Sarunas

Natālija Šimanauska ir mūzikas skolotāja Viesītes un Jēkabpils Arvīda Žilinska mūzikas skolā, jau 27 gadus dievkalpojuma laikā viņa spēlē korāļus, patlaban ir ērģelniece Viesītes un Sunākstes evaņģēliski luteriskajā draudzē. Viņas ceļš pie Dieva iesākās līdz ar latviešu tautas trešo Atmodu.

Toreiz trakajos Staļina valdīšanas gados brīvi un atklāti Ziemassvētkus svinēt nedrīkstēja. Tie bija reliģiski svētki. Dieva Dēla dzimšanas diena. Padomju Savienībā valdīja ateisms. Neraugoties uz to vairākās ģimenēs un kristīgu cilvēku sanākšanas vietās tos svinēja. Protams, paslepus.

10.decembrī Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā bija jauks pasākums, kas veltīts Aivara Kalnieša (lasījums redzams video ierakstā no 01:05) un Jēkabpils Mākslas skolas bērnu sadarbībai. Jaunajiem gleznotājiem bija jāilustrē viens Aivara dzejolis par Jēkabpils pilsētu. 

Pazīstamais saksofonists no Rīgas ARTIS GĀGA ir kristietis un brīvmākslinieks. Viņš uzstājies vairākās auditorijās – baznīcās, labdarības pasākumos, autorvakaros, koncertos, vairākkārt spēlējis Jēkabpilī. Viņš arī komponē un pasniedz privātstundas.

Literātu kopas “Dore” lasījums “Zīles”. Savu darbu “Džūlija” lasa rakstniece Jana Veinberga.

Tuvojas mūsu Valsts dzimšanas diena – 18. novembris. Skolās un citviet tiek organizēta Patriotu nedēļa. Šis ir īstais laiks, kad ielūkoties kādā no mūsu dzimtenes vēstures lappusēm, lai arī cik sena tā nebūtu. Lutera Akadēmijas profesore, teoloģijas zinātņu doktore Sandra Gintere pirms dažiem gadiem, viesojoties Jēkabpilī, sniedza plašu priekšlasījumu par to, kā kristietība ienāca Latvija, apgāžot padomju skolās mācīto, ka ar uguni un zobenu.

Laikam vardarbība ir tikpat veca kā cilvēce. Tagad, 21.gs., par to vairāk sāk runāt. Pieļauju, ka agrāk liela daļa cilvēku pat neiedomājās, ka eksistē tā dēvētā „emocionālā vardarbība”, jo ar vārdu „vardarbība” saprata tikai fizisko pāridarījumu. Šobrīd ir vairākas iespējas sociālās palīdzības un diakonijas centros uzzināt par to vardarbību, kura nav ar aci pamanāma. Psiholoģe Diāna Strause kristiešu sabiedrībā dalījās savās pārdomās par emocionālo vardarbību un tās izpausmēm.

Rudīte Losāne ir evaņģēliste, Iļgciema sieviešu cietuma kapelāne un dzejniece. Viņa ir izveidojusi ieslodzīto resocializācijas programmu „Mirjama”, kas guvusi atzinību gan Latvijas Valsts mērogā, gan starpatautiski. 2010.gada 18.novembrī Rudīte apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa ir dzejoļu krājumu: „Dieva asarā” (1998), „Uguns smaržas” (2000), „Dvēseli tecinu zelta traukā” (2004) un „Sāļais medus”(2010) autore. Ir biedrības „Latviešu Luterānu Sieviešu Teoloģu apvienības” priekšsēdētāja, studē teoloģiju LU doktorantūrā.