Baltajiem stārķiem trauksmaina ligzdošana; no ligzdas izmet pirmo olu

Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS “Sadales tīkls” elektroapgādes balsta un kuras iemītnieki ikgadēji tiek dēvēti par Fāzi un Voltu, naktī uz 14. aprīli izdēta pirmā ola. Tomēr ilgi tā ligzdā nepalika, jo drīz pēc tam viens no stārķu pāra olu pārmetis pāri ligzdas malai.

Kā vēsta cītīgākie tiešraides vērotāji, olu izmetis šā brīža ligzdas saimnieks, kuru dēvējam par Voltu – iespējams, tādēļ, ka šo olu mātīte izdējusi no cita tēviņa. Kā iepriekš ziņots, ligzdā aprīļa sākumā novēroti mātīte un tēviņš, kuru starpā notikušas vairākas pārošanās epizodes. Kā vēlāk atklājās, tēviņš bijis “svešais”, un Fāzes pašreizējais partneris Volts ligzdā atgriezās vēlāk. Tā kā Fāzes un Volta pārošanās fiksēta vien 10. aprīlī, pirmā Fāzes ligzdā izdētā ola, ticamākais, nav bijusi no ligzdas saimnieka.

Stārķu vērotāji turklāt spriež, ka ola varētu būt izmesta arī tāpēc, ka ligzda vēl nav sagatavota perēšanas periodam.

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas darbiniece Dr.biol. Māra Janaus apstiprina – stārķi mēdz atbrīvoties no olām, kas ir no cita tēviņa vai mātītes. “Teiksma, ka putni ir uzticīgi viens otram, ir blēņas. Bieži spraigākie notikumi norisinās tieši naktīs,” pauž eksperte.

Šī gada sezona baltajiem stārķiem iesākusies un turpinās trauksmaini – izskatās, ka par ligzdu cīnās vairāki stārķi – skatītāji ligzdas tuvumā novērojuši vismaz trīs citus svēteļus. Ligzdā regulāri notiek cīkstiņi, iztraucējot ligzdas iekārtošanas un mierpilnas perēšanas mēģinājumus.

Janaus atzīst – prognozēt, kad “kautiņi” norims, ir grūti. “Tie bieži norisinās laikā, kad tiek aizņemtas ligzdas. Savukārt, kad sākas ligzdošana, tas jau novērots retāk, un daudz retāk tas notiek, kad jau ir izšķīlušies stārķēni.”

Kāds tiešraides skatītājs interesējies, vai “svešie svēteļi” nevarētu būt pērnā gada pāra bērni. Ornitoloģe norāda, ka šī brīža ligzdas iemītnieki noteikti nevarētu būt aizvadītā gada pāra bērni, jo dzimumgatavību baltie stārķi  sasniedz trīs gados, taču esot iespējams, ka tie varētu būt citu iepriekšējo gadu konkrētās ligzdas saimnieku bērni.

Latvijā ligzdo 4% stārķu no to kopējās populācijas pasaulē jeb aptuveni 13 500 putnu. No tiem apmēram 8000 ligzdas atrodas uz elektrolīniju balstiem, kas elektrības tuvuma dēļ nav droša ligzdošanas vieta. Jāņem vērā, ka balto stārķu ligzdas svars ir vidēji 400-600 kilogrami, bet ilggadējās ligzdas, īpaši salīstot, var svērt pat tonnu. Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, “Sadales tīkls” zemsprieguma elektrotīklā turpina uzstādīt metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā “Balto stārķu ligzdu pamatnes”, kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

Kameras sistēma uzstādīta “Sadales tīkla” elektroapgādes balstā Kurzemes pusē. Tiešraide skatāma “Sadales tīkla” mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kas nodrošina arī nakts redzamību un kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī konkrētajai tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.

Vizuālais materiāls: publicitātes