatautiski. 2010.gada 18.novembrī Rudīte apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa ir dzejoļu krājumu: „Dieva asarā” (1998), „Uguns smaržas” (2000), „Dvēseli tecinu zelta traukā” (2004) un „Sāļais medus”(2010) autore. Ir biedrības „Latviešu Luterānu Sieviešu Teoloģu apvienības” priekšsēdētāja, studē teoloģiju LU doktorantūrā.

Pārsla Stirna nav sportiste, viņa ir bioloģe,pedagoģe un novadpētniece – bioloģijas skolotāja, dabas zinātņu maģistre zooloģijā. Viņas pirmā darba vieta ir Salas vidusskola, ko pati ir absolvējusi, un nu jau dažus gadus savienošanas kārtībā viņa māca bioloģiju arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijā.

Pavisam nesen, septembrī, Atašienes folkloras kopai „Vīraksne” tapa pirmais dziesmas videoklips. Tajā dzirdamā saucējas balss pieder kolektīva pamatsastāva dalībniecei Veronikai Bojārei sauktai par Veriņu. Dziesma ir viņas spārni – tie paceļ no ikdienas grūtuma sagurušo dvēseli, piepilda sirdi ar spirdzinošu līksmi un neļauj padoties arvien uzmācīgākajam vecuma gurdumam. No skata maza, sirma sieviņa, bet, kas par neatkārtojamu mūža gājumu!

Ināra Mūrniece ir Salas pagasta iedzīvotāja, pēc profesijas – medicīnas māsa, kas savā arodā nostrādājusi jau ap 50 gadiem, no tiem labu laiciņu arī esot pensijā. Dzejoļus Ināras kundzi pamudināja rakstīt mazbērni. „Reiz ciemojos pie mazmeitiņas Lindas, un viņa lūdza, lai palasu grāmatiņu, bet man briļļu nebija līdzi. Tā arī sāku sacerēt pati.”