Būvvalde: būvobjekta sadalīšana kārtās bija likumīga

Pēc  Rīgas pašvaldībā veiktās iekšējās pārbaudes „Maximas” veikala Priedaines ielā 20 būvprojekta dokumentācijas izskatīšanas, būvatļaujas izdošanas un ekspluatācijā pieņemšanas procesa izvērtēšanas konstatēts, ka būvniecības sadalīšana kārtās un jumta labiekārtošana bija tiesiska. Projektētāju un Būvvaldes atbildīgo speciālistu darbā konstatēti formāli un procesuāli trūkumi. Pilnīgi skaidrs, ka neviens no konstatētajiem trūkumiem nevarēja būt cēlonis ēkas jumta sagrūšanai. Šobrīd pieprasīti paskaidrojumi no atbildīgajiem Būvvaldes darbiniekiem, pēc kā tiks lemts par turpmāko rīcību.

Pārbaužu rezultāti liecina, ka būvniecības sadalīšana kārtās un jumta labiekārtošana ir veikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ir normāla prakse gan Latvijā, gan citās valstīs. Būvprojekta sastāvā esošajos galvenajos rasējumos ir redzamas vienlaidus kopnes, to nomaiņa pret divdaļīgām būvniecības laikā tika veikta autoruzraudzības kārtībā un normatīvo aktu regulējums neparedz šo detalizēto rasējumu saskaņošanu Būvvaldē. Jāpiezīmē arī, ka būvprojektā norādīts, ka slodzes ir rēķinātas, lai tās noturētu projektā paredzēto jumta labiekārtojumu, turklāt Būvprojektā norādīts, ka slodzes būvdarbu laika nedrīkst pārsniegt tās, kas paredzētas ekspluatācijas laikā. Būvprojekta būvkonstrukciju daļas ekspertīzi veicis sertificēts būvinženieris.

„Jāuzsver, ka kopš 2009. – 2010. gada, kad tika pieņemti lēmumi par vērtētajiem būvprojektiem, Būvvalde ir pilnveidojusi to izvērtēšanas un aprites kārtību, tādēļ situācijas, ka tiek pieļauti procesuālie pārkāpumi, vairs nav iespējamas,” uzsver Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Pārbaudes rezultātā konstatēti nebūtiski trūkumi gan skiču, gan tehniskajā projektā, piemēram, rasējumu atsevišķas lapas nav parakstījuši to tehniskie izstrādātāji, taču šis pārkāpums ir formāls un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar būt par pamatu atteikumam saskaņot skiču projektu. Jāuzsver, ka par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un Vispārīgajiem būvnoteikumiem ir atbildīgs būvprojekta vadītājs, kurš pēc būvprojekta iesiešanas, parakstīšanas un iesniegšanas Būvvaldē uzņemas pilnu atbildību par to.

Tāpat konstatēts, ka būvprojekta noformēšanā un komplektēšanā ir pieļautas atsevišķas būvprojekta daļu savstarpējas neatbilstības, piemēram, dokumentu iesniegšanas termiņos, bet izpētes darbi faktiski ir veikti. „Jāatzīmē, ka līdzšinējā Būvvaldes pieredze liecina, ka, norādot uz šāda veida pārkāpumiem, Būvvaldei tiek pārmesta lieka birokrātija un investīciju piesaistīšanas kavēšana” norāda I.Vircavs.

Pastāv arī šaubas par tehniskā projekta sastāvā esošā ugunsdrošības ekspertīzes atzinuma objektivitāti, jo konkrētajā gadījumā Ugunsdrošības pasākumu pārskata sagatavotājs veicis ekspertīzi sevis sastādītam dokumentam, tomēr arī tas atbilstoši tā brīža tiesiskajam regulējumam Būvvaldei nedeva tiesības neņemt vērā minēto ekspertīzes atzinumu.

Pašlaik Būvvaldes vadītājs vērtē iesaistīto darbinieku rīcību, pēc izvērtējuma tiks pieņemts lēmums par katra darbinieka atbildību.

Saskaņā ar rīkojumiem 22.11.2013. Rīgas pilsētas domē un Rīgas pilsētas būvvaldē tika izveidotas neatkarīgas darba grupas objekta „Daudzstāvu dzīvojamā ēka un tirdzniecības centrs Priedaines ielā 20 Rīgā” būvprojekta izskatīšanas un saskaņošanas, būvatļaujas izdošanas un ekspluatācijā pieņemšanas procesa rūpīgai izvērtēšanai Būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvalde