Attālināti strādājošajiem visvairāk traucējusi darbam nepiemērotā mājas vide

Divus mēnešus ilgajā izolācijas periodā no mājām strādājošajiem nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem un neikdienišķām situācijām. Vislielākie traucēkļi izrādījušies darbam nepiemērotā mājas vide, kas novērsusi uzmanību no darba lietām, nenormēts darba laiks un neparastā saziņa, liecina grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas «Tildes Jumis» veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu 12. marta vakarā liela daļa uzņēmumu ļāva saviem darbiniekiem strādāt no mājām. Tas tūkstošiem strādājošo pilnībā mainīja darba ritmu. Sākumā cilvēki priecājās par iespēju ilgāk gulēt un netērēt laiku ceļam, bet drīzumā iezīmējās attālinātā darba izaicinājumi. 

Aptaujas rezultāti rāda, ka 22% aptaujāto visgrūtāk bija tikt galā ar koncentrēšanās problēmām, cauru diennakti atrodoties mājoklī, kur līdz tam nebija pierasts strādāt. Turklāt daudziem respondentiem telpas bija jādala ar citiem mājiniekiem, kuri arī strādāja vai pildīja skolas uzdevumus. Šie apstākļi lielā mērā ietekmēja darba laika robežu izplūšanu. Aptuveni 15% aptaujāto atzina, ka izolācijas mēnešos bijis grūti noteikt, kad darba diena sākas un kad beidzas. 

Nākamie būtiskākie izaicinājumi bija pāriešana uz digitālu saziņu un lēmumu pieņemšanu, citāda dokumentu aprites kārtība uzņēmumā, elektroniskiem dokumentiem aizstājot papīrus, un jaunu darba pienākumu iegūšana ārkārtējā situācijā. 15% respondentu arī neslēpj, ka viņiem pietrūcis saziņas ar kolēģiem un tikšanās ar klientiem. 

«Pēkšņā nepieciešamība mainīt darba kārtību daudzus uzņēmumus pārsteidza nesagatavotus un norādīja uz vājajām vietām. Daļa uzņēmumu joprojām uztur slēgtu infrastruktūru, kas ļauj piekļūt datiem tikai birojā, un darbinieki nav apmācīti attālināta darba rīku izmantošanā. Kā parādīja šie divi mēneši, tas krīzes apstākļos apgrūtina strādāšanu ierastajā ritmā. Jāuzsver gan, ka ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās daudzi uzņēmumi ātri pielāgojās situācijai – ieviesa mākoņrisinājumus, atrada piemērotākos saziņas kanālus un dokumentu aprites rīkus – un tagad ir krietni gatavāki darbam nestandarta situācijās nekā iepriekš,» secina sistēmas «Tildes Jumis» biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

No aptaujas izriet, ka no mājām strādājusi aptuveni ceturtā daļa darbinieku. Pārējie joprojām devušies uz darbavietu, arī tie, kuru ikdienas darbs nav tieši saistīts ar klientu apkalpošanu vai ražošanas procesu. Biroja darbinieku braukšanai uz biroju ir vairāki iemesli. Galvenais no tiem ir uzņēmumu vājā digitalizācija. 57,6% respondentu atzina, ka dokumentācija lielākoties ir papīra formātā, bet 45,1% nespēja noorganizēt biroja tehnikas nogādāšanu darbinieku mājās, tādēļ attālināta strādāšana bija apgrūtināta. Katram septītajam nav bijis iespēju strādāt mājās vai vadītājs ir vēlējies, lai darbinieki ir birojā. 

Aptaujā piedalījās 200 Latvijas uzņēmumi.